Iesaki rakstu: 
Katram ir tiesības uz savu pārliecību. Mēs varam nerespektēt kāda cilvēka uzskatus, bet mēs respektējam cilvēka tiesības uz savu viedokli. Protams, ja tas (viedoklis, uzskati) nav klajā pretrunā ar morāles normām un nav perverss. Nu nevar prasīt, lai mēs respektētu, piemēram, pedofila tiesības uz savu viedokli konkrētās novirzes jomā!
Lai gan dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas sabiedrības balstu, proti – tradicionālo vērtību demontāžas laikmetā melns tiek krāsots par baltu, bet balts – par melnu, kopumā sabiedrība vēl – lai gan mazliet jau izplūduši – atšķir labu no ļauna, pareizu no nepareiza.
Katram ir tiesības uz saviem uzskatiem. Mainoties laikiem, var gadīties uzskatu un pārliecības dēļ ciest. Kā savulaik A.Rubikam, piemēram. Kā pārliecināts komunists, viņš, mainoties varai, tika ieslodzījumā. Visu cieņu, Alfrēd! Es neteikšu, vai man patīk vai nepatīk komunisti un viņu ideoloģija, bet man patīk, ka cilvēki paliek pie saviem uzskatiem arī tad, kad tas kaut ko maksā.
Pretstatā ir vesela bijušo komunistu varza, kuri steidzīgi apmeta kažokus uz otru pusi un kļuva par dedzīgākiem katoļiem par pašu Romas pāvestu. Kad es redzu šos glumekļus valsts svētkos sēžam Aglonas bazilikas pirmajās rindās, kļūst nelabi. Cenšos neskatīties...
Arī pret tiem, kuri vakcinējas pārliecības pēc, man nekas nav. Es viņus nenosodu, un man nav iemesla viņus necienīt. Vienkārši – nesaprotu.
Nu, lūk, bet tagad ir uzradusies jauna glumu zušu vai hameleonu plejāde. Tie ir cilvēki, kuri principā ir pret vakcināciju, bet padevušies vakcinatoru spiedienam un nu tēlo varoņus. Man faktiski nav nekas pret cilvēkiem, kuri ir padevušies. Nu, varbūt es ar viņiem neietu izlūkos... Bet es neesmu gājis nevienu ceļa gabalu viņu kurpēs. Katram ir sava situācija, apstākļi. Un katram ir savs ticības un drosmes mērs. Es nevienu nenosodu. Bet!
Saskaros ar to, ka cilvēki, sevišķi – ticīgie, sāk uzdot savu mazdūšību par drosmi, bet gļēvumu – par varonību! Kad sarunās esmu paudis savu izbrīnu par cilvēka pēkšņo uzskatu maiņu, vairākkārt ir nācies dzirdēt: “Es nebaidos no potes! Dievs mani sargā! Antivakseri patiesībā ir bailīgi – viņi baidās no potes! Bet bailes, kā zināms, nav no Dieva.”
To dzirdot, man paliek šķērmi. Tā vietā, lai atzītu, ka cilvēks vienkārši ir bijis “piespiests pie sienas”, ka nav bijis gatavs atteikties no kādas sociālās palīdzības vai zaudēt ierasto komforta līmeni, viņš tēlo varoni, melodams sev, citiem un apvainodams godīgus, stiprus un drosmīgus cilvēkus, un inkriminēdams viņiem mazdūšību un bailīgumu! Gļēvuļi kļūst par varoņiem, bet varoņi – par gļēvuļiem!
Tātad daudzie skolotāji, ierēdņi un dažādu profesiju pārstāvji, kuri nelocījās un 15.novembrī palika bez darba, to izdarījuši savas mazdūšības dēļ, bailēs no potes?! Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās...
Un tagad es pateikšu to, kas daudziem nepatiks. Mēs visi unisonā lamājam LV varturus par viņu korumpētību, t.i. - par pērkamību. Patiesībā liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir tieši tikpat pērkama. Tikai summas mazākas. Bet būtība – tā pati...
Mūsu vidū ir pārāk daudz hameleonu. Un tomēr – nē. Kā zināms, hameleons maskēšanās nolūkā spēj mainīt krāsu. Tas viņam palīdz izdzīvot. Un tomēr viņš, arī mainīdams krāsu, paliek par hameleonu.
Vai cilvēks, mainīdams savus principiālos uzskatus vai ticību izdevīguma dēļ, paliek par cilvēku – šaubos. Drīzāk viņš kļūst par bezprincipiālu bezmugurkaulnieku – glumu čūsku, kurai par izdzīvošanas instinktu nekā augstāka nav...
Ja cilvēki zaudē savu stāju pat vieglu draudu ietekmē, bez īpašām briesmām savai dzīvībai, kā gan viņi uzvedīsies reālu briesmu gadījumā?!
Man šķiet, ka es zinu. Daļa no viņiem “stučīs”, daļa uzvilks okupantu formu un piedalīsies soda ekspedīcijās. Tas viss jau ir bijis. Un jau ir. Un būs atkal. Kā teikts - “Nav nekā jauna zem saules, kas nebūtu jau bijis..”
Cik garlaicīgi. Un cik skumji...
Bet!!! Tie esam mēs – cilvēki, kuri spēj rakstīt vēsturi. Ja cilvēki atmodīsies, ja kļūs godīgi un drosmīgi, tad nekādi elles spēki nespēs viņus uzvarēt. Bet – esmu pārliecināts – jāsāk ar mazumiņu, un tas ir – SAUKT LIETAS TO ĪSTAJOS VĀRDOS! Arī tad, ja tas mums neglaimo. Un daudzi paši brīnīsies, kā atkal nokļuvuši cīnītāju un varoņu rindās. Atzīsti patiesību, un tā darīs tevi brīvu!
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
