Par plānoto koku ciršanu Jāņa Daliņa stadionā Valmierā

[1] Konceptuāli atbalstām Valmieras pilsētas pašvaldības ieceri Valmierā realizēt vieglatlētikas manēžas būvniecības projektu, tādā veidā rūpējoties par iedzīvotāju veselību un sporta attīstību Vidzemes reģionā.

[2] Neskatoties uz iepriekš minēto, Sabiedrības iniciatīvas centrs vērš Valmieras pilsētas pašvaldības uzmanību, ka manēžas būvniecība un koku izciršana pieļaujama, vien izpildoties virknei nosacījumu:

[2.1.] Pirmkārt, Valmieras pilsētas pašvaldībai jāpārliecinās un jāgarantē, ka izcirsti tiek tikai tie koki, bez kuriem vieglatlētikas manēžas būvniecība nebūtu iespējama. Tātad pirms manēžas būvniecības ir rūpīgi jāpārdomā, vai manēža būvējama tieši šajā vietā. Varbūt ir iespējams to būvēt kādā citā vietā, kur dabai tiktu nodarīts mazāks kaitējums. Ja citā vietā manēžas būvniecība nav iespējama, tad jānodrošina, ka izcirsti tiek tikai tie koki, kas patiešām nav savienojami ar manēžas būvniecību. Valmieras pilsētas pašvaldībai jāspēj pamatot katra koka izciršanas nepieciešamību.

[2.2.] Ja koku ciršana ir nenovēršama, tad tas jādara, stingri ievērojot dabas aizsardzības intereses (ne tikai formālās prasības), piemēram, kokus necērtot putnu ligzdošanas laikā. Par konkrētu dabas aizsardzības prasību ievērošanu pirms ciršanas jākonsultējas ar dabas aizsardzības ekspertiem.

[2.3.] Koku ciršana pieļaujama tikai tajā brīdī, kad Valmieras pilsētas pašvaldībai ir 100% droša garantija, ka vieglatlētikas manēžas būvniecības būvniecībai ir pietiekami finanšu līdzekļi. Nav pieļaujama situācijas atkārtošanās, ka vispirms tiek nocirsti koki un pēc tam tiek secināts, ka projekta realizācija nav iespējama. Ilustrācijai piemērs no nesenas vēstures: Valmieras pilsētas pašvaldība 2010.gadā pieņēma lēmumu par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Koku ciršana tika pamatota ar stadiona attīstības vīziju, norādot, ka tiks izveidoti papildu stadiona skrejceļi, mešanas disciplīnu iesildīšanās sektors, līdz 2010.gada vasarai tika arī apsolīts uzbūvēt bērnu rotaļu laukumu u.c. Rezultātā tika izcirsti vairāk nekā 400 koku, bet no apsolītā nekas tā arī netika realizēts. Tikai pēc 3 gadiem no visa apsolītā tika uzbūvēts neliels bērnu rotaļu laukums. Rodas retorisks jautājums, vai viena neliela rotaļu laukuma dēļ bija jāizcērt vairāk nekā 400 koku un jāiznīcina 20.gadsimta 30.gados Latvijas aizsargu mērķtiecīgi veidotie ozolu un liepu stādījumi, turklāt darot to bez sabiedriskās apspriešanas. Par šo lietu joprojām notiek tiesvedība Administratīvajā apgabaltiesā (lieta Nr. A420796110). Šādas situācijas atkārtošanās nav pieļaujama. Koku ciršana pieļaujama tikai tad, ja ir pilnīga skaidrība par projekta realizēšanas termiņiem.

[2.4.] Koku ciršanas pakalpojuma iepirkumam un īstenošanai jābūt caurspīdīgai un jāatbilst LR normatīvo aktu prasībām. Nav pieļaujams, ka koki tiek izcirsti lielākā apjomā, nekā tas iecerēts. Turklāt iegūto kokmateriālu atsavināšanai jānotiek par iespējami augstāku cenu, kā to paredz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants.  Koku izciršana pieļaujama sabiedrības interešu, nevis atsevišķu indivīdu finansiālo interešu vārdā. Nav pieļaujams, ka atkārtojas 2010.gada notikumi, kad ar Valmieras pilsētas pašvaldības ziņu šajā pašā Jāņa Daliņa stadionā tika izcirsti un bez pēdām pazuda vairāki desmiti ozolu. Turklāt  pirms koku ciršanas tika plānots, ka no izcērtamajiem kokiem 60% apmērā tiks iegūta papīrmalka. Nav saprotams, kādu interešu vadīti, iegūtie kokmateriāli vēlāk 100% apmērā tika norakstīti malkā. Šāda Valmieras pilsētas pašvaldība līdzšinējā rīcība rada pamatotas bažas par tās vēlmi rīkoties sabiedrības interesēs. Tādēļ aicinām sabiedrību detalizēti informēt par katru pašvaldības lēmumu saistībā ar paredzēto koku izciršanu un izvairīties no apšaubāmām darbībām, organizējot iepirkuma un koku atsavināšanas procedūras.

[2.5.] Valmieras pilsētas pašvaldībai jānodrošina mehānisms, kā tiek kompensēts dabai nodarītais kaitējums koku izciršanas rezultātā. Lai to izdarītu, vispirms ir jāapzinās dabas daudzveidības vērtība. Ir kategoriski nepieņemami, ja dabas daudzveidības samazinājums tiek “kompensēts” ar formālām vides aktivitātēm – dažu ātraudzīgu koku iestādīšanu un “angļu mauriņa” iesēšanu. Tas nenoliedzami labi izskatās preses un TV kameru priekšā, bet ir jāapzinās, ka tam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību. No dabas aizsardzības viedokļa raugoties, gandrīz simtgadīgu ozolu audžu izciršana un aizstāšana ar priedēm un zāles iesēšanu ir bezjēdzīga. Tāpēc aicinām Valmieras pilsētas pašvaldību vairāk koncentrēties uz esošo dabas vērtību saglabāšanu, jo to iznīcināšanas gadījumā, to atjaunošana vairs nebūs iespējama.

[3] Papildus aicinām Valmieras pilsētas pašvaldību pievērst uzmanību konkrētā projekta apbūves blīvumam un minimāli nodrošināmai brīvajai (zaļajai) teritorijai, kā to paredz Valmieras pilsētas apbūves noteikumi. Noteikumi paredz, ka apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 70%, kas, ļoti iespējams, šajā gadījumā tiek pārkāpts. Bažas rada arī paredzētais stāvvietu daudzums, kas varētu būt nepietiekams. Apsverama būtu stāvvietu izvietošana zem manēžas, tādā veidā samazinot apbūves blīvumu un radot iespēju atstāt vairāk zaļās zonas.

Apkopojot visu iepriekš minēto, informējam, ka pēc būtības atbalstām vieglatlētikas manēžas būvniecību Valmierā. Tomēr līdzšinējā Valmieras pilsētas pašvaldības darbība saistībā ar koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā rada bažas par dabas aizsardzības interešu ievērošanu. Tādēļ aicinām Valmieras pilsētas pašvaldību pēc būtības ņemt vērā sabiedrības viedokli un neuztvert šo apspriešanu tikai par formālu procedūru. Pirms koku izciršanas jābūt pilnīgai pārliecībai un resursiem projekta realizācijai. Nav pieļaujams, ka Jāņa Daliņa stadions otro reizi dažu gadu laikā tiek bezjēdzīgi izpostīts.

Novērtē šo rakstu: