Par sabiedrības integrāciju turpmāk rūpēsies ministra Pūces sieva - viņa "tumbočkas" pārzinātāja
PIETIEK28.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadīutā pretendentu atlases komisija konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu par uzvarētāju pasludinājusi Zaigu Pūci. Viņa ir ne tikai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sieva, bet arī biedrības Ascendumvadītāja, - šis nodibinājums pirms sešiem gadiem guva plašu ievērību kā Pūces un viņa politisko domubiedru „naudas tumbočka”, un šīs ziņas toreiz noveda pie tā, ka Pūce bija spiests aiziet no Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amata.
2013. gada beigās Pietiek publicēja virkni rakstu par iespējamu EM valsts sekretāra atrašanos interešu konfliktā un korupcijas aizdomu ēnu, jo viņa sievas Zaigas vadītā biedrība Ascendum izrādījās saņēmusi desmitiem tūkstošu latu lielus ziedojumus no uzņēmumiem, kuru biznesu regulē EM.
Lursoft dati rādīja, ka 2012. gadā Zaigas Pūces vadītā biedrība saņēmusi ziedojumos 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturēšanās atļauju biznesā īpaši ieinteresētās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredītu uzņēmuma 4finance.
Ceļu būves firma Binders biedrībai 2012. gadā ziedojusi 20 000 latu, būvkompānija Arčers - 10 000 latu, bet pēc Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima traģēdijas, zem kuras drupām gāja bojā 54 cilvēki, bēdīgu slavu iemantojusī būvkompānija Re&Re - 29 500 latu. Vēl 300 latu individuāli bij ziedojis Re&Re līdzīpašnieks, miljonārs Didzis Putniņš.
Viena no Ascendum ziedojušajiem uzņēmumiem līdzīpašnieks pat publiski atzina, ka ziedojums bijis daļa no biznesa vienošanās kādā biogāzes koģenerācijas stacijas projektā. Šis bizness ir tieši atkarīgs no EM lēmumiem par obligātā iepirkuma kvotu piešķiršanu, un attiecīgus Pūces parakstītus lēmumus Pietiek arī publicēja.
Runa ir par būvfirmu SIA Anzāģe, kas EM valsts sekretāra dzīvesbiedres Zaigas Pūces vadītajai biedrībai Ascendum 2012. gadā bija ziedojusi 14 000 latu. Ascendum pārstāvji sociālajos tīklos, reaģējot uz aizdomām par biedrību kā aizsegu nelegāliem maksājumiem par saistīto amatpersonu lēmumiem, novembrī aktīvi uzsvēra grūto darbu ziedojumu piesaistē. Tomēr, kā liecināja firmas Anzāģe līdzīpašnieka un valdes locekļa Ērika Lebedoka Pietiek toreiz atzītais, neviens no Ascendum nemaz nav vērsies ar lūgumu ziedot.
"Par ziedojumu mūs uzrunāja biznesa partneris. Es neatceros uzvārdu, iespējams, Lūkass vārdā, bet viņš bija saistīts ar Biogas Nord. Mums bija liels kopīgs projekts pie Lestenes, un ziedojums bija daļa no biznesa vienošanās. Tā bija kompleksa vienošanās," atzina uzņēmējs. Atbalsta vienošanos ar Ascendum Lebedoks esot pārlasījis, bet apgalvoja, ka par biedrības vadītājas Zaigas Pūces radniecību ar EM valsts sekretāru Juri Pūci viņš neesot zinājis.
Lai gan uzņēmējs atzina, ka ziedojumu Ascendum būvprojekta vadītājs Biogas Nord licis priekšā kā daļu no vienošanās par sadarbību biogāzes stacijas celtniecības projektā, jautājums, vai dots mājiens, ka bez ziedojuma Anzāģe pasūtījumu nesaņems, Lebedoku darījis piesardzīgu. "Tas nav manā kompetencē spriest, vai tā ir. Es domāju, ka tas tā nebija," teica būvnieks.
Biogāzes elektrostacijas celtniecības darbus pie Lestenes SIA Anzāģe jau pabeigusi, tie noritējuši gan 2012. gadā, gan pērn. Kam tieši izlietoti biedrībai Ascendum noziedotie 14 000 latu, Lebedoks nezinot. Firmai vēlāk piesūtīti ielūgumi uz "saviesīgiem pasākumiem", kurus viņš neizmantojis, bet daži kolēģi gan.
Ne Lebedoks, ne otrs Anzāģe īpašnieks Edijs Veinbergs Pietiek nespēja atcerēties, kam ziedoti vēl 24 000 no kopumā 38 000 latu, kas uzņēmuma 2012. gada pārskatā deklarēti kā ziedojums.
Ziedojuma kontekstā Anzāģes īpašnieki runāja par SIA Agro Lestene 2012. gadā pasūtīto biogāzes koģenerācijas stacijas 2. kārtas celtniecību. Anzāģe iepriekš cēlusi pie iecerētās biogāzes stacijas esošo lopu fermu, un, tā kā pasūtītājs bijis neapmierināts ar biogāzes stacijas 1. kārtas būvētajiem Velve - Moduls Rīga, 2. kārtai nolīgti viņi, stāstīja Veinbergs.
Šajā projektā līdzīgi kā 12 vēl citu uzņēmumu iecerētajos biogāzes staciju projektos laikā no 2010. līdz 2012. gadam kā piegādātājs bija uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau GmbH, ko Lebedoks minēja kā starpnieku sarunās par ziedojumu Ascendum. Lestenes biogāzes koģenerācijas elektrostacijas projektam vācu uzņēmums būvdarbus, iekārtu piegādi un uzstādīšanu apņēmās veikt par 3,8 miljoniem eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
Tajā pašā 2012. gadā, kad Anzāģe noziedoja 14 000 latu Pūces sievas vadītajai biedrībai, Biogas Nord Anlagenbau GmbH par 2,6 miljoniem eiro ieguva tiesības būvēt un uzstādīt iekārtas vēl vienā biogāzes stacijas projektā Viesītes novadā, kur arī kā būvdarbu veicējs tika nolīgta SIA Anzāģe. Šis projekts pasūtītāja finansiālu problēmu dēļ tā arī neesot realizēts, norādīja uzņēmēji. Tomēr šis iecerētais bizness arī atsedza Ascendum vadītājas vīra Pūces lielo ietekmi uz to, būt biznesam vai nebūt.
Pietiek 2013. gada novembrī publicēja tā rīcībā savulaik nonākušos četrus Pūces parakstītos EM lēmumus, projekta pasūtītājam SIA Kalna Dambrāni Energo izsniedzot atļauju jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un piešķirot tiesības šajās biogāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, valsts garantētā apjomā līdz 8000 MWh gadā.
Starp Lebedoka minētā starpnieka ziedojuma piesaistē - vācu Biogas Nord - objektiem bija arī SIA Bio Zelta Druva biogāzes stacijas celtniecība. Saistībā ar šo, partiju un ar politiķiem saistītu sporta klubu sponsoriem Kisielu ģimenei piederošo projektu pirms nedaudz vairāk kā gada pat tika uzsākts kriminālprocess aizdomās, ka EM ierēdņi formāli veikuši tā gatavības pārbaudi, pieverot acis uz pārkāpumiem, kas liktu zaudēt valsts obligātā iepirkuma kvotas.
Lai gan bija aizdomīga lēmumu pieņemšana ar atpakaļejošiem datumiem, Pūce toreiz no skandāla izgāja sausām kājām, zem sitiena izrādījās zemākstāvoši ierēdņi. Arī 2014. gadā KNAB pārbaude izrādījās tikai formāla, un no kriminālatbildības Pūcem izdevās izvairīties. Savukārt tagad, ja Zaigu Pūci amatā apstiprinās Sabiedrības integrācijas fonda padome, ģimenes pārziņā nonāks ne tikai iespaidīgu finanšu plūsmu kontrole, bet arī iespēja ietekmēt mediju finansējumu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
