Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatot pārbaudes lietu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - VID) rīcības atbilstību tiesiskuma un labas pārvaldības principam, tiesībsargs sniedz šādu atzinumu.

Faktiskie apstākļi

1. Ar 2020. gada 27. novembra likumu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir noteiktas jaunas VID pilnvaras - nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu, ja nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Rezultātā nodokļu maksātājam rodas pienākums nomaksāt nodokli.

2. Šo VID pilnvaru īstenošanai ir paredzēti vairāki nosacījumi.

Pirmkārt, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20.panta otrā daļa nosaka: “Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajai informācijai rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa atbilst maksātāja taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un iemaksājama budžetā. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, kā arī Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai deklarācijā nav aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo summu, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā.”

Otrkārt, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta 5. daļa nosaka: “Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka maksātājam ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā valsts informācijas sistēmās esošā informācija. Maksātājs pārbauda, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju un apstiprina deklarācijā norādītās informācijas patiesumu. Ja maksātājs šā panta piektajā daļā3 noteiktajā deklarācijas iesniegšanas termiņā nav apstiprinājis deklarācijā norādītās informācijas patiesumu (nav iesniedzis deklarāciju), precizējis vai papildinājis deklarācijā norādīto informāciju, uzskatāms, ka viņš piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta aizpildītajā maksātāja deklarācijā iekļautajai informācijai un rezumējošā kārtībā budžetā maksājamai nodokļa summai.”

Treškārt, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 29.1 panta trešā daļa nosaka: “Valsts ieņēmumu dienests līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. maijam informē maksātāju, ka viņam Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā valsts informācijas sistēmās esošā informācija un Valsts ieņēmumu dienests ir aizpildījis tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu. Ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, Valsts ieņēmumu dienests informāciju maksātājam nosūta līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. jūnijam.”

Ceturtkārt, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārējas noteikumi paredz nosacījumus minēto VID tiesību īstenošanai laikā. Proti, minētā likuma pārejas noteikumu 152. punkts paredz: “Ja maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā4 noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegtai Savukārt minētā likumā pārejas noteikumu 153. punkts nosaka, ka: “Grozījumi šā likuma 19. panta 5.4 daļā un 20. panta otrajā daļā, kā arī 29.1 panta trešā daļa ir attiecināma uz deklarācijām par 2020. gadu un turpmākajiem gadiem.”

No citētajām tiesību normām izriet, ka minētās VID pilnvaras (nodokļu maksātāja vietā aizpildīt gada ienākumu deklarāciju un aprēķināt maksājamos nodokļus) vispārējā kārtībā ir ieviestas tikai no 2021. gada un attiecīgā kontrole, informējot nodokļu maksātu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. maijam (atsevišķos gadījumos līdz 1. jūnijam), veicama par katru taksācijas gadu. Vienlaikus likumdevējs noteica izņēmumu no šī principa, paredzot, ka deklarāciju par 2018. un 2019. taksācijas gadu (vai par kādu no šiem gadiem) VID var aizpildīt līdz 2021. gada 1.martam, paziņojot par to maksātājam. Savukārt par 2020. taksācijas gadu un pārējiem nākamajiem gadiem līdz 1.maijam .

3. No privātpersonu sniegtās informācijas izriet, ka gada ienākumu deklarācijas par 2018., 2019., 2020. taksācijas gadu no VID puses ir aizpildītas, neievērojot likumā noteiktos termiņus, proti, tās tika aizpildītas un privātpersonām paziņotas tikai 2021. gada jūnijā, jūlijā vai vēlāk.

4. VID tiesībsargam ir atzinis, ka automātisko nodokļa aprēķinu par 2018., 2019. un 2020. taksācijas gadu un paziņošanu nodokļu maksātājiem VID informācijas sistēmās 2021. gadā izpildīja novēloti.

VID informēja, šis process notika trīs posmos:

- 2021. gada 6. aprīlī VID veica nodokļa aprēķinu par 2018. gadu nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas saistībā ar progresīvās nodokļa likmes piemērošanu un gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, un 7. aprīlī VID veica nodokļa aprēķinu par

2019. gadu nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļa piemaksa veidojas saistībā ar progresīvās nodokļa likmes piemērošanu un gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu:

Taksācijas gads Nodokļu maksātāju skaits, kuriem VID aprēķinājis nodokli EDS lietotāji Nav EDS lietotāji

2018. 12 178 10 873 1 305

2019. 22 579 18 620 3 959

Kopā 34 757 29 493 5 264

- 2021. gada 28. jūnija VID veica nodokļa aprēķinu par 2020. gadu visiem nodokļu maksātājiem, kuriem veidojās nodokļa piemaksa:

Taksācijas gads 2020.

NM skaits, kuriem VID aprēķinājis nodokli 51 964

EDS lietotāji 45 628

Nav EDS lietotāji 6 336

Attiecībā uz 2020. taksācijas gadu VID paskaidrojis, ka saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2021. gada 20. martā, visiem nodokļu maksātājiem bija noteikts deklarācijas par 2020. gadu iesniegšanas termiņš līdz 2021. gada 1. jūlijam , tādēļ, VID ieskatā, uzskatāms, ka VID pienākums bija līdz 2021. gada 1. jūnijam veikt nodokļa aprēķinu un par to paziņot visiem nodokļu maksātājam.

- 2021. gada 15. jūlijā VID veica nodokļa aprēķinu par 2018. un 2019. gadu jūrniekiem, saimnieciskās darbības veicējiem, t. sk. nodokļu maksātājiem, kuriem ir paziņotā nereģistrētā saimnieciskā darbība:

Taksācijas gads Nodokļu maksātāju skaits, kuriem VID aprēķinājis nodokli EDS lietotāji Nav EDS lietotāji

2018. 10 569 6 975 3 594

2019. 12 852 8 934 3 918

Kopā 23 421 15 909 7 512

VID arī atzīmēja, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 152. un 153. punkta novēlota izpilde ir notikusi Covid-19 izplatības dēļ, jo cilvēkresursi un laiks pamatā tika patērēti pabalstu aprēķināšanai un izmaksāšanai un VID informācijas sistēmu pielāgošanai .

Tiesībsarga vērtējums

1. Tiesībsarga likuma 1 .pants nosaka, ka šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Savukārt Tiesībsarga likuma 11. panta 3. punkts nosaka, ka tiesībsarga funkcija ir izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē.

2. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Plašākā nozīmē faktiski visus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā ietvertos principus var uzskatīt par labas pārvaldības principa elementiem . Līdz ar to labas pārvaldības principam atbilstoša ir tāda rīcība, kas atbilst likumam un tiesībām. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

3. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 152. un 153. punkts paredz jaunu VĪD pilnvaru piemērošanu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz 2018. un 2019. taksācijas gadu. Proti, vispārējā kārtībā VID būtu pienākums veikt nodokļu kontroles pasākumus (datu atbilstības pārbaudi vai auditu) tiem nodokļu maksātajam, kuriem par 2018. un 2019. taksācijas gadu bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņi tās nav iesnieguši. Ar minētajiem pārejas noteikumiem likumdevējs VID piešķīra pilnvaras attiecībā uz 2018. un 2019. taksācijas gadu neveikt datu atbilstības pārbaudi vai auditu, bet nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt IIN aprēķinu, uzliekot pienākumu to nomaksāt.

4. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtā daļa nosaka, ka normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. No minētās tiesību normas izriet, ka atpakaļejoša spēka noteikšana ir izņēmums no vispārējās kārtības. Tiesību doktrīnā ir atzīts, ka atpakaļejoša spēka noteikšana tiesību normai ir pieļaujama, un tā ierobežo tiesību normu adresāta tiesisko paļāvību par labu sabiedrības interesēm . Tiesību normas atpakaļvērsts spēks nozīmē, ka tiesību norma tiek attiecināta uz tām situācijām, kuras ir radušās vēl pirms tiesību normas spēkā stāšanās brīža, proti, tā tiek piemērota gan jau pagājušām tiesiskajām attiecībām, gan tādām, kas vēl turpinās. (..) Tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām. Šajā gadījumā likumdevējam ir jāparedz pārejas noteikumi vai atlīdzinājums . Tas izriet no tiesiskās paļāvības principa kā viena no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta izrietošajiem tiesiskas valsts principiem prasības, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts .

5. 2020. gada 27. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir noteikts, ka atpakaļejošs spēks tiesību normām ir nepieciešams , lai VID nodrošinātu IIN iekasēšanu no nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši deklarāciju par 2018., 2019., 2020. taksācijas gadu, jo pretējā gadījumā VID jāveic datu atbilstības pārbaude vai IIN revīzija (audits), lai maksātājam aprēķinātu budžetā maksājamo IIN. Datu atbilstības pārbaude vai audits ir dārgs un laikietilpīgs process .

Likumdevējs, atbalstot šādu kārtību, līdzsvaram nodokļu maksāju tiesiskās paļāvības aizsardzībai noteica, ka VID pilnvaras ar atpakaļejošu spēku ir izmantojamas noteiktā termiņā. Proti, deklarācijas par 2018. un 2019. taksācijas gadu (vai par kādu no šiem gadiem) VID nodokļu maksātāju vietā var aizpildīt un aprēķināt maksājamo nodokli līdz 2021. gada 1. martam, paziņojot par to maksātājam . Būtiski atzīmēt, ka minētais termiņš ir materiāli tiesisks prekluzīvs (likumisks) termiņš, kura ilgumu noteic likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams kādas tiesības īstenošanai . Materiāli tiesiska prekluzīva termiņa atjaunošana nav paredzēta. Šādam termiņam no seku viedokļa ir izšķirošs, absolūts un liktenīgs raksturs, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un citu leģitīmu mērķu sasniegšanu .

Konkrētās lietas apstākļos, neievērojot likumdevēja noteikto termiņu jauno VID pilnvaru īstenošanai attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši deklarāciju par 2018., 2019. un 2020. taksācijas gadu, nodokļu maksātājam tiek garantēta tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, ka par 2018., 2019., 2020. taksācijas gadu nodokļu iekasēšanu VID nevar vairs veikt jauno pilnvaru ietvaros. Pēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 152. un 153. punktā noteiktā termiņa notecējuma nodokļu nomaksas kontrole var tikt veikta tikai vispārējo nodokļu kontroles pasākumu ietvaros.

6. No pārbaudes lietas materiāliem izriet, ka VID nav ievērojis likumdevēja noteiktos likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 152. un 153. punktu, tādējādi pārkāpjot tiesiskuma principu. Būtiski atzīmēt, VID arī atzīst, ka ir pārkāpis likumā noteiktos termiņus automātiska nodokļa uzrēķina veikšanai.

Atbilstoši VID sniegtajai informācijai ir konstatējams, ka VID ir pārkāpis ievērojama nodokļu maksātāju skaita tiesības uz tiesisko drošību un tiesisko paļāvību. No labas pārvaldības principa viedokļa VID nav nodrošinājis taisnīgu procedūras īstenošanu un nav ievērojis nodokļu maksātāju tiesiskās intereses.

7. Nav pamatots VID attaisnojums, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 152. un 153. punkta novēlota izpilde ir notikusi Covid-19 izplatības dēļ, jo cilvēkresursi un laiks pamatā tika patērēti pabalstu aprēķināšanai un izmaksāšanai un VID informācijas sistēmu pielāgošanai, ņemot vērā, ka likumdevējs nav paredzējis šādus apstākļus, kuru ietekmē būtu attaisnojama likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 152. un 153. punktā noteikto termiņu neievērošana.

Tāpat nav pamatota VID norāde, ka ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2021. gada 20. martā, visiem nodokļu maksātājiem bija noteikts deklarācijas par 2020. gadu iesniegšanas termiņš līdz 2021. gada 1. jūlijam , kas tādējādi VID esot radījis pienākumu veikt nodokļa aprēķinu un par to paziņot visiem nodokļu maksātājam līdz 2021. gada 1. jūnijam. Pirmkārt, jānorāda, ka Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta ceturtā daļas adresāts ir nodokļu maksātājs, nevis VID. Šī norma neregulē VID pilnvaru īstenošanu. Otrkārt, jāpatur prātā, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 153. punkta termiņš ir prekluzīvs, un šī norma kā ar atpakaļejošu spēku vērsta norma ir tulkojama maksimāli šauri . VID attiecīgās normas tulkojums neatbilst šiem principiem. Treškārt, tiesībsargs nesaskata, ka VID pastāvēja tiesiski šķēršļi paralēli Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta ceturtā daļā noteiktajam izpildīt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 153. punkta prasības, proti, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. maijam informēt nodokļu maksātājus, ka viņiem VID EDS ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija un VID ir aizpildījis tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu. Šāda rīcība pat veicinātu nodokļu maksātāju intereses, proti, laicīgi informētu par viņu pienākumu nodokļu nomaksas jomā un VID jaunajām pilnvarām.

8. No tiesībsarga rīcībā esošas privātpersonu sniegtās informācijas izriet, ka tās nav zinājušas par šādām VID pilnvarām. Privātpersonas par tām uzzinājušas tikai tad, kad tika uzsākta nodokļa piedziņa.

VID, atbildot uz tiesībsarga jautājumu, vai un kā VID ir sniedzis informāciju (skaidrojumu) sabiedrībai par jaunajām VID pilnvarām (tiesībām), ko noteica 2020. gada 27. novembra likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, norādīja, ka par izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tostarp arī jaunajām VID pilnvarām (tiesībām), tika sagatavots un publicēts informatīvais materiāls, kas publicēts VID tīmekļvietnē 2020. gada 14. decembrī. Informācija par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem, kas rodas attiecīgo VID pilnvaru ietvaros, ir iekļauta VID tīmekļvietnes sadaļas “Gada ienākumu deklarācija” attiecīgajā apakšsadaļā “Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija”.. Minētajā sadaļā arī ir publicēta informācija par sekām, kas rodas gada ienākumu deklarācijas neiesniegšanas gadījumā. VID darbinieki pastāvīgi aktualizē VID tīmekļvietnē publicēto informāciju, piemēram, atbilstošie precizējumi saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” bija publicēti jau 2021. gada janvārī .

Analizējot VID sniegto informāciju, secināms, ka šobrīd par analizējamajām VID pilnvarām ir atrodama šāda informācija VID tīmekļvietnes sadaļas “Gada ienākumu deklarācija” attiecīgajā apakšsadaļā “Obligāti iesniedzamā gada ienākumu deklarācija”: “Sekas deklarācijas neiesniegšanai. Iedzīvotājiem, kuri nebūs iesnieguši gada ienākumu deklarāciju un kuriem pēc VID rīcībā esošās informācijas veidojas budžetā maksājamais nodoklis, VID automātiski aprēķinās maksājamo nodokli par attiecīgo gadu un paziņos par to pašam cilvēkam. Tādējādi deklarācija būs iesniegta un cilvēkam būs pienākums VID aprēķināto maksājamo nodokļa summu iemaksāt budžetā.” 2020. gada 14. decembrī publicētais VID informatīvais materiāls par izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tostarp arī jaunajām VID pilnvarām (tiesībām), ko noteica 2020. gada 27. novembra likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” šobrīd VID tīmekļvietnē nav atrodams.

Vērtējot šo informāciju, tiesībsargs atzīst, ka VID ir sniedzis un šobrīd sniedz informāciju par VID pilnvarām un nodokļu maksātāju pienākumiem, kas izriet no šo pilnvaru īstenošanas. Vienlaikus no privātpersonu sniegtās informācijas izriet, ka nodokļu maksātāji par šo kārtību nezina. Par to netieši liecina arī fakts, ka līdz šim attiecīgo VID rīcību ir apstrīdējuši tikai daži nodokļu maksātāji (2021.gadā divas nodokļu maksātāju sūdzības, 2022.gadā viena sūdzība), kas iepretim tam skaitam, kuriem automātiski ir veikti prettiesiski uzrēķini ir ļoti mazs. Tas nozīmē, ka esošais VID skaidrojums nodokļu maksātājiem ir nepietiekošs. Nav šaubu, ka normatīvo aktu nezināšana neatbrīvo personu no atbildības, taču jāņem vērā, ka nodokļu normatīvie akti ir sarežģīti un vidusmēra nodokļu maksātājam var būt neskaidri. Lai veicinātu nodokļu maksātāju informētību par VĪD pilnvarām un nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem, ieteicams, piemēram, ik gadu februārī vai martā (lielākajai daļai nodokļu maksātājiem deklarāciju iesniegšanas sākuma termiņš ir 1. marts) sniegt skaidrojumus plašsaziņas līdzekļos (jo ne visiem ir iespēja izmatot internēta resursus) gan par šajā atzinuma analizēto jautājumu, gan par deklarāciju iesniegšanas obligātumu.

9. Ņemot vērā, ka VID atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 152. un 153. punktam uzrēķinus ir veicis 2021. gada 6. aprīlī, 2021. gada 28. jūnijā un

2021. gada 15. jūlijā, tiesībsargs pieļauj, ka vairums nodokļu maksātāju, kuriem ir veikts šis uzrēķins, ir nokavējuši VID lēmuma (rīcības) apstrīdēšanas termiņu. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājiem šobrīd varētu būt zudušas tiesības apstrīdēt VID prettiesisko lēmumu (rīcību). Situācijas risinājums ir paredzēts Administratīvā procesa likuma 86.panta pirmajā daļā, un tas nosaka, ka iestāde adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī.

Tiesībsarga rekomendācijas

Tiesībsarga likuma 25. panta pirmā daļa paredz, ka tiesībsargs pārbaudes lietu pabeidz ar lietā iesaistīto personu izlīgumu vai tiesībsarga atzinumu.

Savukārt šī likuma 12. panta 4. punkts nosaka, ka tiesībsargs, izskatot pārbaudes lietu, sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu.

Ņemot vērā pārbaudes lietā konstatēto, tiesībsargs iesaka:

1) VID tiesiskās paļāvības principa, tiesiskuma un labas pārvaldības principa stiprināšanas nolūkos atcelt visus prettiesiskos lēmumus, kas pieņemti, pārkāpjot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 152. un 153. punkta noteikumus;

2) lai veicinātu nodokļu maksātāju informētību par VID tiesībām un nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem, ik gadu pirms 1. marta VID sniegt plašu skaidrojumu plašsaziņas līdzekļos par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas obligātumu un ar to saistītajiem citiem jautājumiem, kas skar nodokļu maksātāju intereses;

3) Finanšu ministrijai izvērtēt VID amatpersonu atbildību, kas pieļāvušas atzinumā konstatēto nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārkāpumu.

Par rekomendāciju izpildi lūdza informēt divu mēnešu laikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...