Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimai jau janvārī jāievēl jauns Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, kas ar lielu varbūtību varētu kļūt par nākamo ST priekšsēdētāju Gunāra Kūtra vietā, kuram februārī beidzas pilnvaras. Vienotība un Reformu partija (RP) šim amatam apsver ilggadējo Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, Pietiek zināms no lēmuma pieņemšanā iesaistītiem avotiem. 

Tas, ka Kūtrim 6. februārī beidzas pilnvaras un ne vēlāk kā februāra sākumā ST esošie tiesneši no sava vidus vēlēs jaunu ST priekšsēdētāju, rada lielāko intrigu nākamā ST tiesneša ievēlēšanā. Lai jaunievēlētais tiesnesis varētu pretendēt uz ST priekšsēdētaja amatu, viņam jābūt ievēlētam un nodevušam zvērestu tuvako nedēļu laikā.

ST tiesneša kandidāts jāizvirza ne mazāk kā 10 Saeimas deputātiem. Nedaudz vēlāk, 25. martā 10 gadu termiņš beigsies arī Augstakās tiesas (AT) savulaik izvirzītajai ST tiesnesei Aijai Brantai. Juristu aprindās neoficiāli izskan, ka AT uz ST varētu virzīt Senāta Civillietu departamenta tiesnesi Aldi Laviņu. 

Jau tagad ir zināms, ka no no esošā ST sastāva ambīcijas un iekšēja autoritāte kandidēt uz priekšsēdētaja amatu ir Sanitai Osipovai, kura 2011. gada vasarā uz Valda Zatlera lēmuma par 10. Saeimas atlaišanu radītā viļņa lielā vienprātībā tika ievēlēta par ST tiesnesi.

Tomēr Osipova, vēl nenodevusi zvērestu, drīz pēc tam nāca klajā ar kritiskiem viedokļiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras darbību attiecībā uz izmeklēšanas darbībām pret oligarhiem, dodot mājienus par izmeklēšanas informācijas mērķtiecīgu nopludināšanu politiskās interesēs.

Līdz ar to jau šobrīd kuluāros gaidāmā steiga ar jaunā ST tiesneša ievēlēšanu tiek skaidrota galvenokārt ar Vienotības un RP vēlēšanos Osipovai radīt konkurenci uz ST priekšsēdētāja amatu.

ST priekšsēdētājs nākamos trīs gadus būs konstitucionālās tiesas publiskā seja, viedokļu paudējs un atbildīgais par lietu sadali tiesā, un Saeimai ar faktiski nefunkcionējošo valdības koalīciju var nebūt viegli vienoties par atbalstu tiesneša kandidatūrai tā, lai kandidāts iegūst likumā prasīto 51 deputāta atbalstu. V un RP Saeimā ir 34 balsis.

Zinot, cik drīz paredzētas ST priekšsēdētāja vēlēšanas, jaunā tiesneša kandidātu izvirzīšanu var uzskatīt par novēlotu, tādēļ sasteigtu, jo par to, ka Kūtrim drīz beidzas pilnvaras, bija zināms jau sen. Vismaz daļēji vilcināšanos izskaidro jau sen ilgušās nesaskaņas starp nu jau demisionējušās valdības koalīcijas partijām. Par to, ka kandidāti jāizvirza līdz 10. janvārim, Saeimas frakciju padome lēma tikai pēdējā pirmssvētku sēdē 19. decembrī. Viens no Nacionālās apvienības (NA) līderiem Gaidis Bērziņš pirms gadu mijas Pietiek atzina, ka Kusiņš būtu “nopietna kandidatūra”, bet NA balsis viņa atbalstam iespējamie izvirzītāji neesot meklējuši; arī to, ka NA būtu padomā kāds savs kandidāts, Bērziņš neapstiprināja. 

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pirms gadu mijas Pietiek izteicās, ka Kusiņš daudzus gadus profesionāli vadījis Saeimas Juridisko biroju un būtu žēl viņu zaudēt. Brigmanis arī apgalvoja, ka zaļajiem zemniekiem savs kandidāts neesot padomā un gaidāmās vakances ST politiķiem nemaz neesot bijušas prātā. Tam ir grūti noticēt, jo iepriekšējos gados, kad Saeimai bija jāizvirza vai jāapstiprina amatā Augstākās tiesas vai Ministru kabineta virzītie ST kandidāti, tas allaž bija saistīts ar partiju patronu interesēm vai vismaz stingru pozīciju. 

ST un tās priekšsēdētāju netieši var uzskatīt par ietekmīgu politisku spēlētaju, jo tās kompetencē ir lemt vai publiski izteikties arī par politiski sensitīviem jautājumus, kad tiek apšaubīta politiskās prakses atbilstība Satversmei. Nesen ST priekšsēdētājs Kūtris publiski komentēja, ka prezidents Andris Bērziņš nepārkāpj savas konstitucionālās pilnvaras, aktīvi iesaistoties nākamās valdības veidošanā, noraidot Vienotības virzīto premjera kandidātu.    

Neoficiāli Saeimas kuluāros izskan, ka Kusiņš, kuru ST amatam uzrunājuši Vienotības politiķi, tam oficiāli piekritīs tikai, ja būs drošs, ka politisku intrigu rezultātā viņa kandidatūra netiks izgāzta Saeimas balsojumā. Šāds risks pastāv ne tādēļ, ka pret Kusiņu būtu iebildumi kā pret konstitucionālo tiesību autoritāti, bet esošās politiskās situācijas dēļ, jo nav izslēgts, ka citas partijas vēlētos vēlreiz uzsvērt valdošās partjas Vienotība nespēju panākt atbalstu savam kandidātam, tāpat nodemonstrēt, ka realitātē Vienotības un RP gadu mijā izveidotais 34 deputātu bloks nevar diktēt noteikumus Saeimā.

Novilcinot jauna ST tiesneša ievēlēšanu, arī palielinātos Osipovas izredzes tikt ievēlētai par ST priekšsēdētāju, un tas varētu patikt partijām, kas ir opozīcijā Vienotībai un RP, jo radītu apstākļus alternatīva viedokļa izskanēšanai no ST.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...