Iesaki rakstu: 
Līdz vēlēšanām vēl labs ceļa gabals ejams, bet daži nepacietīgākie politiskie spēki jau ir sākuši priekšvēlēšanu skrējienu. Pat tāda politiskā maita kā Jaunā koservatīvā partija, kura pēc pēdējām vēlēšanām bija aprakta ceļmalas grāvī, lai nesmirdētu un nemaitātu apkārtējiem gaisu, par katru cenu cenšas atgādināt par sevi. Turklāt dara to, kaut arī pēdējie līķu tārpi jau ir pametuši tās satrūdējušās miesas.
Rosību, pašlaik ne tik pamanāmu, izrāda arī cits izsmeļamajā bedrē iemests politveidojums vai politpulciņš, kā kuram labpatīk to nosaukt, – Attīstībai/ Par. Tautā pazīstams kā dažādu savtīgu, ekonomisku projektu bīdītājs konkrētu personu interesēs.
Bija laiks, kad Rīgas stāvvietu karalis Pūce un viņa ieliktenis ministra krēslā, lai piedod dievs, aizmirsu tā jaunskunga vārdu, labi sakārtoja lietas un nodrošināja sev uzticamās pašvaldības ar vajadzīgiem projektiem un skaļām uzvarām dažādos konkursos. Vai tas līdzēja vēlēšanās? Tas jau ir cits jautājums. Varbūt Sociālās integrācijas fonds (turpmāk SIF) varētu piešķirt kādu grantu un veikt padziļinātu šī jautājuma izpēti. Nākamajām paaudzēm tas noteikti noderētu.
Nesen Latgales rajona tiesai tika nodota izskatīšanai krimināllieta par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu. Lietā arī ir apsūdzēta kāda bijušā mēra Bartaševiča ģimenes locekle par uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas. Kā iespējama nozieguma izdarīšanas vieta lietā varētu figurēt laulību gulta.
Cienījamais lasītājs teiks, te nu gan autoram šīferis ir pavisam noslīdējis no jumta! Kāds sakars ir Režicas urkam ar cienījamo autostāvvietu mahinatoru Juri Pūci, bet... dodiet man iespēju paskaidrot savu apgalvojumu.
Ilgus gadus pastāvēja uzskats, ka labākās vietas, lai bīdītu dažādus aizdomīgus darījumus, ir medības, pirtis un saunas, bet mūsdienu pieredze rāda, ka pat pirts lāvas tiek noklausītas un arī medībās dažreiz gadās nelaimes gadījumi ar medību biedriem. Apgalvošu, ka drošākas vietas par laulību gultu nav. Ja arī kāds ir pabāzis zem matrača kādu mazu, mazu ierīcīti ar iebūvētu mikrofonu, tad vēlāk visu var skaisti norakstīt uz pārbagātu erotisko dzīvi. Kurš mūslaikos nav izmēģinājis dažādas lomu spēles.
Jurim Pūcem nav jādodas saunā, nav jāiet mežā bekot, lai sakārtotu dažādas lietas. Jurim Pūcem, vienalga, vai ģimenes virtuvē vai, laiski guļot uz dīvāna, ir tikai jāpačukst laulenei Zaigai, ka šitie vīri ir mūsējie un viņiem nepieciešams palīdzēt.
Kādēļ tāds nesmalkjūtīgs apgalvojums? Uzdrošināšos apgalvot, ka ir dažas pašvaldības, kuras ar apskaužamu regularitāti uzvar dažādos Zaigas Pūces vadītā SIF projektos un konkursos. Sevišķi bieži tas gadās laikā, kad pie durvīm klauvē kārtējās vēlēšanas. Atzīmēšu, ka visas šīs pašvaldības saista tuvas, ja ne intīmas attiecības ar augstāk minēto politisko augoni – Attīstībai/Par.
Lūk, neliels piemērs. Vecā labā Līvānu pašvaldība. Kas tik tā pēdējos gados nav bijusi, kādos tik konkursos nav uzvarējusi. Bijusi iedzīvotājiem draudzīgākā pašvaldība gan Latvijā, gan Latgalē, vairākkārtējā šo nopietno konkursu laureāte. Sevišķi šī kaite saasinās pirms kārtējām vēlēšanām, kad vietējie līderi steidz uz skatuvi, lai saņemtu mūslaiku ceļojošos sarkanos karogus. Lojālā prese un TV sajūsmā spiedz. Redz, kādi varoņi! Tikai par iedzīvotājiem un tikai par viņiem pašvaldība tur savu rūpi. Mīļie, visi kā viens uz vēlēšanām! Visi kā viens par Gintu Kraukli un Andri Vaivodu! Alternatīvas nav! Tikai viņi!
Aiztecējis daudz ūdeņu pa Dubnas upi, vecie sasniegumi ir jau aizmirsušies. Šūpoles un smilšu bedres pilsētas mikrorajonos ir jau demontētas, bērnudārzu audzinātājas ir pieradušas pie savas jaunās algas. Priekšsēdētājam Vaivodam KNAB ir izkratījis dzīvojamo māju un pārbaudījis arī apakšbikšu gumiju, bet vietniecei Krauklei kā parasti nav kauns ne par masu nekārtībām pilsētas centrā, ne par savām tīrajām rokām. Viņai vispārībā nekad nav kauna!
Un, lūk, pārsteigums! Līvānu mājas lapā https://www.livani.lv/lv/jaunums/livanu-novada-pasvaldibas-centrala-parvalde-sanem-statusu-gimenei-draudziga-darba-vieta tiek nopublicēta sensacionāla ziņa, ka Līvānu novada pašvaldības Centrālā pārvalde saņem statusu „Ģimenei draudzīgākā darba vieta”. Pat nav svarīgi, kā tas izpaužas, ko tas nozīmē, galvenais, ka atkal ir noorganizēta kāda pozitīva ziņa par Līvānu domi. Lai skan fanfaras un Jezups pūš debesu bazūnes. Vēlēšanas taču nāk!
Nav slikts tituls, bet mazliet padomāsim, kurai tad Līvānu domes Centrālās parvaldes ģimenei Līvānu pašvaldība ir izrādījusi vislielāko draudzīgumu. Nemelošu, kad apgalvošu, ka ārpus konkurences šajā kategorijā ir Kraukļu – Sņikeru ģimene.
Pat Latvijā nav aprakstīti tādi gadījumi, kad savu piedzīvotāju Juri nekautrējoties var iecelt par tās pašas Līvānu domes Centrālās administrācijas vadītāju. Kad uzticēto dienesta automašīnu var lietot personīgos izbraucienos gan vienatnē, gan divatā. Kad draudzeni un reizē pats sevi var nopakot ar pašiem jaunākajiem un dārgākajiem gadžetiem. Kad var ģimenes lokā apmeklēt dažādus seminārus un dārgas prezentācijas un pasniegt to par dienesta komandējumiem. Ko labāku var vēlēties? (https://pietiek.com/raksti/atklata_vestule_livanu_novada_pasvaldibai_par_tas_rijigo_un_nekaunigo_administracijas_vaditaju/ ).
Kad dažādu kontrolējošo iestāžu uzmanība kļūst pārāk uzmācīga un nabadziņš ir spiests aiziet no darba domē, tad to var pasniegt kā šausmīgu upurēšanos pilsētas labā. Lūk, visi pašvaldības staļļi ir izmēzti, un tagad ir jāpataupa pašvaldības nauda un jāatpūšas pirms kārtējā draudzenes Gintas uzdevuma.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
