Iesaki rakstu: 
Lai kā premjera kandidāts no partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) Ainārs Šlesers nevēlētos solīt pilnīgi nereālas lietas vēlēšanu kampaņu laikā, viņš saprot, ka laikmetā, kad katram vārdam ir elektroniska pēda, par bazāru būs jāatbild un tāpēc pirmo, kas ienāk prātā, vēlētājiem labāk neteikt.
Šo iemeslu dēļ Šlesers no neizpildāmiem solījumiem pārgāja uz spilgtām, skanīgām un skaistām… interpretācijām. Proti, viņa solījumi ir piepildīti ar vēlētājam tuvām tēmām, bet tādā formā, kas dod Šleseram tiesības šos solījumus pildīt tā, kā viņš pats uzskata par pareizu. Šeit ir daži piemēri.
Solījums (vai droši vien jau bauslis), ko Šlesers dod rītā, pēcpusdienā un vakarā - "gāzt Kariņa/Levita režīmu". Bet ko nozīmē - režīms? Galu galā ne formāli, ne uz papīra tāds režīms/savienība/organizācija/partija nepastāv.
Pats par sevi saprotams, ka mēs, iespējams, saprotam, kas te ir domāts, bet atslēgas vārds šeit ir “iespējams”. Tā ir mūsu individuālā jēdziena “Kariņa/Levita režīms” interpretācija, ko attīstījām savos prātos, balstoties nevis uz dokumentiem, deklarācijām un likumiem, bet gan uz mūsu tīri personisko viedokļi un pieredzi, kā arī uz baumām un spekulācijām.
Tajā pašā laikā, kad pienāks laiks atskaitīties vēlētājiem, var izrādīties, ka Šleseram būs sava interpretācija šim jēdzienam, kas tīrās sakritības dēļ ļoti atšķirsies no mūsējās. Neskatoties uz to gan mums, gan viņam ir tiesības interpretēt, jo “Kariņa/Levita režīms” vienkāršam cilvēkam nav acīmredzama parādība.
Kas rezultātā? Tas, ka, mūsuprāt, “gāzt režīmu”, iespējams, ir gan Levita un Kariņa, gan visa pašreizējā Ministru kabineta sastāva prombūtne jaunajā valdībā. Taču pēc Šlesera domām “gāzt režīmu” varbūt nozīmē sava cilvēka ielikšanu Satiksmes ministrijā, lai viņš "turpinātu gāzt režīmu" nākamo četru gadu laikā, vienlaikus lobējot garšīgus projektus tagad jau bezjēdzīgos ostas termināļos.
Šī interpretācijas atšķirība veidosies arī tāpēc, ka, runājot par "režīma gāšanu", Šlesers ne tikai atsaucas uz formāli neeksistējošu fenomenu, bet arī nedeklarē, kā šo parastajam vēlētājam neredzamo parādību grasās gāzt.
Bet ar to Šlesera interpretācijas nebeidzas. Pēdējās dienās Ainārs ļoti aktīvi publicējis politiskus reklāmas rullīšus, kur ļoti meistarīgi dod vēlētājiem solījumus, kurus atkal var interpretēt ļoti dažādi.
Te Šlesers stāv pie piestātnes, sakot, ka Tallink prāmju satiksmes apturēšanā uz Rīgu vainojams režīms, un sola Tallinku atgriezt. Bet ko nozīmē atgriezt? Atgriezt uz kādiem nosacījumiem? Atgriezt reizi gadā vai trīs reizes nedēļā? Atgriezt tukšā vai pilnu ar pasažieriem? Ja ar pasažieriem, tad ar kādiem - maksātspējīgiem somiem vai paģirainiem viesstrādniekiem? Uz visiem šiem jautājumiem Ainārs neatbild, tāpēc tehniski, lai pildītu “atgriezt Tallink” solījumu, viņam pietiek Rīgas pasažieru ostā vienu reizi uz 10 minūtēm pietauvot tukšu prāmi.
Nākamie divi video ir absolūts priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu šedevrs. Pirmajā video Šlesers vaino režīmu par kravas vilcienu neesamību uz Rīgas dzelzceļa tilta un otrajā par tukšajām tirdzniecības telpām Vecrīgā.
Abos rullīšos, norādot uz problēmām, Šlesers izdara pilnīgi ģeniālu gājienu - viņš vispār neko nestāsta ne par to, kā plāno palielināt kravu plūsmu, ne par to, kā plāno palielināt rīdzinieku pirktspēju, bet tā vietā vienkārši lūdz par viņu nobalsot.
Tas ir, tīri tehniski tos dažus desmitus vai simtus cilvēku, kas balsos par Aināru, domājot, ka viņš šajos videoklipos solīja atjaunot tranzītu un ielikt naudu cilvēku kabatās, Šlesers varēs aizsūtīt trīs mājas tālāk burtiski uzreiz pēc vēlēšanām. Tikai tāpēc, ka viņš viņiem rullīšos neko nesolīja. Tā vietā viņš norādīja divas negatīvas tendences un ne vārda neteica, ka kaut ko darīs lietas labā.
Ja Šlesera partija pretendētu uz vismaz 20% balsu, tad es parakstītos zem katra tās līdera vārda, pat ja viņš solītu Venēras čaulā audzēt vienradžus. Man patīk viņa harizma, man patīk, ka viņam ir pieci bērni, man patīk viņa "Par dabisku ģimeni" projekts. Papildus manām personīgajām simpātijām 20% atbalsts būtu rādītājs, ka Šlesers ir nevis uzpirksteņu spēlītes meistars, bet līdzsvarota kombinācija starp politisku avantūristu un pragmatisku konservatoru.
Bet, ņemot vērā, ka viņa partija var neiegūt pat 5%, man visi viņa ārkārtīgi izmisīgie solījumi ir jāuztver labākajā gadījumā kā slapjas fantāzijas.
Tāpat vērts pievērst uzmanību Šlesera tēzei, ka viņš tikai pēc vēlēšanu rezultātiem izlems, ar ko LPV būs gatava veidot koalīciju. It kā pirms vēlēšanām viņam nav skaidrs, kuri no pārējām politiķiem/partijām var kļūt par kandidātiem uz jauniem ministru krēsliem, un tāpēc viņš nevēlas steigties ar priekšlaicīgiem secinājumiem.
Taču reālā dzīve ir šāda: ja LPV iegūs 5% un kādai lielākai partijai šos procentus vajadzēs, lai tiktu valdībā, atkārtosies 2018.gada stāsts par KPV.LV un Gobzemu. Stāsts, kad Gobzems tāpat kā Šlesers solīja gāzt režīmu un rezultātā, lai arī ne pārāk ilgi, bet tomēr vadīja koalīcijas veidošanas grupu ar visiem tiem, kurus vēl pirms 10 minūtēm solīja atlaist vai pat iesēdināt.
Vēlreiz atkārtoju - ja izteikumi par režīma gāšanu un prioritāti koalīcijas partneru izvēlē nāktu no partijas ar ievērojamu atbalstu, tad visi šie solījumi vismaz uz papīra izskatītos adekvāti. Bet patiesībā viņi nāk no politiskā margināļa, kurš pēc vēlēšanām piekritīs iekļūt valdībā pilnīgi jebkurā pozā un ar pilnīgi jebkādiem priekšmetiem savas partijas caurumos.
Ja situācija attīstīsies tieši tā, tad vienīgais, ko spēs sagāzt Šlesers, būs cerības, ko uz viņu šodien liek vēlētāji. Tāpēc visi viņa solījumi par “režīma gāšanu” ir visticamāk traģisks humors, ar kādu Šlesers mēģina uzmest lētticīgos vēlētājus.
P.S. Starp citu, kur pazuda atklātības un taisnīguma pavēlnieks Valdis Zatlers? Vai bijušais prezidents vispār zina, ka šogad jau divi no trim tā dēvētajiem "oligarhiem", cīņai ar kuriem Zatlers iztērēja miljonus nodokļu maksātāju naudas, ir premjera amata kandidāti? Un, ja zina, tad vai viņš negrib sniegt prognozi par to, kad uz mūsu valsts premjera amatu pretendēs jau visi trīs A? Negrib? Tad kāpēc?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.