Par peļņas atņemšanu Leļļu teātrim nobalsojuši visi ministri, izņemot Melbārdi

Lai gan otrdienas Ministru kabineta sēdes protokols vēl nav pieejams, Pietiek noskaidrojis, ka jautājumus par pērn gūtās peļņas atstāšanu vai neatstāšanu kultūras kapitālsabiedrību rīcībā ministri izskatīja diezgan ātri.

Kamēr vieni uzsvēra, ka katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, Jāņa Reira vadītā Finanšu ministrija palika pie sava, ka visiem uzņēmumiem 90% peļņas jāieskaita valsts budžetā.

Pārresoru koordinācijas centrs gan rosināja izstrādāt vienotu metodiku, pēc kādiem kritērijiem atstāt peļņu uzņēmumu attīstībai, kā atbalstāmu minot faktu, ja uzņēmumam ir negatīvi kapitāla atdeves un pašu kapitāla rādītāji, taču tas netika ņemts vērā.

„Mēs strauji tuvojamies budžeta pārkāpumu procedūras ierosināšanai, un tagad mēs atstāsim visas peļņas, un tad mēs sēdēsim un domāsim, kur samazināt budžeta izdevumus un kā nodrošināt tās vajadzības, kas mums ir nākamā gada budžetā,” kā svarīgas minot aizsardzību un drošību, valdības sēdē argumentēja finanšu ministrs Reirs.

Tiesa, ugunsgrēka postījumu novēršana Rīgas cirkā, pārcelšanās uz jaunām telpām Liepājas simfoniskajam orķestrim un nepieciešamība Latvijas simfoniskajam orķestrim iegādāties trombonu, jo atšķirībā no citu instrumentu mūziķiem neviens trombonists neesot gatavs muzicēt pats uz sava iegādāta instrumenta, lika ministriem piekrist, ka šiem kolektīviem gan peļņa jāatstāj attīstībai.

 Tāpat ministri piekrita atstāt peļņu Valmieras teātra rīcībā, jo, pēc Pārresoru koordinācijas centra izvērtējuma, šim uzņēmumam ir nepietiekams pašu kapitāls, tādēļ nebūtu loģiski atņemt līdzekļus, kas nepieciešami ne tikai skatuves rekonstrukcijai, bet arī uzņēmuma finanšu rādītāju sakārtošanai.

Tomēr ne Nacionālā opera un balets, kurai nauda nepieciešama dekorāciju pacēlāja izbūvei, ne Leļļu teātris, kas peļņu būtu novirzījis jaunu un ērtāku skatītāju krēslu iegādei, šādu atbalstu neguva, un nelīdzēja arī kultūras ministres skaidrojums, ka teātriem peļņa radusies tādēļ, ka tie aktīvi strādājuši ar sponsoriem, kā arī iesaistījušies Eiropas Savienības projektos, tādēļ peļņas atņemšana likvidēs motivāciju gan ķerties pie ES projektu izstrādes piņķerīgā procesa, gan nodarboties ar sponsoru meklēšanu.

Neko  nelīdzēja arī tieslietu ministra Dzintara Rasnača atgādinājums, ka gadiem opera bija sāpju bērns, kuram regulāri bija nepieciešams piešķirt papildu finansējumu, bet tagad, kad beidzot uzņēmums ir finansiāli sakārtots un strādā ar peļņu, tam tā tiek atņemta. Līdz ar to valsts budžets no operas iegūs 113 840 eiro, bet no Leļļu teātra – 10 368 eiro.

Nākamajā valdības sēdē plānots izskatīt pelnošo veselības uzņēmumu peļņas jautājumus, un interesanti, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš balsoja par Leļļu teātra un operas peļņas nodošanu valsts budžetam, jau preventīvi norādīja, ka uz viņa vadītās nozares uzņēmumiem gan prasībai par 90% peļņas nodošanu valstij gan nevajadzētu attiekties.

Paula Stradiņa klīniskajai slimnīcai gan esot aptuveni 100 tūkstošu eiro peļņa, tomēr uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls. Savukārt Austrumu slimnīca vairākus gadus strādājusi ar zaudējumiem un normāls uzņēmums peļņu novirzītu iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, bet, ja 90% peļņas jāizmaksā dividendēs valstij, tad principā tiekot liegta iespēja šim uzņēmumam izķepuroties.

Ministru kabineta sēdē piedalījās visi ministri, izņemot zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Novērtē šo rakstu: