Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solījumus zāļu cenu samazināšanā Gunta Belēviča veselības ministrēšanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta Belēviča publiskais mērķis, bet zāļu cenu kāpums un milzīga peļņa paralēlā importa/eksporta struktūrām – rezultējošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram*, balstīšos tikai uz Zāļu valsts aģentūras datiem.

Zāļu iepakojuma vidējā cena pēdējos 5 gados, EUR

Gads

Reģistrētās zāles

Nereģistrētās zāles

2011

6,66

11,57

2012

6,76

10,76

2013

6,94

11,98

2014

7,13

15,12

2015

7,35

17,9

Atgādināšu, ka pērn rudenī Guntim Belēvičam izdevās tikt vaļā no, viņaprāt, nelojālās Zāļu valsts aģentūras direktores Ingunas Adovičas. Ministrijas vadībai izdevās tikt vaļā arī no aģentūras otrās personas, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot  labākā darbā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru („farmaceits uz morgu”).

Ziņas par zāļu cenu strauju kāpumu ir publicējusi Guntim Belēvičam lojālā jaunieceltā Zāļu valsts aģentūras vadība.

Kopējais reģistrēto zāļu apgrozījums Latvijā pērn pieaudzis par 5% (sasniedzot 331,60 milj. eiro), bet zāļu iepakojumu skaits – tikai par 2%. Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena pieaugusi par aptuveni 3%, nereģistrētām zālēm – par 18%.

Lielākais Gunta Belēviča darbības panākums tiešām ir nereģistrēto zāļu apgrozījuma pieaugums: Latvijā reģistrācijas loma ir samazinājusies, paralēlā importa un reeksporta loma – pieaugusi.

Nereģistrēto zāļu iepakojumu skaits ir pieaudzis par 8%, vienlaikus to realizācijas apjomam eiro pieaugot par 28% (sasniedzot 4,24 milj. eiro); nereģistrētās zāles veido aptuveni 1% no kopējā zāļu realizācijas apjoma finansiālā izpratnē, bet mazāk par 1% no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumu skaita. Nereģistrētām zālēm nav noteikti piecenojuma griesti, tāpēc tas ir augošs farmācijas bizness.

Otrs Gunta Belēviča darbības panākums ir zāļu vairumtirgotavu skaita pieaugums, kaut pats Saules ministrs atzīst, ka vairumtirgošanā ir zināmas problēmas. 2015. gadā vairumfirmu skaits sasniedz 77, un to skaits arvien pieaug  (2011. gadā Latvijā bija tikai 57 vairumtirdzniecības firmas). 64% jeb lielāko daļu zāļu vairumfirmas piegādā aptiekām, bet pārējās zāles – citiem vairumtirgotājiem. Tomēr tikai trīs vairumfirmas ir īstenie tirgus dalībnieki – tās realizē zāles aptiekām 74% apmērā no kopējā apgrozījuma, proti, Recipe Plus – 40%,Tamro – 19%, Magnum medical – 15%.

Ar lielu interesi vērojot Gunta Belēviča benefici Artusa Kaimiņa Suņubūdā, pamanīju, ka divas no šīm vairumfirmām tika vairākkārt minētas dažādos aspektos. Radās iespaids, ka Guntis Belēvičs nenoliedza apgalvojumu, ka viņam ir reālas finansiālas vai ekonomiskas intereses šajās vairumfirmās.

Ja nu Guntis Belēvičs nolēmis pacīnīties par zāļu cenu samazināšanu tieši aptiekās, tad paskatīsimies, ko skaitļi mums liecina par aptiekām. 2016. gada 19. maijā Latvijā bija reģistrētas 824 licencētas aptiekas (šis skaitlis mainās regulāri, turklāt dažām šīm aptiekām bija apturētas licences).

Balstoties uz ES informācijas avotu The 2011 Pharmine report on pharmacy and phamacy education in the EU: Eiropas Savienībā vidēji uz aptieku ir aptuveni 4000 iedzīvotāju, bet Latvijā – 2558 (2014. g.). Tas liek domāt, ka aptieku skaits Latvijā ir pārlieku liels.

Ministrija allaž uzsvērusi, ka trūkstot farmaceitu. Atsaucoties uz iepriekšminēto avotu, – Eiropas Savienībā vidēji ir viens farmaceits uz 2000 iedzīvotāju, Latvijā – 1 uz 1232 iedzīvotājiem (2014. g.), tātad aptiekāru skaits būtu vairāk vai mazāk pietiekams.

Nevilšus rodas iespaids, ka ministrs meklē politisko atbalstu, lai samazinātu iespējamo peļņu aptiekām, bet patiesībā – samazinātu peļņu tām aptiekām, kas nav vairumtirdzniecības tīklos.

Saprotot, ka Latvijā aptieku ir par daudz, no reformas cietīs tieši mazās aptiekas, kas Latvijas laukos pieder pašam aptiekāram, nevis tās, kas saistītas ar iepriekšminētajām Recipe Plus, Tamro vai Magnum medical (ir arī citi tīkli), kam vairumtirdzniecība spēj kompensēt iespējamos zaudējumus mazumtirdzniecībā. Šķiet, ka jaunā reforma, kurai ministrs meklē politisko atbalstu, būs virzīta uz to, lai šīs mazās aptiekas nonāk lielajos tīklos.

No šodienas biznesa viedokļa tas, iespējams, nav nekas slikts – lieliem spēlētājiem vieglāk pārorientēties, vieglāk veikt kopēju menedžmentu, mārketingu, zāļu tirdzniecības politiku. No valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa tik vienkārši tas nav, jo mazā aptieka ciemā vai mazpilsētā, kas pieder ciema vai mazpilsētas iedzīvotājam, nodrošina reģionā mazā un vidējā biznesa esamību.

Katrā ziņā Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības vai Reģionu apvienības deputātiem diez vai būtu jāsit plaukstas par plānu, kas ilgtermiņā varētu samazināt lokālo aptiekāru īpašumā esošo aptieku skaitu, bet palielināt aptieku tīklu ietekmi. Lai cik tas liekas dīvaini, bet mūsu iepriekšējā pieredze rāda, ka šāda rīcība nevis samazina, bet palielina zāļu cenu.

Godātajam lasītājam es vēlos norādīt uz to, ka brīdī, kad veselības aprūpē katastrofāli trūkst naudas, zāļu tirdzniecības bizness ir uz zaļa zara. Kopējais zāļu tirgus Latvijā ir teju 336 miljoni eiro (2015. g.), un tam ir iespaidīga izaugsme un peļņa.

* Godājot veselības ministru Gunti Belēviču par Saules ministru, autors veicis alegoriju ar Saules dainām un nekādā ziņā ne ar Saules aptieku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...