Par noklausīšanos atstādinātais Raimonds Lazdiņš lidostu "Rīga" ierāvis dārgā tiesvedībā
PIETIEK21.09.2014.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos no Starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadības atstādinātais Raimonds Lazdiņš un viņa divi padotie pēdējā pusgadā lidostu ierāvuši dārgā tiesvedībā, cenšoties panākt atjaunošanu darbā. Trijotne spējusi noalgot divus dārgus advokātu birojus - Borenius un Dzanuškāns&Partneri, noskaidroja Pietiek.
Kopš pērnā gada decembra, kad Starptautiskās lidostas Rīga valde aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos, izmantojot lidostas iepirkto aparatūru, atstādināja no amatiem Drošības departamenta vadītāju, savulaik skandalozo "drošības likumu grozījumu tēvu" Raimondu Lazdiņu un viņa padotos Intu Rubezi un Andreju Savko, šī valsts kapitālsabiedrība ierauta dārgā un piņķerīgā tiesvedībā, kurā trīs apšaubītās reputācijas drošībnieki cenšas panākt savu atjaunošanu darbā.
Vasaras sākumā Pietiek nejauši novēroja Lazdiņu Rīgas centra kafejnīcā LaKanna vispirms satiekam Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu, bet aptuveni pēc pusstundas viņam turpat bija norunāta tikšanās ar prominentā advokātu biroja Borenius zvērinātu advokātu Indriķi Liepu (abi redzami foto).
Innusa pēc tam Pietiek nenoliedza, ka tikšanās ar Lazdiņu bijusi iepriekš sarunāta, un kā juriste pauda viedokli, ka, viņasprāt, nebūtu atbalstāms, ka Starptautiskā lidosta Rīga lietu par Lazdiņa un vēl divu Drošības departamenta darbinieku atstādināšanu censtos atrisināt, veicot iekšējo reorganizāciju.
Lidosta tiesvedībai ar Lazdiņu un viņa bijušajiem padotajiem, kuru atjaunošanu darbā uzskata par neiespējamu, kamēr turpinās Drošības policijas izmeklēšana par iespējamo nelikumīgo noklausīšanos, iepirkuma procedūrā nolīgusi advokātu biroju Rebenoks&Vilders ar stundu likmi 100 eiro stundā, kas, spriežot pēc citu līdzīgu valsts iepirkumu publikācijām Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, ir vidējā stundu likme, pērkot advokātu ārpakalpojumus.
Savukārt summas, kuras Lazdiņš, Rubezis un Savko no lidostas prasa kā kompensāciju par advokātu izdevumiem - attiecīgi 3000 eiro, 2000 eiro un 2000 eiro - šķiet aizdomīgi mazas, zinot, cik mēnešus norit tiesvedības, kurās iesniegtas blakus sūdzības un apelācijas sūdzības. Tāpat lietas gaitā notikušas vairākas pratināšanas, sniegtas sūdzības dažādām instancēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ģenerālprokuratūru ieskaitot.
Borenius un Dzanuškāns&Partneri ir "dārgā gala" advokātu biroji ar telpām Rīgas centrā un prāvu zvērināto advokātu pulku ar skaļiem uzvārdiem. Pie trīs atstādināto drošībnieku lietām, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, strādā vismaz četri augstas klases advokāti un juristi. Tas viss liek uzdot jautājumu, kādu papildu ieguvumu vārdā dārgie advokātu biroji uzņēmušies trīs apšaubītas reputācijas drošībnieku aizstāvēšanu.
Lazdiņš personiski, tiekoties ar atsevišķiem žurnālistiem, kā arī izmantodams starpniekus, jau kopš vasaras sākuma uzsācis sabiedrisko attiecību kampaņu pret lidostu, cenšoties izplatīt informāciju, ka lidosta tiesvedībai pret viņu iztērējusi jau aptuveni 200 000 eiro. Kā kanāli šīs informācijas izplatīšanai izmantota gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilze Aleksandroviča, ar kuru Lazdiņš dzīvojis kopā nereģistrētās attiecībās, gan nu jau demisionējušās tieslietu ministres Baibas Brokas (Nacionālā apvienība) birojs. Lazdiņš, lieloties ar sakariem Drošības policijā, solījies Brokai "sakārtot" pielaides saņemšanu valsts noslēpumam otrajā līmenī, lai viņa var saglabāt vismaz amatu VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdē. Par Lazdiņa, Brokas un Aleksandrovičas kopīgajām izklaidēm LGS sporta spēlēs šovasar Pietiek jau rakstījis.
Zināms, ka sen atpakaļ pirms nonākšanas premjera Aigara Kalvīša birojā Lazdiņš sniedzis pakalpojumus Andra Grūtupa advokātu birojam, kur ieguvis iesauku "putekļusūcējs", jo viņa pamatuzdevums bijis informācijas vākšana, kā arī "lietu kārtošana".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
