Par notiekošo Rīgas Centrālcietumā: oficiālie meli un nepatīkamā patiesība
Pietiek lasītāja16.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 11. decembrī vairāki mediji, tostarp LTV Panorāma svinīgi vēstīja: "Rīgas Centrālcietumā izdevies likvidēt Covid-19 perēkli. Slimības uzliesmojums radās pagājušajā nedēļā. Tad Centrālcietumā tika atklāti 27 jauni inficēšanās gadījumi un kopējais inficēto ieslodzīto skaits pieauga līdz 50." Tomēr šādi lozungi fake news stilā reti kuru vairs var pārliecināt par to, ka Latvijas ieslodzījuma vietās viss ir kārtībā vai vismaz situācija uzlabojas.
Decembra pirmajās dienās Rīgas Centrālcietumā tika uzsākta masveida nevakcinēto un vakcinēto testēšana, kuras rezultāti nebūt nesakrita ar medijos paustajiem. Rīgas Centrālcietuma ceturtajā korpusā vien saslimušo bija ap 100. Tātad visā cietumā to bija noteikti vairāk par pāris simtiem.
Saprotot to, ka gan vakcinēto, gan nevakcinēto testēšana uzrāda patiešām dramatiskus rezultātus, cietumā tika pārtraukta masveida vakcinēto testēšana. Un tas ir "statistiski gudri", jo, ja netiek testēti vakcinētie, tad starp tiem nav arī slimo (nav analīžu rezultātu, kuri to apstiprina).
Atsevišķi jānorāda A. Lemberga inficēšanās gadījums. Kā zināms, A. Lembergs kamerā atradās viens un bija pakļauts vispārējiem satikšanās ierobežojumiem, tātad infekciju "nodot" varēja tikai kāds no ieslodzījuma vietā strādājošajiem. Un tiešām vienlaicīgi ar A. Lembergu inficēšanās tika konstatēta vismaz diviem ieslodzītajiem, kuri atradās ciešā saskarsmē ar viņu, - tie ir ēdiena dalītājs un ieslodzītais, kurš izsniedz cietuma veikalā iegādātās preces.
Minētie ieslodzītie tika izolēti, tomēr ieslodzītie, kuri atradās ciešā kontaktā ar viņiem (kontaktpersonas), netika izolēti un varēja brīvi turpināt darbu. Papildus tam pēc tam, kad vienam no ēdiena dalītājiem bija konstatēts Covid-19, pārējie ēdiena dalītāji (kontaktpersonas) pieprasīja veikt testēšanu, bet, tā kā testu visiem nepietika, tad cietuma amatpersonas lika turpināt darbu arī pie testa netikušajiem ēdiena dalītājiem (kontaktpersonām).
Infekcijas izplatības apkarošanas mehānismi Rīgas Centrālcietumā ir vēl vājāki, nekā tas bija 2019. gada beigās kad cietums pirmoreiz saskārās ar Covid-19. Kopš 10. decembra ir atcelta karantīna, un jau pirmdien, 13. decembrī vairāki skolu apmeklējošie ieslodzītie izrādījās slimi - no 15 klasē esošajiem 11 tika konstatēts Covid-19. Saslimstība tika konstatēta arī vairākiem strādājošajiem ieslodzītajiem. Acīmredzot neīsto perēkli būs likvidējuši.
Pašlaik pēc pašu cietuma darbinieku teiktā saslimušo skaits ir 400-450 ieslodzīto. Manuprāt, tā ir ne tik vien cietuma amatpersonu nolaidīga attieksme, bet arī vienaldzība pret cilvēkiem, sava veida genocīds jeb eksperimenti ar cilvēku veselībām un dzīvībām gluži kā nacistu koncentrācijas nometnēs.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes nu jau bijusī priekšniece I. Spure atbildot uz jautājumu "Kas ir cieņa soda izpildē?" Ieslodzījuma vietu pārvaldes žurnālā (2021) norāda: "Jautājums ļoti labs, jo cieņa retrospektīvā, ja paraugāmies uz cietuma sistēmu, kas bija pirms 30 un varbūt vēl pirms 20 gadiem, tad tā šajā laikā ir kardināli mainījusies, jo, runājot par cieņu arī likumā, bija noteiktas obligātas lietas, kas ieslodzītajiem jāievēro. Viņa vietā tika izlemts pēc būtības un nerēķinoties ar viņa individuālajām vēlmēm vai vajadzībām. Sāksim kaut vai ar to, ka soda mērķis bija no sabiedrības izolēt noziedzīgo personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tas nozīmē, izsakoties vienkārši, izolēt viņu no sabiedrības kā tādā noliktavā. Nevis rūpēties par to, kāds ir mērķis tad, kad notiesātais cilvēks atgriezīsies sabiedrībā, kāds viņš atgriezīsies sabiedrībā."
Skaisti vārdi, bet diemžēl diezgan tālu no reālās situācijas. Ieslodzītie tiek iemesti cietumā kā tādā noliktavā, kur ar viņiem var darīt, ko un kā grib. Protams, formāli ir dažādas tiesību aizsardzības iestādes, bet reāli tām ir nospļauties par notiekošo cietumos. Vai Tiesībsargs ir apmeklējis lielāko ieslodzījuma vietu Latvijā, lai izvērtētu, kā tiek nodrošinātas ieslodzīto tiesības pandemijas apstākļos, vai lai vērtētu noteikto ierobežojumu samērīgumu – protams, NĒ!!!
Rakstiet, mīļie ieslodzītie, un jums tiks atbildēts. Tieši pienācīgas kontroles trūkuma dēļ ir iespējams "iemest" tautai kārtējo feiku par absolūtu situācijas kontroli un visu tiesību nodrošināšanu.
Bez vērības nevar atstāt apstākli, ka tuvu pie 200 ieslodzītajiem atteicās no testēšanas un iemesls šādai rīcībai meklējams paša cietuma sienās. Proti, inficētie ieslodzītie tiek ievietoti no ekspluatācijas noņemtā korpusā, kurā valda totāla antisanitarija. No malas var šķist, ka šajā korpusā ieslodzītos iemet nomiršanai.
Kameru stāvoklis ir drausmīgs. Protams, ieslodzītie zina par šiem apstākļiem un tādēļ nevēlas nokļūt šajā moku kambarī. Jānorāda, ka cietumā kopš vadības maiņas nav iespējas iegādāties nepieciešamos medikamentus par saviem līdzekļiem un arī cietuma Medicīnas daļa visām kaitēm pamatā izsniedz pretsāpju zāles. Cietuma administrācija nerūpējas par ieslodzīto veselību, un arī ieslodzītajiem pašiem ir liegtas tiesības un iespējas rūpēties par savu veselību.
Uz problēmām ar medicīnu Rīgas Centrālcietumā ir norādīts vairākkārt, tostarp publikācijās par Linardu Grantiņu, Turcijas uzņēmēju Erhanu Durmazu un Aivaru Lembergu. Bet gan jau "iebarosim" tautai kārtējo feiku, un gan arī šoreiz viss noklusīs. Acīmredzot šim absurda teātrim nav lemts beigties nekad...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
