Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Par Veselības ministrijas jaunradīto Ārstniecības likumu

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
26.10.2015.
Komentāri (26)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrija septembra beigās savā mājas lapā izsludināja publisko apspriešanu Ārstniecības likuma jaunai redakcijai, nosakot, ka likuma izskatīšana notiks līdz 23. oktobrim, un neinformējot par šo apspriešanu nozares profesionāļus. Rodas iespaids – ministrija cerēja, ka likumprojektu izlasīs tikai dažas uzticamas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācija, kas nekavējoši sniegs pozitīvas un cildinošas atsauksmes.

Neticami, bet atradās daži ārsti, kas lasa Veselības ministrijas mājas lapu, un viņi ziņu par jaunu likumprojektu nodeva Ārstu biedrībai, Ģimenes Ārstu asociācijai, Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrībai. 23. oktobrī ministrija saņēma dažus pieklājīgus protestus ar mājienu, ka veselības ministram būtu laiks pāriet mierīgākā darbā uz Saeimu.

Kāpēc radās šis unikālais likumprojekts? Pirms divām nedēļām veselības ministrs Guntis Belēvičs nāca klajā ar vairākām idejām, no kurām nozīmīgākās bija:

• pacientiem, kas ārstējas pie privātārstiem, diagnostiku un ārstniecību (laboratorijas izmeklējumus, radioloģiskos izmeklējumus, manipulācijas) pilnā apjomā turpmāk nāksies maksāt pašiem;

• ģimenes ārstiem turpmāk būs kvotas laboratoriskiem izmeklējumiem un zālēm. Ja kāds pārtērēs – to bargi sodīs.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija centās skaidrot situāciju – lauku rajonos ģimenes ārsta praksē ir galvenokārt veci cilvēki, Rīgā un Pierīgā vidējais pacientu vecums ir ievērojami mazāks. Diemžēl vecākajai paaudzei vajag vairāk izmeklējumu un zāļu, medicīnā nav iespējams vidējais aritmētiskais. Argumentu bija pietiekami daudz, ģimenes ārsti ministra diktātam nepiekrita. Ministrs bija neapmierināts tik ļoti, ka teica bargus vārdus. Tik bargus, ka man nācās piemeklēt literāru analogu, un ar grūtībām es to atradu Jaroslava Hašeka grāmatas „Krietnā kareivja Šveika dēkas 1. pasaules karā” Annas Baugas tulkojumā:

„Šveiks skaidri dzirdēja leitnanta Duba griezīgo balsi:

– Vai jūs mani pazīstat?

– Bet es Jums saku, ka Jūs mani vēl nepazīstat!

– Jūs mani varbūt pazīstat no labās puses, bet es Jums saku, ka Jūs mani mācīsieties pazīt arī no sliktās puses!

– Jūs pie manis vēl dabūsiet raudāt, ēzeļi tādi!”

Tātad nepagāja lāga divas nedēļas, un Veselības ministrija radīja jaunu virslikuma – Ārstniecības likuma redakciju. Atslēgas vārds jaunajā likumprojektā ir “kontrole”. Ministrijas vārdā Veselības inspekcija kontrolēs, atņems tiesības ārstēt visiem, kas nepiekrīt vienam vai otram ministrijas verdiktam. Likumā nav nekā no nozares kopskata, nekā no piemērojamiem principiem. Nav anotācijas, kur būtu skaidrots, kāpēc vispār šādas tik sīki detalizētas normas nepieciešamas galvenajā nozares likumā.

Daži jaunieviesti likuma panti pilnībā atbilst nacistiskās Vācijas likumdošanas principiem 1939. gadā: piemēram, likumā paredzēts aizskart Satversmē noteiktās personas tiesības izvēlēties nodarbošanos – tikai tā var lasīt 7. panta 1. daļas 4. un 5. punktu. Veselības ministrija likumā ieraksta tēzi, ka persona nedrīkstēs nodarboties ar ārstniecību, ja Veselības inspekcija būs to divreiz gadā administratīvi sodījusi. Līdz šim šāda apjoma aizliegums bija iespējams vienīgi kā drošības līdzeklis kriminālprocesā vai ar notiesājošu spriedumu, ja piemērots papildsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Līdz šim 95% administratīvo sodu ir par dokumentu kārtošanas kļūdām – piemēram, spirta norakstīšanu (birokrāti radījuši sistēmu, ka jānoraksta katri 5 ml no 50 ml spirta, ko atļauts uzglabāt doktorāt– ja pudelītē ir 35 ml, nevis 45 ml spirta, administratīvais sods garantēts).

75. pants veltīts Veselības inspekcijas kontrolei. Unikāla ir panta 2. daļa, ka Veselības inspekcijas lēmums izpildāms nekavējoši, pat tad, ja ir pārsūdzēts.

40. pantā Veselības ministrija cenšas medicīnu pārvērst par „pavārgrāmatu medicīnu”. Nekādas jaunas metodes, kas nav reģistrētas ministrijā (rinda uz tehnoloģiju reģistrēšanu šobrīd ir 7 gadi). Vairs nekādas fizikālās terapijas, nekādas homeopātijas, nekādas lāzerterapijas. Atbilstoši jaunajam likuma burtam un garam katrs ārstniecības iestādes vadītājs tiks bargi sodīts, ja iestādē ārstniecību veiks ārpus ierēdņu radītām un Ministru kabineta kārtībā apstiprinātām medicīniskām tehnoloģijām un ārstniecībā izmantojamiem algoritmiem, kā arī klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un farmakovigilances un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam. Likumā netieši ierakstīts: ministrija jums pateiks priekšā – ar kurām (kuras firmas ražotām, kuras vairumtirdzniecības sistēmas izplatītām) zālēm jums būs ārstēt.

Viss būtu labi, ja vien Latvijā vadlīnijas būtu uzrakstītas kaut 10% visu medicīnas situāciju un ja tās mainītos un attīstītos atbilstoši Eiropas uzstādījumiem – vismaz reizi gadā.

Jaunu Ārstniecības likumu vajag. Pašreizējais Ārstniecības likums ir novecojis, daudzkārt labots, tam nav struktūras un virzības. Kā izsmiekls skan likuma 2. pants, kas apgalvo, ka Ārstniecības likums regulē sabiedriskās attiecības: “Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju.”

Pašreizējais Ārstniecības likums apgalvo, ka par pacienta veselību atbildīgs ir valsts budžets, tajā reāli nav pieminēta profilakse, tas nenosaka medicīnas finansēšanas principus, kur nu vēl naudas izlietošanas principus. Neticami lielu likuma daļu aizņem psihisko slimību ārstēšanas jautājumi, kam būtu nepieciešams atsevišķs likums (tiesa, šajā jomā Veselības ministrija rīkojusies ar taustiņiem „copy–paste”).

Likuma normu sakārtošana neapšaubāmi būtu pamati, uz kuriem pārbūvēt mūsu nedaudz noplukušo veselības namu. Jaunu likumu rakstīšanai nebūtu jēgas, ja likuma radīšana neietu rokrokā ar reformām. Tiesa, par reformām katram no mums ir savs viedoklis, kas dziļi sakņojas katra personiskajā pieredzē. Katra reforma kādam ir apdraudējums, un vairākums allaž ir pret reformām pat tad, ja tās kopumā ir noderīgas. Tiesa, pēdējā gada laikā esam vērojuši reformas tikai un vienīgi farmācijas jomā, kas līdz šim tika uzskatīta par sakārtotāko nozares sadaļu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...