Par nelūgtiem viesiem. Izmantot svētkus aģitācijai ir amorāli!
Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs19.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ogres pilsētas svētkos ar aģitācijas teltīm pieteikušās piedalīties piecas dažādas politiskās partijas. It kā šķiet pozitīvi, ka cilvēki gatavi apliecināt savu mīlestību pret Ogri un tās cilvēkiem, taču no otras puses nepamet sajūta, ka runa ir par pērkamu mīlestību. Turklāt par tādu, kuru Ogres iedzīvotāji gan apmaksās (svētki un ir ogrēniešu nodokļu apmaksāts), bet nav pēc tās alkuši.
Man personīgi šķiet, ka šāda veida reklamēšanās ir ne vien tematiski nevietā, bet arī amorāla.
Metode, ko šeit piekopj minētās partijas ir dēvējama par manipulāciju. Paskaidrošu. Reklāmas viens no likumiem ir saistīt ar pārdodamo produktu (šajā gadījumā partiju) ar pozitīvām emocijām un patīkamiem tēliem, situācijām. Aprēķins ir auditorijas apziņā radīt asociācijas, ka noteiktais produkts ir kaut kas pozitīvs, patīkams, lietderīgs. Tādēļ reklāmās ir smaidīgi cilvēki, košas krāsas, utt.
Šīs partijas ir izvēlējušās reklamēt sevi pilsētas svētkos, kad vairums cilvēku izjūt pozitīvas emocijas, piemēram, svētku pasākumā sastopot sev pazīstamus cilvēkus, savus bērnus, draugus. Partiju aprēķins ir izmantot šo svētku noskaņu, lai uzlabotu savu tēlu.
Tas ir kā mēģinājums iespraukties svešās kāzās, sēsties pie galda un ar uzspēlēti laipnu uzvedību censties panākt, lai netiec izdzīts un varētu baudīt svētkus, kuri tev nepienākas.
Citādi būtu, ja partijas būtu pašas sarīkojušas kādu pasākumu, koncertu, piemēram. Tad varētu runāt par kaut kādu pievienoto vērtību. Taču šādi…
Partijām gribētu teikt, ka, tāpat kā svešā baznīca ar savu dziesmu grāmatu, tāpat arī pilsētu svētkos ar savu partijas bukletu nav ko meklēt!
Savukārt ogrēniešus gribu aicināt vērtēt, saprast, kādas vērtības nes cilvēki, kuri par jūsu pašu naudu rīkotos jūsu svētkos cenšas iegūt labumu sev, uzlabot savu tēlu!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
