Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē.

Esmu kategoriski iebildis pret šiem grozījumiem, norādot, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam. Izvērtējot likumprojektu un tā anotāciju, cita starp norādīju, ka nav pieļaujams vienai nozarei paredzēt virsstundu apmaksas likmes samazinājumu, bez leģitīma mērķa paredzot darbiniekiem sliktākus nosacījumus kā citās nozarēs strādājošiem. Izvirzīto mērķi - ierobežot ēnu ekonomiku un izskaust “aplokšņu algas” būvniecības nozarē - var sasniegt citiem līdzekļiem.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz A.Saukas pētījumā “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015 - 2016” sniegto informāciju, ka ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē 2016. gadā sastāda 38,5% no IKP. A.Sauka minētajā pētījumā norāda, ka lielākā ēnu ekonomikas komponente Latvijā būvniecībā ir aplokšņu algas (34,6%), kam seko neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi (30%), un tālāk neuzrādītie vai nereģistrētie darbinieki (20,5%).

Tāpat anotācijā ir atsauce uz oficiāliem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - VID) datiem, proti, 2016.gada vienpadsmit mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 euro (vidējais darba devēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 5 838). Savukārt 25,6% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem (nodarbināts pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja) bruto darba ienākumi ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā vai mazāks (vidējais darba ņēmēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 51 841). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecībā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20% lielāks, nekā liecina VID dati (66 100 ar ticamības intervālu +/-4100).

Minētie dati pamatoti valstij ļauj izdarīt secinājumu, ka būvniecības nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Vienlaicīgi bez mulsuma to atzīst arī pati nozare, turklāt norādot uz problēmas šķēršļiem. Proti, anotācijā iekļauts Būvuzņēmēju partnerības viedoklis, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus .

Publiski jau esmu paudis viedokli, ka grozījumos ietvertais prasījums no nozares un arī valsts nav atbilstošs labiem tikumiem, jo prasa legalizēt nelikumību. No tā varam secināt, ka nozare atzīst - “mēs nemaksājam nodokļus”, un tirgojas ar likumdevēju, solot tos maksāt, uz darbinieku pamattiesību rēķina, proti, maksājot mazāk par virsstundu darbu .

Taču minētais un fakts, ka dati par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē valstij ir bijuši zināmi vairāku gadu garumā un arī šobrīd ir labi zināmi, neviļus liek uzdot arī jautājumu. Ko ir darījušas un ko plāno darīt kontrolējošās iestādes šī jautājuma sakārtošanā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, lai atsevišķās nozarēs nerastos īpatnējs priekšstats, proti, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu ir traucēklis pienācīgi un ar cieņu ievērot valstī noteikto kārtību attiecībā uz darba samaksu un nodokļu nomaksu?

Ņemot vērā iepriekš norādīto un pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 13. panta 11. punktu, lūdzam divu nedēļu laikā no šīs vēstules saņemšanas sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un Valsts darba inspekcija ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu likumprojekta anotācijā norādīto ēnu ekonomikas līmeni būvniecības nozarē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...