Par situāciju ar nepamatoti sasteigto skolu reformu Madonas pilsētā
Jānis Avotiņš*17.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien bija pēdējā diena, kad ieinteresētās personas varēja sniegt priekšlikumus par Madonas novada domes izstrādāto plānu “Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāns 2016.-2023. gadam”.
Publiskā apspriešana šim plānam tika organizēta pavirši, nosakot publiskās apspriešanas termiņu – 30 dienas, kas ir likumā noteiktais minimālais termiņš, kurš paredzēts publiskās apspriešanas organizēšanai.
Biedrība kategoriski iebilst pret plāna 1.redakciju, kurā Madonas novada Dome plāno apvienot divas mācību iestādes – Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, aizrotējot tās audzēkņus uz Madonas Valsts ģimnāzijas telpām. Uz telpām, kuras pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas viedokļa nav atbilstošas veselības un higiēnas normām.
Pieņemot, ka šis plāns tiktu īstenots, tiktu traucēts divu mācību iestāžu normāls darba ritms, lai radītu it kā labākus apstākļus trešās mācību iestādes bērniem. Neviens nenoliedz to, ka Madonas Valsts ģimnāzijas telpu jautājums ir svarīgs un jārisina nekavējoties, bet jautājums ir - kādēļ Madonas novada Dome šo jautājumu līdz šim nav risinājusi normālā režīmā?
Biedrība un vairāki Madonas pilsētas 2. vidusskolas bērnu vecāki 14.03.2016. vērsās Madonas novada pašvaldībā ar rakstisku lūgumu pagarināt publiskās apspriešanas termiņu vismaz par 60 dienām, taču ne rakstiska, ne mutiska atbilde tā arī nav saņemta. Lūgumi tika motivēti ar to, ka tik svarīga jautājuma kā bērnu mācību darba organizēšana un grozīšana ilgtermiņā ir pietiekami svarīgs jautājums, lai tā apspriešanai dotu vien likumā paredzētās minimālās 30 kalendārās dienas. Turklāt es kā advokāts vērsos ar iesniegumiem pie citām valsts pārvaldes institūcijām, lai tās sniedz savu atzinumu par šo piedāvāto plānu.
Kā tapis zināms Biedrības aktīvistiem, tad jau 2016.gada 11.martā (5 dienas līdz publiskās apspriešanas termiņa beigām) Madonas novada domes Izglītības komiteja ir izskatījusi jautājumu par minētā plāna tālāko virzību un sagatavoja lēmuma projektu, no kura izriet, ka nekādi iebildumi nav ņemti vērā un plāns sākotnējā redakcijā tiks virzīts apstiprināšanai uz Madonas novada Domes sēdi 31.03.2016.
Minētais liecina par to, ka Madonas novada Dome rīkojas pēc principa “suņi rej, bet karavāna iet tālāk”. Nerunājot par to, ka klaji tiek ignorētas sabiedrības intereses, netiek ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi plāna grozījumiem. To apliecina arī laikrakstā “Diena”, 16.03.2016. laidienā Nr.53(7297) publicētais raksts, kurā Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters vienpersoniski paziņo, ka plāna publiskā apspriešana netiks pagarināta, lai gan par šo jautājumu ir jālemj visiem Domes deputātiem Domes sēdē.
Biedrība iesniedza savus priekšlikumus vakar, 16.03.2016, kā arī šodien, 17.03.2016 iesniedza plāna grozījumus un papildinājumus, kuros piedāvā vismaz divus alternatīvus, ekonomiski pamatotus priekšlikumus, kā risināt Madonas Valsts ģimnāzijas telpu jautājumu. Arī šie grozījumi acīmredzot Madonas novada Domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram („Vienotība”) nešķiet vērā ņemami.
Par Madonas novada Domes steigu liecina arī tas, ka kaut kādu iemeslu dēļ neviena no nozares ministrijām ne Izglītības un zinātnes, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ne Vidzemes plānošanas reģions nav informēti par šāda plāna virzību. Šāda rīcība neatbilst tiesību aktu prasībām. Pašvaldībai virzot novada līmeņa attīstības plānus, tie ir obligāti saskaņojami ar nozares ministrijām un vietējo plānošanas reģionu, taču portālā www.vidzeme.lv nav nevienas norādes un paziņojuma, ka Madonas pilsētā tiktu virzīts apjomīgs skolu reorganizācijas plāns.
Ar ko tad ir skaidrojama tāda steiga un nevērība pret likuma prasībām? Tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem gan 14.03.2016, gan pirmās tikšanās laikā Madonas pilsētas 2.vidusskolā un 1.vidusskolā, Madonas novada Domes pārstāvji neslēpa šīs reformas patiesos mērķus – iespēja saņemt ERAF finansējumu.
Ne rūpes par bērnu interesēm, ne domas par novada līdzekļu efektīvu izmantošanu, bet gan - kā saņemt vēl naudu EUR 4 300 000 apmērā, par kuru faktiski neviens vēl nezina, kur un kā tiks tērēta. Interesants ir fakts, ka Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību kam un kādā veidā ERAF finansējums tiks piešķirts, vēl nemaz nav pieņemti un stājušies spēkā[1], bet Madonas novada Dome jau virza apstiprināšanai konkrētu plānu.
Turklāt, apspriežot plānu Madonas pilsētas 2.vidusskolā, Domes deputāte Antra Gotlaufa, uzrunājot Madonas pilsētas 2.vidusskolas skolotājus un skolēnu vecākus, izteica Madonas pašvaldības nostāju aizstāvošu viedokli: „ [..] Jums ir labi, un Jūs nekādā gadījumā negribat, lai Jūsu bērniem kaut par vienu procentu dzīve pasliktinātos [..].”
Ir acīmredzams, ka Madonas novada Domei, kuru vada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters („Vienotība”), ne visai vedas projektu īstenošana. Patiesais iemesls, kādēļ ir samilzis Madonas Valsts ģimnāzijas telpu jautājums, ir tāds, ka Domei tā arī nav izdevies līdz galam īstenot vēl 2005.gadā izstrādāto un apstiprināto “Madonas Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcijas projektu”.
Šis projekts paredzēja uzcelt jaunu un modernu piebūvi esošai ģimnāzijas ēkai Valdemāra ielā 2a, Madonā, kas telpu jautājumu atrisinātu ar uzviju. No projekta tika īstenota tikai 1.kārta, kā rezultātā tapa ģimnāzijas ēkas jauns 3.stāvs. Kāpēc netika realizēts nākošais projekta etaps, tā arī nav skaidrs, jo naudas Madonas novada budžetā ir pietiekami daudz, tāpat nav izmantotas iespējas, ko sniedza ERAF iepriekšējā plānošanas periodā līdz 2014.gadam.
Iespējams, atbilde ir meklējama politiski nestabilajā situācija, kad pašlaik bijusī varas partija “Vienotība” ir zaudējusi savu ietekmi gan galvaspilsētā, gan arī reģionos. Nespēja vadīt valsti ir pārmetusies arī uz reģioniem. Madonas novada Domē ir pārstāvēti 6 deputāti no “Vienotības”; 5 deputāti no ZZS; 2 deputāti no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; 1 deputāts no partijas "Vienoti Latvijai"; 2 deputāti no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, "Tautas kontroles"; 1 deputāts no "Politiskās partijas IZAUGSME". Pašreizējā Domes koalīcijā ir 6 “Vienotības” deputāti, un arī Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pārstāv “Vienotību”.
Biedrības ieskatā pašvaldībai ir jāuzņemas pilna atbildība par nesakārtoto situāciju ar jautājumu ar Madonas Valsts ģimnāzijas telpām, kas pašlaik tiek risināts pēc principa “atņemsim tiem, kam ir, un dosim tiem, kam nav” tā vietā lai uzlabotu visu skolēnu mācību procesu vienlīdzīgi, efektīvi izmantojot pašvaldības budžeta, kā arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Biedrība arī turpmāk sniegs informāciju masu informācijas līdzekļiem par šo projektu un reformas virzību.
* Biedrības “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” pārstāvis, zvērināts advokāts
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
