Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bieži tiek uzdots jautājums par „Lindorff Oy” Latvijas filiāles atsūtītajām pretenzijām sakarā ar stāvēšanu SIA "Europark Latvia" autostāvvietās. Vispirms jāuzsver, ka SIA „EuroPark Latvia” (turpmāk tekstā "Europark") ir vienkārša SIA, kurai nav nekādu tiesību uzlikt sodus. „Europark” sodus uzliek saskaņā ar saviem „Autostāvvietas lietošanas noteikumiem.” Šie noteikumi nav saistoši nevienam, kurš tiem nav labprātīgi piekritis.

Te svarīgi pieskarties jautājumam par normatīvā akta jēdzienu un normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju. Piemēram, Administratīvā procesa likuma (APL) 15.panta otrā daļa nosaka: „Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likums;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.”

Piemēram, policija par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu soda saskaņā ar ārējo normatīvu aktu – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Bez ārējiem normatīvajiem aktiem ir arī iekšējie normatīvie akti. APL 16.panta pirmā daļa nosaka: „Iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.” Piemēram, ceļu policijas darba organizāciju reglamentē 2010.gada 22.februāra noteikumi Nr.5 – „Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā.”

SIA noteikumiem nav normatīva un saistoša rakstura, ja vien konkrēts cilvēks – transportlīdzekļa vadītājs – nav piekritis šādus noteikumus ievērot. Taču šeit parādās būtiskākais „Europark” darbības trūkums – parasti „soda kvītis” tiek sūtītas transportlīdzekļu īpašniekam bez jebkāda tiesiska pamata. Civillikuma 1402.pants nosaka: „Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.” Tātad sīkāk par katru no saistību rašanās pamatiem:

(1) Civillikuma 1403.pants nosaka: „Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.” Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, transportlīdzekļa vadītājs faktiski noslēdz ar Europark līgumu par transportlīdzekļa novietošanu un līdz ar to piekrīt SIA noteikumiem. Bet transportlīdzekļa īpašnieks, ar kura transportlīdzekli brauc cita persona, parasti nav dibinājis nekādas tiesiskas attiecības ar Europark, t.i., nav slēdzis līgumu par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai.

(2) Civillikuma 1635.pants nosaka: „Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.”Transportlīdzekļa īpašnieks, kurš nav novietojis transportlīdzekli stāvēšanai, nav veicis nekādu neatļautu darbību attiecībā pret Europark.

(3) Latvijā nav neviena likuma, ne arī kāda cita normatīvā akta (te jēdziens likums ir jāsaprot plašāk – visi ārējie normatīvie akti), kurš noteiktu, ka transportlīdzekļa īpašniekam būtu jāveic kaut kādi maksājumi Europark.

Savās soda kvītīs „Europark” atsaucas uz Civillikuma 1428. un 1537.pantu, norādot, ka SIA stāvvietas lietošanas noteikumi ir uzskatāmi par līgumu starp klāt neesošām personām. Taču tādā gadījumā soda kvītis, lēmumi, piedziņas dokumenti ir jāsūta tieši tai personai, kura novietoja transportlīdzekli stāvvietā, nevis transportlīdzekļa īpašniekam. Civillikuma 1405.pants nosaka: „Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā”. Parādu piedziņas uzņēmums „Lindorff” nav spējis paskaidrot, kā transportlīdzeklis var noslēgt distances līgumu, zinot, ka transportlīdzeklim nepiemīt ne tiesību spēja, ne rīcības spēja noslēgt līgumu.

P.S. Vēl divas lietas. Ja transportlīdzekļa vadītājs atzīst, ka ir izmantojis stāvvietas pakalpojumus, tad jāņem vērā, ka abu minēto uzņēmumu prakse prasīt līgumsodus dubultā apmērā ir prettiesiska. To ir atzinis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ar 2007.gada 16.novembra lēmumu Nr.58-lg. Šis lēmums atstāts spēkā ar LR Ekonomikas ministrijas 2008.gada. 13.marta lēmumu Nr.61-7-2681. „Europark” šo lēmumu nepārsūdzēja tiesā.

Otra lieta. Pie autora vērsās kāda persona, kurai tika atteikts kredīts dzīvoklim, jo šī persona atradās „Lindorff” parādnieku datubāzē. Šajā sakarā LR Datu valsts inspekcijas 2013.gada 11.jūnija vēstulē Nr.2-1/4402 norādīts, ka, ja persona izteikusi iebildumus pret parāda esamību, tad „Lindorff” nav tiesīgi iekļaut un glabāt personu datus datubāzē saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vīzija glamūra inteliģencei

Foto2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.
Lasīt visu...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...