Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei
Ēriks Eglītis17.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Laikā, kad mani bērni uzsāka skolas gaitas, daudzi vecāki vairs neriskēja saviem pirm- un otrklasniekiem doties uz un no skolas bez pavadības. Skolā vardarbība vairs nebija reta parādība.
Tagad, vismaz skolās Rīgā, lai kaut kā saturētu „rāmjos” skolu personālsastāvu, ir nepieciešami policijas posteņi, psihologu un sociālo pedagogu štata vietas (Franču licejā pat divas).
Abstrahēsimies uz mirkli no ikdienas rūpēm. Mēs esam kļuvuši par sabiedrību, kurā bērni ir apdraudēti! Ne jau no dinozauriem, lāčiem vai vilkiem. Bērni ir apdraudēti no bērniem un pieaugušajiem!!! Vai šādu sabiedrību varam klasificēt kā normālu?
Mūsu valsts aktuālajā un spēkā esošajā likumā dokumentā [1] ir konstatēts:
Pēdējo gadu pētījumos atklāts fakts, ka no garīga rakstura traucējumiem cieš vairāk nekā trešdaļa Eiropas iedzīvotāju un garīgās saslimšanas gadu gaitā kļūst par arvien aktuālāku problēmu (22.lpp.)
Ekspertu pieņēmumi liecina, ka reālais nediagnosticēto psihisko un uzvedības traucējumu īpatsvars Latvijas populācijā varētu būt vēl augstāks (22.lpp.)
… Viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā ir pašnāvības. Dati liecina, ka pašnāvību rādītāji Latvijas populācijā ir trešie augstākie ES dalībvalstu vidū un desmitie augstākie pasaulē. … (24.lpp.)
No kurienes tas viss? Gan jau pētnieki varbūt to zina. Bet es skaidri zinu vienu – narkotiku bezizmēra lietošana (īpaši legālo) ir viens liels saskaitāmais tautas fiziskās un garīgās veselības lejupslīdē un morālajā pagrimumā.
Oponenti iebildīs, - atradies kārtējais. Alkoholu cilvēki ir lietojuši jau gadu tūkstošiem un aizvien dzīvo. Patiesībā nav tik vienkārši. Tūkstošiem gadu cilvēki vaiga sviedros strādāja, cīnījās par izdzīvošanu. Dzerstīšanās privilēģija bija tikai augstmaņiem. Cilvēces sasniegumi zinātņu un tehnoloģiju jomās ir neizmērojami atvieglojuši mūsu iespējas izdzīvot, devušas ikvienam varēt apmierināt visas savas materiālās vajadzības un nevajadzības. Te nu mēs esam. Pie finiša.
Par sevi. Neesmu vaimanātājs. Esmu darītājs. Ne jau milzis, tikai mazs cinītis.
Apzināti, nemitīgu prātojumu ceļā, jau 17 gadu vecumā esmu guvis skaidru redzējumu, ka alkohola lietošana (līdzīgi arī smēķēšana) cilvēkam nav vajadzīga. To tad arī visiem novēlu. Tā nedod cilvēkam neko pozitīvu, tā ir novirzīšanās ilūziju pasaulē. Tās ir narkotikas, jo cilvēki, sākot tās lietot, zaudē brīvību. Lieki izšķiež līdzekļus, bendē veselību ne tikai sev, bet arī pēcnācējiem. Pēdējais nozīmē to, ka tā nav katra no mums personīga lieta, tas ir apdraudējums nācijai.
Mūža garumā esmu krājis zināšanas, dalījies ar tām, diskutējis. Esmu piestrādājis arī pie metodikas darbam ar vidusskolu jauniešiem. Bet skolām (vadībai) to nevajag. Esot jau dažādi institūciju sūtīti speciālisti, un viss tiek darīts. Ļoti reti gadās runāt ar jauniešiem skolās. Varu teikt, ka ieklausās, jo neesmu papagailis, runāju to, ko zinu, bez laipošanas.
Varētu teikt, ka skolās nav jālien visiem, kam nav slinkums. Ka tā vispirms ir Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence. Tā ir. Bet kur ir vezums? Purvā.
Paskaidrošu.
Dokumentā [1] … Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām vai akūtiem stāvokļiem. … (34.lpp.)
Tā vietā, lai ar visiem šodien pieejamiem līdzekļiem un ģimenes ārstiem celtu trauksmi, darītu to zināmu un nemitīgi atgādinātu ko tas nozīmē visai sabiedrībai un ikvienam no mums, - ārsti klusē. Mūsu veselībniekiem 60 slimības ir par maz. Tad kāds mērķis ir jāsasniedz, lai beigtu izdabāt mūsu dzeršanas kultūrai? 160 vai 660? Izskatās ka arī ar to nepietiktu.
Avotā [2] skaidri ir definēts “Etilspirts ir tipiska narkotiska viela, kas iedarbojas toksiski galvenokārt uz centrālo nervu sistēmu.” Tas zinātnei nav jaunatklājums. Pats esmu to pašu atradis 1942. gadā izdotajā farmakoloģijas grāmatā latviešu valodā. Tātad tas sen vairs nav noslēpums ne tikai šodienas ārstiem, bet arī profesūrai.
Narkotika, legāla vai nelegāla, ievadot organismā, grauj to fiziski un psihiski (cilvēks dzērumā taču vairs nav īsti normāls) un rada tieksmi to darīt vēl un vēl. Šī parādība no mums nav noslēpta, ikviens to redzam. Bet nesaprotam. Arī ārsti un ārstu ārsti to nesaprot.
Tā: … “Pacienti jāuzslavē, ka viņi pašreiz alkoholu lieto reti, un viņiem jāatgādina, ka alkohola lietošanas gadījumā jāaprobežojas ar ieteiktajām devām.” Sk. „Ieteikumi ģimenes ārstiem alkohola atkarības profilaksē”, Slimību profilakses un kontroles centrs, 2015, 3.lpp, 18.lpp.
Tātad ārstu ārsti jeb ārstu mācītāji māca ārstiem mācīt tautu dzert ieteiktās alkohola devas! Patiesības labad jāpiebilst ka iesaka arī atturēties no dzeršanas, un – ak šausmas!, veselas divas dienas nedēļā!
Kā Jūs domājat, ko labu skolu jaunatnei iemācīs šī kantora sūtītie un dāsni apmaksātie emisāri! Šodien gan nedzer, bet kad būs 18, tad tik uz priekšu izbaudīt dzīvi!
Ļ. cien. Šuplinskas kundze!
Situācijā var palīdzēt tikai zinoši un nesavtīgi entuziasti. Kur ir nauda, tūlīt rindā stāvēs izpalīgi naudas apgūšanā.
Lūdzu Jūs „ieslēgt zaļo gaismu” šīm aktivitātēm man, maniem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem. Atkārtoju – darbam ar vidusskolu jaunatni, nesavtīgi, bez atlīdzības.
Tikai cilvēki, kuri nav alkohola vai citu narkotiku varā, spēj izprast problēmu kopumā – kas ir cēloņi, kādas ir sekas un kā skaisti dzīvot. Sokrāta atziņa – „Neviens nav ļauns labprātīgi. Ļaunums ir nezināšanas sekas.” Tikai skaidrie cilvēki spēj (ja grib) atklāt jaunatnei šeit minēto netīkamo ainu un dot iespēju pieņemt patiesās un pilnīgās zināšanās balstītu no atkarībām brīvu dzīvesveidu.
Esmu gatavs šo pozīciju izklāstīt, aizstāvēt jebkurā auditorijā un jebkurā līmenī. Ļoti labprāt ar Jums tiktos jebkurā laikā un vietā.
Esmu 100% darbaspējīgs un brīvs no saistībām.
Avoti:
[1] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
