Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Portālā Pietiek atradu šādu komentāru: „PIDā arī pasi nevar apmainīt ja tev nav bankas konta. Interesanti, kā tas atbilst cilvēktiesībām? Skaidras naudas norēķini taču vēl nav atcelti, vai esmu ko garām palaidis? Pasaules jaunā kārtība.” Es vēlos iepazīstināt jūs ar diviem dokumentiem par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem.

Latvijas Republikas Ministru kabinetam - par skaidras naudas iemaksu Valsts kasē un par citiem maksājumu starp pilsoni un valsti apgrūtinājumu

Pēc tiesas lēmuma man bija nepieciešams nomaksāt tiesas nodevu, 10 latus, Valsts kasē. 2010.gada 8.martā Valsts kase atsacījās pieņemt no manis šo tiesu nodevu. Valsts kases darbinieki paziņoja, ka tādu maksājumu pati kase nepieņem un man vajag iet uz banku. Krājbankā, pie tiesu nodevas apmaksas, no manis papildus paprasīja vēl 1 latu un 30 santīmus par banku pakalpojumiem. Kurus man nācās nomaksāt, lai izpildītu tiesas lēmumu.

Valsts kase sakarā ar manu iesniegumu izsūtīja man 23. 03. 2010. rakstisku atbildi ar Nr. 1.23-5.5.2/507. Valsts kase, atsaucoties uz veselu rindu normatīvu aktu, to skaitā arī uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, paziņoja man, ka Valsts kasei nav tiesību pieņemt ne skaidras naudas, ne bezskaidras naudas maksājumus no privātpersonām valsts nodevas samaksai tiesai. Tomēr tieši tajā pašā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā sacīts:

„Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības; Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana; Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu; Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses;

Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti; Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā; Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart; Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas;

Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido; Valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.”

Valsts kases atteikums pieņemt maksājumus bez starpniekiem, kuri apgrūtina maksājumus ar papildu iedzīvotāju izdevumiem, nedrīkst aplūkot kā atsevišķu gadījumu. Šodien bez starpniekiem ir neiespējami maksāt ne tikai tiesu nodevu, bet arī komunālus maksājumus, maksājumus par gāzi, elektroenerģiju un cits. Pat pensiju ir neiespējami saņemt bez starpniekiem, nenomaksājot tā saucamo "banku nodokli", kurš ir ieviests ar klusu valsts piekrišanu vai privātu banku interešu lobēšanas rezultātā.

Uzskatu, ka gadījumam ar privāto "Parex banku", kur, pārkāpjot Likumu par 2008.gada valsts budžetu, tika ieguldīti valsts simti miljonu latu, vajag izmainīt valsts politiku attiecībā uz privātām bankām. Strīda nav, ļaudis var un ir tiesības izmantot maksas pakalpojumus, to skaitā arī banku, tomēr piespiest viņus nedrīkst. "Banku un starpnieku nodoklis" ir jāatceļ.

Lūdzu izmainīt, vai pieņemt Ministru kabineta normatīvus aktus tā, lai man un citiem Latvijas iedzīvotājiem pie aprēķiniem ar valsti un pašvaldībām, kā arī pie komunālu maksājumu apmaksas maksājumus neapgrūtinātu ar papildu maksājumiem starpniekiem par nevajadzīgiem pakalpojumiem. Ja eksistē Latvijas Republikas vai Latvijai obligātas Eiropas Savienības tiesiskas normas, kuras neļauj Ministru kabinetam izdarīt tādas izmaiņas, lūdzu
izsniegt man izziņu par tādiem aktiem, lai es varētu tos noprotestēt gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī sniegt man izziņu par maniem tiesībām šajos jautājumos.

Finanšu ministrijas atbilde - par skaidras naudas iemaksu Valsts kasē

Finanšu ministrija Ministru prezidenta biroja uzdevumā ir izskatījusi Jūsu 2010.gada
29.marta iesniegumu par skaidras naudas iemaksu Valsts kasē un banku pakalpojumu komisijas naudu un informē par turpmāko.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, pastāvošos finanšu un uzskaites riskus, kā arī izmaksas, kas rodas, nodrošinot skaidrā naudā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes kase veikto maksājumu apkalpošanu, valsts budžeta maksājumus iekasējošās institūcijas maksimāli samazina iespēju veikt maksājumus skaidrā naudā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes kasē. Šāda rīcība ir pamatota ar to, ka skaidrā naudā valsts budžeta maksājumus iekasējošas institūcijas kase veikto maksājumu apkalpošana ir saistīta ar salīdzinoši lielam administratīvām izmaksām, jo:

- institūcijai ir jāuztur atsevišķa štata vienība - kasieris;

- kase jānodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu;

- jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar skaidras naudas inkasāciju un iemaksu attiecīgajā valsts budžeta kontā;

- jāveic skaidra naudā iekasēto maksājumu manuāla reģistrācija finanšu uzskaites sistēmās;

- jārēķinās ar iespējamo krāpniecības vai laupīšanas risku u.tml.

Aprēķinot kopējās minēto pozīciju izmaksas, secināts, ka šāda pakalpojuma nodrošināšana nodokļu maksātājam izmaksātu vairāk nekā atsevišķa maksājuma veikšana ar bankas vai citas iestādes starpniecību, kurai ir tiesības sniegt maksājuma pakalpojumus. Šobrīd maksājumu pieņemšana skaidrā naudā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes kasē ir saglabāta tikai tajās valsts budžeta maksājumus iekasējošajās institūcijās, kuru pakalpojumu sniegšanas process pieprasa skaidras naudas norēķinu izmantošanu, piemēram, valsts muzeji, izstāžu zāles, ārstniecības iestādes u.tml.

Savukārt, lai nodrošinātu maksātajam draudzīgu un ērtu norēķinu veikšanu ar valsti, 2009.gadā Valsts kase sadarbībā ar A/S „Parex banka" un A/S „SEB banka" uzsāka maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojuma sniegšanu valsts budžeta maksājumus (izņemot nodokļu maksājumus) iekasējošajām institūcijām, kuras iekasē valsts budžeta maksājumus un maksu par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to jau šobrīd privātpersona, norēķinoties par valsts budžeta maksājumiem vai valsts budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, var izmantot VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro, American Express maksājumu karti. Šī maksājuma veida priekšrocības ir tā lietošanas ērtums (samaksu par pakalpojumu vai nodrošinājumu var veikt uz vietas iestādē, un maksātājam ievērojami samazinās birokrātiskais slogs maksājuma samaksas apliecināšanai) un izmaksas (veicot samaksu ar maksājumu karti, maksātājam nav jāmaksā papildu komisijas maksa par naudas pārvedumu).

Saskaņa ar Latvijas Komercbanku asociācijas (http://www.bankasoc.lv/) statistikas datiem 2009.gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir izsniegta vairāk nekā viena maksājumu karte. Līdz ar to uzskatām, ka maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums pēc to lietošanas ērtuma un izmaksām pilnībā kompensē skaidras naudas maksājumu pieņemšanas valsts budžeta maksājumus iekasējošo institūciju kasēs pakalpojuma samazinājumu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju visās Latvijas Republikas tiesās ir
uzstādīti maksājumu karšu pieņemšanas termināļi, un Jums bija iespēja veikt tiesas nodevas
nomaksu tiesā, nemaksājot papildu komisijas maksu par naudas pārvedumu.

Ar cieņu valsts sekretārs M.Bičevskis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...