Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz šodien LTV1 “Rīta panorāma” tiesībsarga Jura Jansona pausto viedokli un aizskarošajiem izteikumiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un tiesu varas institūcijām, un to lēmumiem viņa administratīvā pārkāpuma lietā, KNAB norāda, ka lietvedība tiesībsarga J.Jansona administratīvā pārkāpuma lietā tika ierosināta, pamatojoties uz saņemto iesniegumu par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanas faktu, nevis par amata pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā.
KNAB atgādina, ka likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā“ (turpmāk – Likums) noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi valsts amatpersonām ir noteikti ar mērķi nodrošināt, lai valsts amatpersona, realizējot amata pilnvaras nenonāktu interešu konflikta situācijā. Valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem ir preventīvs raksturs un to ievērošana ir obligāta visām valsts amatpersonām neatkarīgi no ieņemamā amata.
Likums skaidri un nepārprotami nošķir ierobežojumus, kas vērsti uz amata pilnvaru realizēšanas nepieļaujamību interešu konflikta situācijā (piemēram, likuma 11., 12. 15.pants,u.c.) no ierobežojumiem, kas vērsti uz to, lai nepieļautu amatpersonas nonākšanu interešu konflikta situācijā (amatu savienošanas ierobežojumi, komercdarbības veikšanas ierobežojumi, u.c.).
Birojs paskaidro, ka J.Jansona darbībā tika konstatēts likumā tiesībsargam noteiktā amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpums, nevis amata pilnvaru interešu konflikta situācijā realizēšanas pārkāpums, tāpēc tiesa pamatoti atstāja spēkā KNAB lēmumu par mutvārdu aizrādījuma piemērošanu tiesībsargam J.Jansonam par amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu. Minētais tiesas spriedums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.
Tiesībsarga nepamatotā atsauce uz likumā definēto interešu konflikta situāciju un šīs normas interpretācija, pamatojot, viņaprāt, KNAB un tiesas nekompetenci minētā likuma piemērošanā un viņa pārkāpuma izvērtēšanā, jo viņa darbībās neesot interešu konflikta, liecina par tiesībsarga J.Jansona absolūto neizpratni par šā likuma piemērošanu, tā mērķiem un jēgu.
Arī J.Jansona viedoklis, ka esot absurdi uzskatīt, ka viņš esot nodarījis kaitējumu pārvaldības kārtībai, ir uzskatāms par nepamatotu, jo tik augstas amatpersonas kā tiesībsargs likumpārkāpums, neievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, kā tas pamatoti secināts lēmumos, nodara kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, mazinot sabiedrības uzticēšanos tādas valsts amatpersonas, kura pārkāpusi likumu, darbības tiesiskumam un objektivitātei.
KNAB atgādina, ka saskaņā ar likumā “Par tiesu varu” noteikto tiesas spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
Par neētiskiem ir uzskatāmi tiesībsarga J.Jansona aizskarošie izteikumi par tiesu varas un valsts pārvaldes institūcijām, un par tiesu varas un KNAB amatpersonām, kurus viņš pauda LTV1 “Rīta panorāma”, vairākkārt norādot, ka “…ir jābūt ar dziļu plānprātību apveltītam cilvēkam…., ….ir lielas aizdomas, ka tiesa nav bijusi pie pilnas apziņas …, u.c.”, jo šie izteikumi grauj ne tikai tiesu varas un valsts pārvaldes iestāžu prestižu un nepamatoti ceļ neslavu šo iestāžu amatpersonām, kuru rīcība bija tiesiska un pamatota, bet mazina arī sabiedrības uzticēšanos pašam tiesībsargam, kas ar saviem izteikumiem sabiedrībai skaidri ir nodemonstrējis tiesisko nihilismu un necieņu pret likumu.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča aicina tiesībsargu atcerēties tiesībsarga misiju, kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, un lūdz tiesībsargu apsvērt iespēju publiski atvainoties par saviem izteikumiem tiesu varas un KNAB amatpersonām, kā arī šos aizskarošos izteikumus atsaukt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
