Iesaki rakstu: 
Tiek plānota kūdras izstrāde Limbažu novada Viļķenes pagasta Rustūžu purvā. Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais no purviem, kuros pēdējo triju desmitgažu laikā plānota kūdras ieguve.
„Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT (īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi.
Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos - dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola -, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu, kas pēc visām pazīmēm atbilstīgs ES nozīmes biotopam 7110, kā arī aktīvi augstie purvi.” (E. Račinskis)
Kūdras izstrādes rezultātā tiks iznīcinātas ne tikai dabas bioloģiskās vērtības, bet arī dabiskā purva ainava. Firma, kas grasās iegūt kūdru Rustūžu purvā, informē, ka darbus veiks it kā mazvērtīgākajā purva daļā. Tomēr ir apšaubāms vērtējums „purva mazāk vērtīgā daļa”. Izpētes gaitā uzrādīto vērtīgo punktu skaits ir proporcionāli vienāds abu daļu platībai.
Izstrādei nepieciešamo darbību rezultātā tiks pasliktināta tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāte apmēram 50 gadu laikā, kamēr notiek kūdras izstrāde, un vairāku paaudžu laikā, atkarībā no sekmēm purva renovācijā, pārkāpjot 1995. gada 31. augustā Latvijā pieņemto likumu „Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību”.
Kūdras izvešana notiks gan pa grants seguma ceļu (putekļi, bedres), gan pa asfalta seguma ceļiem (sabrucis asfalts), jo ir plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita jau kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva.
Kūdras žūšanas rezultātā pasausinās gaiss, kas cenšas uzņemt mitrumu, tā rezultātā rodas radiācijas salnas, kad citā apkārtnē salnu nav, tādējādi ietekmējot apkārtējos laukus, dārzus, augļkokus un to ražību.
Tiek norādīts, ka plānoto darbu veikšanai tiks nodarbināti vietējie iedzīvotāji (jau esošajiem uzņēmumiem trūkst darbaroku), novads gūs ienākumus no nodokļiem (ieguvums tiek aprēķināts neliels).
Aicinām Limbažu novada domes deputātus pieņemt atbildīgu lēmumu, lai nepieļautu šā purva dabas vērtību iznīcināšanu, jo ir nekorekti Latvijas dabas daudzveidību pretnostatīt īslaicīgam ieguvumam naudas izteiksmē.
Tas ir visu mūsu, arī nākotnes paaudžu, kopējais īpašums, un tā iznīcināšana vai kardinālas izmaiņas nesīs daudz lielākas neizvērtējamas izmaiņas Latvijas dabā nekā tārtiņu un tilbīšu skaita samazināšanās, kas pati par sevi jau ir nozīmīgs iemesls neiejaukties dabas norisēs Rustūžu purvā.
Ja Rustūžu purvā nesāks kūdras ieguvi, nākamajām paaudzēm tiks saglabāts neskarts pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes ļoti augstvērtīgs augstais purvs. Sabiedrība tajā varēs doties ogot un sēņot, saglabāsies lieliskā purva ainava.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.