Iesaki rakstu: 
Šoreiz es atvainojos, ka esmu anonīms. Izlasot šo stāstu, sapratīsiet. Ja vien pietiks pacietības izlasīt līdz galam. Ir labi “cepties” par dzelzceļu, satiksmes autobusiem. Tomēr ir situācijas, kad cilvēks ir nonācis atkarībā no apstākļiem un muļķīgi veidotas sistēmas radītajām problēmām. Un te ir runa par veselību un, iespējams, arī dzīvību.
Nevienam nenovēlu saslimt ar kādu onkoloģisku slimību. Valsts no vienas puses deklarē par zaļo koridoru, iespējām ātrāk un agrāk diagnosticēt vēzi, tā stadijas, metastāzes. Tik tālu viss ir sakārtots. Strādā.
Problēmas sākas, kad cilvēks nonāk Onkoloģijas centrā, RAKUS pakļautībā. Neko sliktu nevar teikt par ārstiem, medicīnisko personālu. Tie dara visu, cik nu viņu spēkos un izpratnē ir. Protams, ir daži gadījumi, kas izceļas, bet ne par to šoreiz.
Ārsti nozīmē izmeklēšanas, analīzes un pēc rezultātiem arī nozīmē atbilstošo terapiju. Vārdā nesaukšu pacientu, un nav svarīgi - viņš vai viņa. Svarīgi ir tas, ka cilvēks. Viens no mums. Pacientam tiek nozīmēta staru terapija un ķīmijterapija. Tiek nosaukti pārtikas produkti, kurus nedrīkst lietot uzturā, lai starošanai būtu efekts.
Te nu arī nonākam pie būtības. Pacienti Onkoloģijas centrā tiek “baroti” trīs reizes dienā. Ja par brokastīm var teikt - dažreiz ēdamas, tad par pusdienām un vakariņām ir jāsaka - nav ēdamas.
Nav ēdamas divu iemeslu dēļ: ēdienā ir izmantoti produkti, kurus nedrīkst ēst (zirņus, kāpostus, dārzeņus (tomātus, gurķus, burkānus utt.), augļus (izņemot banānus), saldumus, rauga maizītes, treknu gaļu — cūkgaļu, aitas gaļu), un ēdiena kvalitāte rada pamatotas šaubas. Vai nu iesmacis, sācis bojāties, vai arī ir mēģinājumi šādā veidā “atbrīvoties” no nastas valsts budžetā. Kas ir svarīgākais - maksa par ēdināšanu būs iekļauta rēķinā par slimnīcu. MAKSA PAR TO, KO NEDRĪKST ĒST.
RAKUS un Onkoloģijas centra pacientus barot konkursā ir ieguvuši trīs uzņēmumi - “ALEKS UN V" (40003357396), SIA Concord Service Group (40003375103), Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CNC” (40203414564). Līgums ir noslēgts 22.12.2022. Līguma termiņš ir 60 mēneši. (1)
Labi, ir vēl risinājums - iet ārpus slimnīcas telpām uz kafejnīcām, cik nu to tuvumā ir. Taču, sākoties gripas epidēmijai, tiek noteikta karantīna un pacientu pārvietošanās brīvības ierobežojumi. Tātad - vai nu pacientiem jāēd slimnīcas ēdiens, vai arī jāpaļaujas uz tuvinieku, paziņu, draugu sagādāto pārtikas paciņu saturu. Ja draugi, paziņas un tuvinieki dzīvo tālu prom no Rīgas, tad jāmirst badā? Vai jālūdzas no palātas biedriem.
Hosams Abu Meri nupat piedalījās Onkoloģijas centra dienas stacionāra atklāšanā. Ar visu spozmi, un galma fotogrāfiem.(2) Tas viss tiek izgaismots, un varbūt ir labi, ka ir tāds stacionārs. Tikai ko darīt tiem onkoloģiskajiem slimniekiem, kuri atrodas karantīnā? Skatīties pa logu ārā un rīt siekalas, kad vēders prasa savu, ikdienišķo pārtikas devu?
Onkologi paši saka, ka pacientiem ir vajadzīgas pozitīvas emocijas, domas, miers un laba pārtika. Kā lai šie pacienti, kas atrodas karantīnā, atrod sevī dzīvesprieku cīnīties ar savu slimību, iet ārstēties. Viņiem jau tā ir bail no tā nenovēršamā.
Tagad - kāpēc anonīmi. Man nav bail uzdot neērtus jautājumus ne ministriem, ne politiķiem, ja runājam par mani personīgi. Man ir bail par tuvu cilvēku, kas šobrīd atrodas karantīnā, ka pret viņu var sākties dažādas represijas, psiholoģiskas vai pat fiziskas. Un no otras puses, es nepārstāvu nevienu mediju, kur publicēt iegūtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Mani jautājumi, ko es labprāt uzdotu Austrumu slimnīcas valdei (valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, valdes locekļi - Kaspars Plūme, prof. Haralds Plaudis) un padomei (padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, padomes loceklis Valts Ābols), Onkoloģijas centra galvenajam ārstam Andrejam Pčolkinam ir šādi.
Kurš uzņēmums nodrošina Onkoloģijas centra pacientu ēdināšanu?
Kas ir izstrādājis staru terapijas un ķīmijterapijas pacientu ēdienkarti? Kuri dietologi ir bijuši piesaistīti šādas ēdienkartes izstrādāšanā? Kur var iepazīties ar šo ēdienkarti?
Kāpēc staru terapijas un ķīmijterapijas pacienti tiek ēdināti ar ēdieniem, kuru pagatavošanā ir izmantoti viņiem neieteicamie pārtikas produkti (zirņi, kāposti, ziedkāposti, dārzeņi (tomāti, gurķi, burkāni utt.), augļi (izņemot banānus), saldumi, rauga maizītes, treknu gaļa — cūkgaļu, aitas gaļa)?
Kurš dienests, kura struktūrvienība pārbauda ēdienu kvalitāti, kas tiek pasniegti pacientiem? Ir sūdzības, ka ēdiens ir neēdams, ierūdzis un pat slikti smako. Ir gadījumi, kad no ēdiena arī piemetas caureja.
Kāpēc pacientiem rēķinā par slimnīcu tiks iekļauta maksa par ēdināšanu, ja šāds pakalpojums izmantojams tikai daļēji, ne pilnībā? Kā pacients var sūdzēties par ēdiena kvalitāti? Kā tiek fiksēts, ka pacients ir atteicies no ēdiena tieši kvalitātes dēļ? Kā atteikšanās ēst slimnīcas ēdienu tiek fiksēta un aprēķināta rēķinā par slimnīcu?
Vai Austrumu slimnīcas valde, padome un Onkoģijas centra galvenais ārsts kaut reizi ir pagaršojis pacientiem pasniegto ēdienu, tā, nevienu no personāla nebrīdinot? Ja nē, kāpēc ne? Negaršo? Nav drosmes? Vai nav vēlēšanās nonākt līdz vemšanai vai caurejai?
Kāpēc vienā palātā tiek likti pacienti, kas ir vakcinēti gan pret C-19, gan pret gripu, kopā ar tiem, kam šādu vakcīnu nav? Kāpēc uzņemšanas laikā netiek pārbaudīti pacienti ar testiem?
Kāpēc tiek pieļauta produktu izšķērdēšana, pasniedzot neēdamu ēdiena porciju? Kas par to atbild?
Protams, būtu arī jautājumi pašam ministram.
Vai viņam ir informācija, kā tiek baroti onkoloģiskie slimnieki viņa pakļautībā esošajā iestādē?
Vai ministrs kaut reizi ir pagaršojis pacientiem pasniegto ēdienu, nevienu no personāla nebrīdinot? Ja nē, kāpēc ne? Negaršo? Nav drosmes? Vai nav vēlēšanās nonākt līdz vemšanai vai caurejai?
Vai ministrs atbalsta nelietderīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, kad viņa pārraudzībā esošajā slimnīcā pacienti tiek baroti ar sliktas kvalitātes un terapijai neatbilstošu ēdienu?
P.S. Manā rīcībā ir pacientu video, kad tiek atvērtas ēdienu kārbiņas. Kā saka pacienti, smaku caur kameru nevar nodot. Ja ir nepieciešams, būs saite uz kādu mākoņservisa glabātuvi.
P.S. Vajadzības gadījumā iznākšu no pagrīdes un arī atklāšos.
(1) https://info.iub.gov.lv/lv/meklet/q/SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (40003951628) Ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana pacientiem (55520000-1)/
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.