Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

visam ir savs laiks

25.11.2011. 12:23

Pagaidīsim, kad Lietuva publiskos izmeklēšanas rezultātus. Pēc publikācijas, varat būt droši, redzēsim, kādi mafijas iebīdīti gļēvuļi mums ir ģenerālprokurors Ēriks Kalmnmeiers, tā pati Krūmane.

Atbildēt

patiesība

24.11.2011. 17:17

Cilvēki netic, ka visiem Krājbankas klientiem operatīvi, kā tiek solīts, izmaksās krahu piedzīvojušajā bankā palikušo naudu.

Atbildēt

pilsonis

24.11.2011. 13:36

Saistībā ar situāciju AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībai bija jāatkāpjas, jāspriež arī par valdības atbildību, kura šo struktūru veido un pārrauga, kā arī jāskata jautājums par finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta atbildību šajā situācijā.

Atbildēt

pievieno parakstu

24.11.2011. 12:15

Iesniegums Ģenerālprokuratūrai: Latvijas Banka – krāpšanas shēmas organizatore


Intro

Satversmē nav punktu, kas valsts varai ļautu rīkoties ar valsti tā, kā tā to izdarījusi – pilnībā ļāvusi Latviju kolonizēt ārvalstu kapitālam. Tas ir noziegums. Noziedzīgu darījumu ceļā iegūtie īpašumi taisnīgas tiesas ceļā ir jāatgūst.

Visi banku augļotāji miljonus sev izkrāpuši, spekulējot ar mūsu naudu. Uzraudzība pār banksteru neierobežoto patvaļu mūsu valstī ir uzticēta Latvijas Bankai.

Laiks, kad vienmēr un par visām lietām jāpārmet valdībai, ir pagājis. Vara visos variantos un kombinācijās ar darbiem un skaitļiem pierādījusi, ka tā nekad nav bijusi tautas pusē. Arī šajā Saeimā nav neviena atbildīga deputāta, kas spētu runāt banku diktētajam režīmam neizdevīgā valodā.

Aicinu solidarizēties un pret Latvijas Banku ierosināt kriminālprocesu par atbalstu krāpšanai lielos apmēros.

Pirmais un vienkāršākais solis – izdrukāt iesnieguma formu (>PDF
• • •



Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras
Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram
Latvijas Republikā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, LV-1801

IESNIEGUMS

Lūdzu ierosināt krimināllietu par krāpšanu lielos apmēros, ko attiecībā pret saviem klientiem ilglaicīgi (kopš savas uzņēmējdarbības pirmsākumiem) veica organizēta personu grupa – bankas, kuras darbojas Latvijas Republikas teritorijā.
Krāpšanas būtība ir pretlikumīga klientu īpašuma, kas tiek nodots glabāšanai, izmantošana un labuma gūšana no sveša īpašuma izmantošanas krāpšanas ceļā.
LR Civillikuma 909. pants nosaka, ka, „Ja kādam sveša lieta atradusies tikai turējumā, tad, izteicot vienīgi gribu valdīt to kā savu, viņš šo turējumu nevar pārvērst par tiesīgu valdījumu”. Tas nozīmē, ka banka nevar kļūt par lietas īpašnieku un saņemt augļus (labumu), kas ir minēti Civillikuma 855. pantā „Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā – par civiliem. Pie pēdējiem skaitāmi … (nomas un īres maksas) un kapitāla procenti”.
LR Kredītiestāžu likuma 1. pantā noteikts, ka bankā ieguldīto klienta naudas līdzekļu īpašumtiesības neparedz tālāku īpašumtiesību uz naudas līdzekļiem pāreju bankai.
Bankai saskaņā ar jēdziena „noguldījums” definējumu jāglabā naudas līdzekļi. LR Kredītiestāžu likuma 1. pants (6) „Noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Bankai ir tiesības šos naudas līdzekļus izsniegt kredītā citai personai tikai tajā gadījumā, ja naudas līdzekļu noguldītājs ir speciāli pilnvarojis banku šīm darbībām. Šim nolūkam būtu jāslēdz depozīta līgums uz ieguldīto naudas līdzekļu uzglabāšanas termiņu ar bankas tiesībām izmantot šos naudas līdzekļus. Klientam no bankas par to būtu jāsaņem samaksa. Šajā gadījumā bankas izmantoja klienta noguldītos naudas līdzekļus saskaņā ar Civillikuma 1936. pantu „Aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.”
Par klientu naudas līdzekļu, kas atrodas viņu norēķinu kontos un viņu bankas karšu kontos, nav noslēgts depozīta līgums, kas piešķirtu bankai tiesības izmantot tos kā savu īpašumu. Tas nozīmē, ka saskaņā ar minēto LR Civillikuma 1936. pantu bankas rīkojas bez klientu piekrišanas un bez klientu pieprasījuma un ir ļaunticīgi valdītāji, kas definēts LR Civillikuma 910. pantā „…ļaunticīgs [valdītājs] – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt …”
Banku sistēma ir organizēta tā, ka nauda, kas ir banku aktīvos, tajā skaitā arī nauda klientu (fizisku un juridisku personu) norēķinu un bankas karšu kontos, pastāvīgi ir iesaistīta klientu kreditēšanas procesā. Tāpat bankas izmanto šos naudas līdzekļus, iegādājoties finanšu instrumentus ar peļņas gūšanas mērķi.
Tajā pašā laikā bankām nav tiesību izmantot naudas līdzekļus no klientu norēķinu kontiem, tāpēc tās to dara slepenībā no klientiem. Savukārt, LR Civillikuma 892. pants šādu rīcību tieši aizliedz „Tiesību izlietot nedrīkst ne slepeni, ne vardarbīgi, ne ar viltu…”
Tādā veidā visa banku sistēma ir organizēta personu grupa, kas savas darbības procesā/ gaitā piesavina procentus no bankas klientiem, kas ar banku nav noslēguši depozīta līgumu.
Civillikums nosaka, ka civilie augļi no kapitāla (procenti) ir pamatkapitāla īpašnieka īpašums, šajā gadījumā klienta īpašums. Tieši tāpēc, ka bankas ne tikai nenodod procentus to īpašniekiem, bet arī slēpj, ka šie ienākumi ir klientu īpašums, to nevar saukt savādāk kā par sveša īpašuma izkrāpšanu/zagšanu, kas veikta ar viltu, kas veido noziedzīgo nodarījumu, kas krimināltiesībās tiek kvalificēts kā krāpšana.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, kas tiek publicēti oficiālajā mājas lapā www.bank.lv ikmēneša Monetāro rādītāju Pārskatu sadaļā, šo banku „peļņu” par pēdējiem 9 gadiem veido 2.5 miljardi latu. Šis cipars tiek aprēķināts, sareizinot kopējo naudas summu klientu norēķinu kontos ar vidējo gada kredītu procentu likmi. Šādā veidā krāpšanu veic organizēta personu grupa īpaši lielos apmēros.
Par šīs krāpšanas shēmas organizatoru jāatzīst Latvijas Banka, jo tieši Latvijas Banka ir tā iestāde, ko pilnvarojusi valsts organizēt finanšu sistēmu valstī.
LR Likums „Par Latvijas Banku” paredz Latvijas Bankai ekskluzīvas tiesības emitēt apgrozībā skaidrās naudas līdzekļus, banknotes un monētas. Savukārt, tiesības emitēt bezskaidrus naudas līdzekļus saskaņā ar likumu „Par kredītiestādēm” ir komercbankām. (Kredītiestāžu likums, 1.pants. „4) finanšu pakalpojumi: d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana”).
Bezskaidras naudas līdzekļu apjomu, ko apgrozībā var laist/emitēt komercbankas, regulē Latvijas Banka. Šīs tiesības noteiktas LR likuma „Par Latvijas Banku” 38. pantā „Visas kredītiestādes nogulda rezervju kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajām obligāto rezervju prasībām. Obligāto rezervju procentu nosaka Latvijas Bankas padome, un tas jāpublicē presē.”
Mainot rezervju procentu likmi, Latvijas Banka maina „naudas masu” valstī. Visu naudas masu veido skaidrā (apgrozībā emitē Latvijas Banka) un bezskaidrā nauda (laiž apgrozībā Latvijas komercbankas). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā gada laikā nemainās, t.i., ir konstants. Savukārt bezskaidras naudas apjoms ir atkarīgs no rezerves procentu likmes. Pie tam, jo mazāka ir rezerves likme, jo lielāka ir bezskaidras naudas masa valstī bezskaidras naudas veidā, ko laiž apgrozībā komercbankas. Saistība starp banku vairotu (multiplicēto) naudas masu un rezerves likmi ir tāda, ka, samazinot rezerves likmi K reizes, bezskaidras naudas masa palielinās K reizes. Un procenti tiek maksāti no visas emitētās naudas masas.
Lai novērtētu krāpšanas mērogu, jāņem vērā, ka banka var piesaistīt klientu līdzekļus 20 reizes vairāk kā klienta kapitālu. Tas ir, uz katriem piesaistītajiem klienta 100 latiem bankai jābūt pašu kapitālam tikai 5 latu vērtībā (20 reizes mazāk). Ieguldītais kapitāls 5 latu apmērā pie rezerves likmes 5% un kreditlikme 10% bankai veido 190 latus lielu „peļņu” jeb 3800% gada laikā.
Speciāla likumdošana, kas nosaka banku sistēmas darbību, faktiski sniedz tās dalībniekiem licenci uz krāpšanu, izceļ tos ārpus pārējo likumu jurisdikcijas, ar ko noved pie Satversmes 92. panta pārkāpšanas „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Pateicoties augstāk aprakstītajām darbībām, liela (līdz maksātnespējai novesta) iedzīvotāju daļa nespēj īstenot savas konstitucionālās tiesības un griezties tiesā pēc aizsardzības. Nodevu lielums prasībai pret banku iesniegšanai ir kļuvis nesasniedzams. Par vienīgo tiesisku/likumīgu iespēju kļūst civilprasības sniegšana ierosinātās krimināllietas ietvaros, kur es kā prasības iesniedzējs tikšu atzīts par cietušo.
Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzu
1. Pārbaudīt iesniegumā norādītos faktus.
2. Pamatojoties uz manis norādītajiem faktiem ierosināt kriminālprocesu un atzīt mani par cietušo.

Kaspars Dimiters

2011. gada 23. novembrī Rīgā

Atbildēt

vārda brīvībai jābūt

24.11.2011. 02:14

Tvnet.lv dzēstie komentāri, kas nepatika.

bijušais bankas darbinieks
Pirms 2 stundām un 7 min
.
Paldies, ka izdzēsāt manu komentāru par to ka pats strādādams bankā redzēju kā mainoties Latvijas Bankas un fuktuka vadībai jaunajām FUKTUKA amatpersonām momentā tika piešķirts vairākus simtus tūkstošus lieli kredīti ar netipiski zemām likmēm - caur Hipotēku banku (likme bija zemāka pat par depozīta likmēm šajā pašā bankā) un par analoģiskām summām tai pašā laikā šie paši FKTK vadītāji noguldīja depozītus Krājbankā !!! ... un PAREX par likmēm kas pārsniedza tā brīža vidējās likmes. Rezultātā FKTK darbinieki saņēma vairākas reizes lielāku depozīta procentu nekā maksāja par kredītu. Šo it kā formāli likumīgo kukuļošanu novēroju brīdī, kad Repše aizgāja no Latvijas bankas vadītāja amata. Viens no kredīta saņēmējiet bija arī FKTK darbinieks, kurš tagad pārvalda Krājbanku...
bet cenzējiet droši, gan jau ir kāds iemesls kāpēc to darāt....

Ieteikt (2)

Atbildēt

Ziņot redakcijai
.naivais » bijušais bankas darbinieks
Pirms 1 stundas un 37 min
.
Ir kaut kaada iespeeja ar tevi sazinaties?, iisumaa, man ir krediits krajbnkaa, vai to maksaat vai ne?
ar c andris.

Ieteikt
Ziņot redakcijai
.S » bijušais bankas darbinieks
Pirms 42 sekundēm
.
KNAB!!! Savāc Brazauski, viņš ņem kukuļus un tāpēc piesedz apdrošinātāju Balta !!!.


Atbildēt

G

24.11.2011. 00:42

ad uzzināju, ka Parex bankas akcionāri aizņēmās īstermiņa līdzekļus, lai izsniegtu kredītus uz 25 gadiem, man acis iepletās.

Sadi vel joprojam aiznemas visas bankas.
nek. ipasumu kreditos lidz pa sodienai nav ilgtermina naudas, tikai istermina 1-3g. sindicetie krediti.

kopuma var padomat, vai kreditnemejs, kad banka velas pacelt likmi pie liguma izmainam ar argumnetu, ka dargi resursi, nevaretu iesudzet tiesa banku, ka ta apzinati izsniegusi vinam sadi azinemoties pati, ka defaulta nozime risku.

Atbildēt

Als

23.11.2011. 21:35

Lato Lapsa ,

Šis raksts ir taisnošanās par iepriekšējo - par Dravnieci . Tas bija vienkārši zemiski -tas rāda mūsu žurnālistu līmeni - ja rej , tad visi ,kurš nu skaļāk !Nu necienam mēs jūs !!!

Atbildēt

ss

23.11.2011. 19:13

Jauki, Lato gan vajadzetu zinaat, ka dati par sindiceeto kreditu terminjiem ir pieejami publiskas datu bazes. Kaa ari pati Parex banka publiceeja preses relizes par savu sindiceeto liigumiem. T.i. to, ka nebuus labi, zinaaja ljoti daudzi, jo taa nebija nekada slepenaa informacija. Kapec nestastija? Tapec, ka kursh grib pec tam staigaat pa Latvijas nekompetentajam tiesam un pieradit, ka nav kamielis, t.i. ka ne jau vinjsh izraisija otras lielakas bankas krahu.

Atbildēt

Fiksais

23.11.2011. 18:00

Lato - ir interesantākas lietas ko papētīt. Krājenē šobrīd varētu būt nauda - varbūt pat kādi 100 miljoni. Bet uz tiem ķepu ir uzlikuši leiši, kas sēž Krājenē. Fuktuks pa šo klusē. Izskatās ka leiši "prihvatizēs" latviešu uzņēmēju, pašvaldību, pensionāru līdzekļus, jo likumiski banka pieder Lietuvas valdībai. Vai nav tā ka Fuktuks šobrīd strādā leiši ne Latvijas labā? Kāpēc Krūmane vakar neteica, ka bankā REĀLI ir kādi 100 miljoni kontos?!!!

Atbildēt

Iz "O.M.© arChīva"

23.11.2011. 17:42

Mediju ziņa: Valdošās koalīcijas politekonomisko interešu grupējumu (TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK) kontrolētā I. Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība esot "piekritusi apmierināt "Parex bankas" akcionāru lūgumu un pārņemt AS "Parex banka" akciju kontrolpaketi 51% apmērā šīs valsts īpašumā", par to samaksājot 2 latus. Šāda Godmaņa valdības lēmuma rezultātā "Parex banka" kļūšot par I. Feifera "ilgtspējīgi" vadītās valsts AS "latvijas hipotēku un zemes banka" (LHZB) "meitas sabiedrību" un 51% "Parex bankas" balsstiesīgo akciju nonākšot LHZB īpašumā, bet atlikušās akcijas, kas pieder esošajiem akcionāriem, tikšot ieķīlātas par labu LHZB un arī šo akciju balsstiesību izmantošana nodota "hipotēku bankai"...
-----

"Glābs "augļotājus" 'SILES balsti'!..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 9.11.2008., Nr.6. )

Tiek "pūlim" 'likti priekšā' fakti,
Kas 'SILĒ' "nostrādāts" (pa nakti):
"Birst "valstī" "naudas kokiem" lapas ~
Bez "kreks-peks-feks" tiem 'šances knapas'!

Kā orkāns "dižķibele" brāžas,
Pār Muļķu Zemi, kurs viss gāžas:
Lauž "naudas kokus" Brīnumlaukā ~
No bankām 'dvēseli pūš laukā'...

Kurš vakar lepnā frakā 'lecās' ~
Rīt IT KĀ 'iekāps kedās vecās',
Un, pāris (???...) grašus ķešā licis,
Var 'ziņģēt', sveikā cauri ticis.

Lai bankrots 'nesašūpo' "valsti" ~
"Glābs" augļotājus 'SILES balsti',
Un "kreks-peks" 'rebes' "drošās" rokās,
Dos 'kantorim', kur "bizness sokas":

TUR "baltās apkaklītes" gādās,
Ka "banka SILES "valstij" strādās",
Pēc gadiem 'pieslīpētas' "shēmas" ~
Par desas ŠĶĒLI 'bīdīs tēmas'!..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9370

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

M.

23.11.2011. 17:39

Delfi raksts 01.10.2008, mēnesi pirms PAREX pārņemšanas.

http://www.delfi.lv/archive/premjers-latvija-finansu-krizes-laika-ir-miera-osta.d?id=22077924

...Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, ka Latvijas banku finanšu stabilitātes rādītāji šobrīd ir augsti un pasaules finanšu tirgos notikušo satricinājumu cēloņi bija saistīti ar pilnīgu likviditātes trūkumu un bankrotējušo tirgus dalībnieku apjomīgajiem ieguldījumiem sarežģītos finanšu instrumentos. Latvijā nav nevienas šāda veida krīzei pakļautas bankas.

Viens no cēloņiem, kas izraisīja atsevišķu pasaules finanšu tirgus dalībnieku bankrotus, bija šo tirgus dalībnieku pilnīgs likviditātes trūkums un nespēja atgūt piesaistītos finanšu resursus.

Komisija norāda, ka ir apzinājusi šogad Latvijas banku starptautiskajos tirgos piesaistīto finanšu līdzekļu atmaksas termiņus un apjomu. Pamatojoties uz augsto likviditātes rādītāju, ir zināms, ka Latvijas bankas ir finansiāli gatavas veikt šo līdzekļu atmaksu noteiktajā termiņā un apjomā.

Turklāt tās bankas, kuras skāra finanšu krīze pasaulē, bija veidojušas ļoti apjomīgus ieguldījumus strukturētajos un atvasinātajos finanšu instrumentos ASV un Lielbritānijas hipotekārajā tirgū bez nozīmīga aizņēmuma nodrošinājuma, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Komisija norāda, ka šobrīd visu Latvijas banku kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji ir stabili un pārsniedz likumā noteikto minimumu.

Atbildēt

tur taču salikti algoti

23.11.2011. 17:34

idioti, pusi algas atdod lielākajiem kretīniem. Komunistu shēma. Darba vietu muļķim algu priekšniekam......................

Atbildēt

Andis

23.11.2011. 16:19

VISU LATVIJAI jau ir pieprasījusi Krūmanes atkāpšanos!

Atbildēt

Maija

23.11.2011. 16:00

Mūsu valdībai ir iestājusies runas mazspēja. Būtu vismaz pateikuši, ka tagad vinji mūs mīl par 150 miljoniem vairāk ;)

Atbildēt

haralds

[R] 23.11.2011. 15:42

kaut kāds jebatōrijs. neatlaidīs no darba. nomenklaturšķiku netrūkst - ja katru, kura neizdarības un / vai izdarības ne vēlamajā virzienā dēļ cēlusies shit'ik liela skāde 1-kārši atlaidīs no darba un viņš panesīsies strādāt citā savai kvalifikācijai un pieredzei atbilstošā atbildīgā darbā, tad ļoti drīz sāks smelties mutē.

Atbildēt

Ansis

23.11.2011. 14:35

Ja pēc visa šitā Krūmani un vēl dažus... neatlaidīs no darba, tad nu viss skaidrs

Atbildēt

vārds

23.11.2011. 14:29

Krievija pēc Konstitūcijas savus pilsoņus neizdod. Drīzāk Putins iedos ordeni par kārtējo Baltijas ekonomikas graušanu. Jautājums ir cits: kāpēc tauta vēl nav apjēgusi, kas ir kas , neskatoties, ka bija banka Baltija, Pareksbankas afēra, rodas jauni miljonāri, kā savulaik Māris Gailis. Vai kāds nelietis ir notiesāts, vai zaudētā nauda atdota cilvēkiem? Nav. Bet kam to jādara? Prokuratūrai. Bet kāpēc nedara? Kāpēc žurnālisti neapraksta, kādās villās dzīvo korumpētie tiesneši, policisti, prokurori?.

Atbildēt

cita versija

23.11.2011. 14:07

Augusts Deglavs romana Riga 3 dala visu tos kilas liguma darijumus skaidri apraksta tikai tajos laikos ta saucas Krajaizdevumu sabiediba,ta ka nekas jauns nav izgudrots,Jalasa klasiska literatura un nav jabrinas,visas shrmas tas pasas.
Banku izlaupisanas tradicijas sakas 1995 gados,kad dibinaja SIA,kura nema no iedzivotajiem naudu uz 50% un tulit pazuda-nevienu nesodija,policija pacilaja papirisus un teica-pasi vainigi.
Bankas Baltijas aferas organizatorienm ta bija tikai sakumskola-naudu var zagt ,un ta tas notikas,Lavents,Gailis to izdarija teicami,bet MARIM bail palika un vins 3 gadus plendereja jurina,lai vinu kada lapsene nesasniedz.Situacija nomierinajas un Parex Krgina kompanija izdarija to pasu,tikai smalkaka veida,Godmanis milestibas del visu pensionaru uzkrajumu vienu miljards latu iegruda banka bet bijusiem zagliem muza dividentes par labu darbu.
Tas iepatikas ari citam- Antonovam-janem ,un pievaca ari.
Valsti vajag tikai vienu valsts banku un viss,jo Krajbanka nav vieniga,ka pats Godmanis apstipinaja,ka tadas ir 4 vai 6.Nakotne radis cik tad isti.
Visus uzraugus ar mantas konfiskaciju cietuma uz 30 gadiem tad sapratis ,ka tas nav politiskas spelites vien.
Visus padzit uz cietumu.
Vienu banku valsti.
Pēc skopajām ziņām, ko "100. pantā" Krauze izspieda no Krumanes, noprotams sokojošais:

Pareksa un Krājbankas situācijas tiešām atšķiras.
Parekss bija reāli tukss, tajā jau trūka 600 miljonu sindicŗetajiem atdevējiem. FUKTUK redzēja, ka Pareksā naudas nav un nebūs.

Toties Krājbankā nav tukša, tajā ir reāla nauda.
Vienīgais sliktais - ar ķīlas zīmi ārzemēs esoši 100 miljoni nav pašlaik pieejami. Rezervēta uz zināmu datumu.
Ja kaut kas nojūk darījumos kādām trešajām personām, tad x datumā svešie paņem šo naudu. Slikti darīts, bet tomēr - līdz x datumam var Krājbanka strādāt.
Un iespējami, ka trešām personām darījumi sakārtojas, ķīla dzēšas

Šo faktu 16. novembrī Priedītis pastāsta Krūmanei. FUKTUK videokonferencē sazinās ar Antonovu, un tas apsola, ka x datumā ieķīlājums tiks noņems, un LK nekas neapdraudēs.
Krūmane un Rimševics tāpēc tautai uz 18. novembri ar pārliecību, ka viss Krājbankā ir kārtībā, bankas Latvijā esot stabilākas par stabilām.

Taču pirmdien FUKTUK nolemj - ka Krājbanka tomēr neesot Latvijā vajadzīga, negaidīs, un nedos iespēju trešajām personām sakārtot ķīlas lietas, un otrdien Krumane paziņo, ka nekavējoties LK visiem Krājbankas klientiem izmaksās 70 yt, jeb kopā 350 miljonu. Un lai klienti iet pie citas bankas.
Šim nolūkam paņems no tautas 200 miljonus.

To 100 miljonu vietā, kas vēl nav izputināti, ir iekīlāti (un iespējami vēl var tikt atgūti) no valsts kases FUKTUK ņems 200 miljonus, no garantiju fonda 149 miljonus.
Tiek novilkta svītra un nepārprotami pateikts: lai trešās puses pievāc ķīlu 100 miljonus. Ar šo paziņojumu Latvija atsakās no iespējas dabūt 100 miljonus atpakaļ, tos noteikti vairs neatgūs.
Tātad zaudējumi Latvijai kopā jau ir 450 miljoni.

Iznāk, ka jebkurā brīdī FUkTUKa Krūmane var likvidēt jebkuru banku.
Ja kādi kungi ikvienā bankā (Svedbanka, SEB banka vai citā) grib mums sariebt, tie paraksta līdzīgas zimes, un visi latviešu ieguldījumi bankā tutū. Bankas nedrošākas par nedrošu.

Pieļauju, ka sāls ir pavisam citā - Krājbanka emitēja un pārvaldīja sertifikātus.
Ja Krājbanku nolikvidē, tad par privatizāciju visi gali ūdenī.
Lai nekad neviens nenoskaidro patiesību, kā notika privatizācija.

Atbildēt

haralds

[R] 23.11.2011. 13:43

viens vienīgs gemorojs ar tiem «uzraugiem». kopā ar uzraugāmajiem SIA - šMIA - sabiedrība ar pietaisītām apenēm un pilnīgi un galīgi bez jebkādas atbildības.

Atbildēt

jurists

23.11.2011. 13:39

"Priedītis joprojām atrodas ārstniecības iestādē, kur viņu apsargājot policija, bet advokātam pagaidām nav precīzas informācijas par klienta veselības stāvokli."
=================
Nu tīrākais Laventa variants! Viņš vienkārši redzēja, ka pie Latvijas korumpētās un mafiozās tiesu sistēmas Lavents tika cauri. Kurš gan nezina, kādi nelieši ir Andris Guļāns, Jānis Maizītis, Ivars Bičkovičs un Ēriks Kalnmeiers?

Atbildēt

Jānis

23.11.2011. 13:20

Latvijā mēs pārdzīvojam kārtējo krīzi, bet FKTK neatbild neparko, atceros ka 2007-2008 gadā, viens no bijušajiem Parexa darbiniekiem ārvalstu izcelsmes, laikam amerikānis griezās vairākās tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumiem par Parexa prettiesiskām darbībām, bet neviens viņu neuzklausīja, tajā skaitā FKTK. Tad kāda jēga visām uzraugošajām iestādēm, ja tajās strādājošie saņem milzu algas, bet neparko neatbild. Varbūt ir pienācis laiks veikt reformas šajās iestādēs, jo tas kas ir bijis, tur neko mainīt nevar, bet var darīt visu lai turpmāk tas nenotiktu.

Atbildēt

teātris

23.11.2011. 12:48

Paklausieties šī teātra aktierus: nu jā, noticis noziegums, bet, tauta, samierinieties, nomierinieties, dzīvojiet savu dzīvi, atgūt zaudēto ir dārgi, ilgi, neiespējami. Nu vai nav īsti nelieši, kas grim mums iestāstīt, ka nav iespējams likvidēt nozieguma cēloņus un sekas? Tas nozīmē, ka neesam tiesiska valsts tieši šī viena no muldētāja un aktiera Brazovska dēļ.

Palasiet viņa teikto vēlreiz.
"Runa ir par noziegumu, laikam pat par virkni noziegumu," Antonova un Priedīša darbības raksturoja Brazovskis.
Turklāt, pēc viņa teiktā, Priedīša gadījumā nenotika "labprātīga atzīšanās", tā liekot noprast, ka naudas iztrūkumu atklājusi FKTK.

Situācija nebūtu atrisināta, ja bankas darbību apturētu ātrāk.

Viņš atzina, ka minētie darījumi ir tikai teorētiski atsaucami, bet praktiski tas būtu ilgs, garš un nebūt ne lēts process


Atbildēt

nākotne

23.11.2011. 12:13

Krūmane dziedās citu dziesmu, kad Latvijā Saeimā ievēlēs godīgus patriotus un iecels godīgu ģenerālprokuroru. Visi politmafijas likumdošanā izstrādātie noilgumi tiks atcelti un Krūmane atbildēs arī pēc 30 gadiem, kā tas jau reiz bija Čīlē ar Pinočetu. Viņa rindā stāvēs pie psihiatra, lai nopirktu balto lapu. Tāpat kā Pinočets. Bet nozagtais tiks atdots latviešu tautai agri vai vēlu.

Atbildēt

cilvēks

23.11.2011. 12:03

Pareksbankas afēras laikā Krūmane un Godmanis arī atļāva ilgstoši izvest naudu. Nelieši. Bet Kalnmeijers neko nesaskata, jo laikam viņam brilles švakas.

Atbildēt

Iveta

23.11.2011. 11:57

Man ir ļoti vienkārši jautājumi: kad "aizčibējuši" oficiāli nosauktie simt miljoni?
Pievērsiet uzmanību: Krūmane līdz pat pēdējam mirklim apgalvoja, ka viss ir kārtībā. Vienīgi pēc tam, kad Priedītis ieradās policijā, pamodās Krūmane. Kalnmeijers saka, ka viņi Priedītim bija uz pēdām jau pirms ierašanās policijā. Tad kurā brīdī pazuda tie 100 un vairāk miljoni?

Izskatās baigais teātris, kur visi sadalījuši lomas. Nu kas Priedītim draud? Pēc pastāvošās, šīs pašas politmafijas izstrādātās SWH likumdošanas niansēm pie Borovkova, ne vairāk kā 5 gadi. Bet sen zināms, ka Guļāns, Bičkovičs, tas pats Kalnmeijers izdarīs tā, lai iedod sabiedrības nomierināšanai un izskata pēc 3 gadus nosacīti. Parēķiniet un pasakiet, vai daudz cilvēki par trīs gadiem nosacīti ieguvuši 100 miljonus, kas nodrošina bērnu bērnus?

Lapsas kungs, derētu aprakstīt, bet kā būtu bijis, ja Krūmane būtu strādājusi tā kā viņai tas jādara, nevis spēlējusi teātri ar to politmafiju? Domāju, ka Krūmane arī ir arestējama par noziegumiem pret latviešu tautu.

Atbildēt

Ass

23.11.2011. 11:50

Man vairāk interesē, ar ko nodarbojas šo banku (arī Krājbankas) iekšējā audita departaments!!! varam jau FKTK daudz ko pārmest, bet ir arī audits, kuram būtu jāseko tieši ikdienas darbam - un no "iekšpuses"!

Atbildēt

Biedrība Grupa A

23.11.2011. 11:45

http://grupaa.wordpress.com/2011/10/24/iesniegums-11-saeimai-par-parex/

Iesniegums 11.Saeimai par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu

2011.gada 24.oktobrī esam vērsušies ar iesniegumu pie Latvijas Republikas 11.Saeimas, visām Saeimas frakcijām un sešiem pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kurā lūdzam nekavējoties izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju «Par likuma «Par valsts budžetu 2008.gadam» budžeta līdzekļu izlietojuma, ieguldot pirmos 200 miljonus latu privātā akciju sabiedrībā «Parekss Banka», 2008.gada oktobrī-decembrī likumību, tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitātes, likumības un tiesiskuma izvērtēšanu».

http://grupaa.wordpress.com/2011/10/24/iesniegums-11-saeimai-par-parex/

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...