Iesaki rakstu: 
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Diemžēl sabiedriskais medijs Vienotībai un Progresīvajiem taisa komplimentējošas intervijas, bet pārējiem, kam ir kāds potenciāls, kuri var apdraudēt esošo barības ķēdi, - ar tiem ir kritiskas intervijas. Tā kā Alvim Hermanim ir teicams intelektuālais potenciāls, Tomsonam nesanāca intervijā Hermani ievest strupceļā un nesanāca arī mums, klausītājiem, iepazīt Alvja vīziju tuvāk. Šeit žurnālistam bija jāvelta vairāk laika, nevis jātēlo Sīkstulis.
Žurnālisti jau labu laiku mums stāsta, ka varai jāmainās, bet to neattiecina uz Vienotību un paši uz sevi. Alvis nācis ar skaidru ideju - nomainīt tagadējo Vienotības kursu, pārstāt dot valsts naudu nevalstiskajām organizācijām. Es pilnībā tam piekrītu. Jau nosaukumā ir pateikts, ka tās ir nevalstiskās organizācijas, - tad tām jāiztiek bez valsts naudas.
Tagad Vienotībai un Progresīvajiem ir pietuvinātas nevalstiskās organizācijas, kuras no valsts iegūst milzu līdzekļus. Un tad, kad partijjām ir vajadzīgs, tās pauž politisko atbalstu partijai, nevis tautai.
Par katru intervijas jautājumu varēja diskutēt un iepazīstināt sabiedrību plašāk ar situàciju, kurā atrodamies. Piekrītu Alvim Hermanim, ka iespējams ko mainīt tikai tad, ja maina noteikumus. Lai mums izdodas uzbūvēt mūsu ideālo Latviju!
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
