“Par nesankcionētu protestēšanu spēka struktūras aiztur opozīcijas deputātu” - nē, tās nav ziņas no Kremļa. Šoreiz no Tukuma un Ventspils
Imants Liepiņš11.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai kā nepatiktu Saeimas deputāta Alda Gobzema politiskā darbība, ir jāfiksē, ka Latvijas policija ar opozīcijas pārstāvjiem ir izrīkojusies kā Kremļa represīvā struktūra, nevis Eiropas Savienības valsts policija.
Visiem zināms, ka Satversmes 29. pants nosaka: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.”
Nav nekāds brīnums, ka lielākajai sabiedrības daļai nepatīk fakts, ka Aldim Gobzemam izdodas sapulcēt savus piekritējus — pat par spīti mīnus padsmit grādu salam. Taču policija, uzraugot deputāta tikšanās ar vēlētājiem, kā varam lasīt medijos, ir sākusi administratīvā pārkāpuma procesus ne tikai par ārkārtas situācijas rīkojuma pārkāpšanu, bet arī par “sīko huligānismu”, likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" it kā pārkāpšanu, kā arī “par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”.
Situācija ar A. Gobzema aizturēšanu Tukumā un Ventspilī pēc būtības ne ar ko neatšķiras no regulārajām ziņām no Krievijas, kur atkal kārtējie opozicionāri un demokrāti arestēti “par nesankcionētu pulcēšanos” un “nesankcionētu protestēšanu pret Putinu”.
Aldi Gobzemu kā Saeimas locekli varētu aizturēt tikai tad, ja viņu noķertu pie kāda kriminālnozieguma izdarīšanas, turklāt tā pastrādāšanas brīdī. Deputāta tikšanās ar vēlētājiem nav noziegums, pat ne pandēmijas laikā. Taču, pat ja uzskatām, ka ir noticis formāls pārkāpums (piemēram, nav ievēroti divi metri starp cilvēkiem), tas ir tikai administratīvs pārkāpums, tas nav kriminālnoziegums. Par to nevar arestēt, un par to nevar taisīt notiesājošu spriedumu, pat teorētiski ne, jo pulcēšanās (jebkādu iemeslu dēļ) vai politiskas sapulces noturēšana nav noziedzīgs nodarījums.
Līdz ar to policija nevar sodīt A. Gobzemu par “nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”, jo viņu kā Saeimas locekli nevar aizturēt, ja viņš nav pastrādājis kriminālnoziegumu — un sapulcēšanās kaut kāda veikala autostāvvietā (jebkāda iemesla dēļ) nevar būt noziegums.
Pirmais reaģēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs, kurš sprieda — komisijas sēdē varētu aktualizēt jautājumu par A. Gobzema aizturēšanu. “Ja Saeimas deputāts neapdraud citus cilvēkus un nepiedalās kādā noziegumā, tad viņu aizturēt bez Saeimas piekrišanas nedrīkst,” V. Orlovs skaidro pašsaprotamo.
Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks dažas stundas vēlāk “ieslēdza atpakaļgaitu” un taisnojās, ka neesot personīgi devis pavēli A. Gobzema aizturēšanai vairākās Kurzemes pilsētās. Pats neesot klātienē atradies attiecīgo notikumu uzraudzīšanā.
Deputāta juridiskās palīdzības sniedzējs Jānis Dzanuškāns TV24 raidījumā “Preses klubs” papildinājis: “Saeimas juridiskā biroja pārstāvis jau ir nokomentējis jautājumu par to, vai deputātu vispāt drīkst aizturēt, diezgan konkrēti pasakot, ka ne aizturēt, ne kādā konkrētā veidā ierobežot personas brīvību Valsts policijai nav tiesību bez Saeimas atļaujas. […] Savukārt jautājumā par [Gobzema] aizturēšanu ir absolūti skaidrs, ka aizturēšana ir bijusi nelikumīga. Deputāts ir pretojies nelikumīgai aizturēšanai, un viņam par to vēl ierosina administratīvo procesu,” tā J. Dzanuškāns.
Policija acīmredzot izdarījusi kādus secinājumus un turpmākajās A. Gobzema sapulcēs vairs nav mēģinājusi veikt aizturēšanas, tikai sastādījusi jaunus administratīvos protokolus.
Taču kopumā ziņas ir sliktas, jo Latvijā tagad ir tāpat kā Krievijā: kad opozīcijas deputāts tiekas ar vēlētājiem, tad valdības kontrolē esošā policija paziņo, ka notiekot “nesankcionēta protestēšana”, un arestē opozīcijas deputātu par tikšanos ar vēlētājiem. Ja vainīgie policisti netiks sodīti, situācijas atkārtosies — lai cik kaitinošs nebūtu konkrētais deputāts, viņa arestēšana par sapulci ar vēlētājiem ir prettiesiska.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
