Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdu salikums “informatīvais karš” pēdējā laikā tiek skandināts arvien vairāk un vairāk. Pretstatā situācijai pāris gadus atpakaļ tagad jau lielākā sabiedrības daļa vismaz teorētiskā līmenī saprot, ka ar šo vārdu savienojumu domāta informācijas izmantošana noteiktu mērķu sasniegšanai, turklāt publiskotā informācija pilnībā neatbilst faktiskajai situācijai vai patiesībai.  Visvieglāk ir identificēt melus.

Tomēr informatīvajā karā tiek arī izmantoti rafinētāki paņēmieni. Piemēram, sniegtā informācija ir patiesa, bet tā tiek atspoguļota informācijas sniedzējam vēlamā rakursā.

Kā viens no bīstamākajiem un lielākajiem riskiem vismaz daļai domājošas sabiedrības šķiet Krievijas propagandas kanālu ietekme Baltijas valstu informatīvajā telpā.

Dažādas diskusijas par iespējamām rīcībām jau izskanējušas sen, un amplitūda ir visnotaļ plaša. Par šo jautājumu tika diskutēts arī Saeimas Nacionālajā drošības komisijā. Tiesa, pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas, komisijas sēde ir izvērtusies apvainojumu apmaiņā starp deputātiem un Kultūras ministrijas un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjiem, nepieņemot nekādu tālākejošu lēmumu.[1] 

Savukārt cita Saeimas komisija, proti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršāk aizliegt Latvijā pārraidīt televīzijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.[2] 

Tomēr ar nožēlu jāsecina, ka mērķtiecīga rīcība nav bijusi un informatīvajā telpā vairāk tiek atspoguļoti viedokļi, ka televīzijas kanālu aizliegšana nekādu rezultātu nesniegs.

Protams, komersanti iestāsies pret jebko, kas samazinās viņu peļņu. Tika publiskoti arī šādi viedokļi: Valstij vispār nav jābūt nekādu mediju īpašniecei, jo tieši valsts rada lielākos draudus žurnālistikai, tomēr, kaut arī Krievijas valsts televīzijas kanāli nav medijs, bet gan ierocis, to aizliegšana ārvalstīs nav viennozīmīgi pareizs risinājums, aģentūrai LETA sacīja pazīstamais Krievijas žurnālists un televīzijas seja Mihails Fišmans.[3]Pārtraucot Krievijas telekanāla Rossija RTR retranslāciju, varasiestādes ne tikai apliecina nespēju nodrošināt kvalitatīvu ārvalstu notikumu apskatu vismaz sabiedriskajā televīzijā un dod bīstamu signālu demokrātijas pīlāram – vārda brīvībai, bet arī nekautrējas dot iedzīvotājiem mājienu ar mietu, ka viņi ir muļķi.[4]

Kā jau sākumā tika minēts, Latvija nav vienīgā valsts, kurā notiek spraigas diskusijas par Krievijas televīzijas kanālu aizliegšanu. Šādas ir visās Baltijas valstīs. Tikmēr Igaunijas politisko partiju līderi norāda, ka kāda televīzijas kanāla satura aizliegšana nesniegtu cerēto rezultātu, ņemot vērā interneta sniegtās iespējas un faktu, ka šāds solis tiktu pavērsts pret Igauniju Krievijas propagandā. Kā alternatīva jāpiedāvā interesantas pārraides Reformu partijas padomes priekšsēdētājs Kristens Mihals norāda, ka «valsts vai privātajiem kanāliem vajadzētu piedāvāt interesantu informāciju. Ņemot vērā laika elementu un bagātīgo informāciju mūsdienu medijos, visi sacenšas par uzmanību, un, ja jums nav nekā, ko piedāvāt, aizliegšana neko nepanāks».

Savukārt Centra partijas politiķe Jana Toma uzsver, ka gadījumā, ja tiktu aizliegts kāds telekanāls, nākamais solis būtu tvitera vai sociālā tīkla «Facebook» aizliegums. Pēc viņas teiktā, uguni nevar apdzēst ar uguni. «Ja propagandai uzbrūk ar pretēju propagandu, tas ir aukstais karš un palielina draudus. Es domāju, ka Igaunijai jau sen vajadzēja izveidot mediju telpu vietējiem krieviem. Par to runāts gadiem, taču nekas nav paveikts. ETV2 bija jākļūst par krievu valodas kanālu, taču tā tas nav. Tad mēs bezpalīdzīgi vaimanājam - ak dieniņ, ko mēs stāstām saviem krieviem,» viņa norādīja.[5]

Ko var secināt no izskanējušiem argumentiem, kāpēc nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus? Pirmais un svarā lielākais ir atsauce uz demokrātiju un vārda brīvības aizskārumu. Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. To paredz arī Latvijas Republikas Satversme, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tomēr tajā pašā laikā Satversme pieļauj šo tiesību ierobežošanu. To var darīt likumā paredzētajos gadījumos, aizsargājot citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to vārda brīvība nav visatļautība.[6] Analoģisks regulējums un pieeja ir arī pārējās Baltijas valstīs. Līdz ar to, jebkuri argumenti pret iespējām aizliegt Krievijas propagandas kanālus neiztur kritiku.

Kā viens no nākamajiem izskan, ka nevajag aizliegt, bet jāveido savi informatīvie kanāli, lai tiem piesaistītu krieviski runājošo auditoriju. Savā ziņā varētu piekrist, ka jāveido savi informatīvie kanāli, bet, kontekstā ar to, ka tamdēļ arī nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus, arī nevar piekrist, jo tas tēlaini salīdzinot izskatītos pēc veģetāriešu vērtību sludināšanu izsalkušu kanibālu vidū.

Protams, kā vērā ņemams arguments ir tehniskā puse. Mūsdienu globalizācijas procesā un, attīstoties tehnoloģijām, ar viena vadiņa pārgriešanu informācijas plūsmu neapstādināt. Tomēr vai kanāla aizliegums tik tiešām nedod nekādu rezultātu? Vai arī izteikts piemērs, kā var manipulēt ar informāciju, lai panāktu kādam labvēlīgus secinājumus. Tātad visu pēc kārtas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2018.gada  31. janvārī pieņēma lēmumu uz trīs mēnešiem aizliegt Latvijā retranslēt un izplatīt televīzijas programmu "Rossija RTR".[7]

2019.gada 12.aprīlī parādās raksts Pēc "Rossija RTR" aizlieguma strauji audzis "NTV Mir" skatītāju skaits.[8] Tajā nepārprotami tiek norādīts: Ņemot vērā to, ka "Rossija RTR" līdz šim TV skatītājiem Latvijā nav pieejams, ir pieaugusi citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Visstraujākais auditorijas pieaugums vērojams kanālam "NTV Mir".

Janvārī "NTV Mir" auditorijas daļa bija 5,7%, savukārt februārī auditorijas daļa pieaugusi līdz 7,2%. Auditorijas daļa turpināja kāpt arī martā, sasniedzot 7,3%.

Auditorijas daļa pieaugusi arī kanālam "PBK". Sākoties "Rossija RTR" retranslācijas aizliegumam, "PBK" auditorijas daļa februārī sasniedza 8,3%, salīdzinot ar 7,9% janvārī. Martā "PBK" auditorijas daļa sarukusi līdz 8,1%.

Skatot iepriekš minēto rakstu šādā griezumā, nākas konstatēt, ka aizliedzot vienu kanālu būtiski pieaug citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Netieši izriet secinājums – TV kanāla aizliegšana nekādu rezultātu nav devusi.

Tomēr, tagad sarindosim iepriekš minēto informāciju nedaudz citādākā rakursā, proti, aizlieguma brīdī, janvārī, „Rossija” auditorijas daļa bija 5,7%, „NTV MIR” – 5,7% un PBK – 7,9 %

Savukārt martā „NTV MIR” auditorija bija 7,3%, bet PBK – 8,3%.

Skatoties raksta griezumā, sanāk, ka aizliedzot vienu kanālu, par tik un tik % palielinās citu TV kanālu auditorija.

Tomēr, paskatīsimies tagad šādi, proti, kā tika aizliegts retranslēt „Rossija” kanālu, tad varam uzskatīt, ka attiecīgi tā līdzšinējā auditorijas daļa paliek bez televīzijas.

 Ja „NTV MIR” pirms aizlieguma bija 5,7 %, tad martā tie jau bija 7,3%. Tas sanāk, ka palielinājums šim kanālam attiecīgajā laika posmā auditorija ir palielinājusies par 1,6%. Savukārt PBK ir palielinājies par 0,4% Kopumā šiem abiem kanāliem auditorija ir palielinājusies par 2%.

Te nāk vissvarīgākais, dēļ „Rossija” aizlieguma 5,7% auditorijai nebija pieejams viņu iecienītais informatīvais kanāls. Tikai 2% no „Rossija” auditorijas ir pārgājuši uz citiem TV kanāliem. Savukārt 3,7% auditorijas vairs Krievijas informatīvos kanālus neskatās. Faktiski manam pieminētajam rakstam vislabāk derētu virsraksts: Pēc "Rossija RTR" aizlieguma par 3,7% samazinājies Krievijas informatīvo kanālu skatītāju skaits.

Ko pēc visa iepriekš minētā var secināt? Pirmais un globālākais secinājums – visās Baltijas valstīs notiek diskusijas par Krievijas propagandas kanālu aizliegšanu, un visur ir konstatējami centieni panākt, lai tie netiktu aizliegti. Proti, lai Baltijas valstis paliktu Krievijas informatīvajā telpā.

Pat tad, ja kāds kanāls tiek aizliegts, tad informatīvajā telpā informācija tiek pasniegta tā, lai sabiedrībai radītu priekšstatu, ka aizliegums nav nesis gaidītos rezultātus.

Visbeidzot ar nožēlu jāsecina, ka visās Baltijas valstīs ir nopietni spēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai Baltijas valstīs Krievijas propagandas kanāli netiktu aizliegti.

Rezumējot – ko tad darīt?      

Pēc idejas risinājums ir visnotaļ vienkāršs, un tas prasa tikai noteiktu rīcību. Tas būtu, pieņemt likumu, ka Latvijā netiek retranslēti Krievijas plašsaziņas kanāli. Argumenti par Krievijas plašsaziņas līdzekļu vārda brīvības aizskārumu ir pat muļķīgi, jo mēs nedzīvojam Krievijā. Turklāt, Krievijas informatīvā politika ir vērsta uz Krievijas mērķu sasniegšanu, kas vairums gadījumu ir pret  Baltijas valstu drošību un pastāvošo iekārtu.

 Attiecībā par to, ka 100% nebūs iespējams panākt, ka sabiedrība neskatīsies, vai, ka zels nelegālās televīzijas, arī neiztur kritiku, jo tādā gadījumā arī zādzības, slepkavības un narkotisko vielu aprite būtu jāatļauj, jo tas viss ir aizliegts, bet vai nenotiek?

Protams, valsts nav izolēta telpa, un pieejamie mūsdienu komunikācijas līdzekļi un globalizācija ļauj sasniegt jebkuru personu ar attiecīgām zināšanām un tehnoloģijām. Te tomēr jāsecina, ka lielākā Krievijas propagandas auditorijas ir gados padzīvojuši cilvēki, kuri kopumā nav pārāk spēcīgi interneta lietošanā un darbībās ar viedierīcēm.

Tas, ka aizliegšanas gadījumā daudzi protestēs, un asi iebildīs Krievija, ir saprotams un gaidāms. Turklāt, citādāk pat nevarētu būt, jo aizlieguma rezultātā viņi zaudētu savu informatīvo ietekmi. Tamdēļ jautājums ir vienkāršs, proti, kā intereses aizstāv deputāti un amatpersonas. Krievijas vai tomēr Latvijas?


[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-kritize-ideju-trukumu-krievijas-kanalu-aizliegsana-neplp-met-akmeni-likumdeveju-darzina.a276962/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cinai-ar-krievijas-propagandu-atbalsta-iespeju-aizliegt-citur-es-neatlautos-tv-kanalus-precizets.a279272/

[3] https://www.tvnet.lv/6426541/kanala-dozdj-zurnalists-fismans-valstij-nav-jabut-mediju-ipasniecei

[4] https://nra.lv/latvija/114898-telekanalu-blokesana-neefektiva-cenzura.htm

[5] https://www.tvnet.lv/5215310/igaunijas-politiki-krievijas-tv-aizliegsana-nav-risinajums

[6] https://lvportals.lv/viedokli/268456-kas-ir-varda-briviba-un-vai-to-var-ierobezot-2015

[7] https://www.apollo.lv/6512365/uz-trim-menesiem-latvija-aizliedz-retranslet-kanalu-rossija-rtr

[8] https://jauns.lv/raksts/zinas/326877-pec-rossija-rtr-aizlieguma-strauji-audzis-ntv-mir-skatitaju-skaits

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

FotoŠī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Lasīt visu...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas Dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl nuztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....