Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valstij piederošā Parex banka, iesniegusi prasību Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, lai piedzītu vairāk nekā 100 miljonus dolāru no Krievijas uzņēmuma, kas savulaik piederējis naftas kompānijas Rosņeft vadītājam Eduardam Hudainatovam, ko uzskata par īpaši pietuvinātu tikko ievēlētajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Noprotams, ka šī apjomīgā kredīta piedziņas procesā iesaistīti arī politiķi un dažas Parex bankas Drošības direkcijas amatpersonas.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ap 111,3 miljonu dolāru kredīts ar Hudainatova interesēm saistītai Krievijas kompānijai Severorgsintez izsniegts 2006.gadā, kad Parex vadīja abi bankas bijušie īpašnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Pašreizējais Rosņeft prezidents bija netieši saistīts ar šo uzņēmumu, kura vadībā darbojies viņa dēls. Garantijas Parex izsniegtajam kredītam bija ar Hudainatovu tieši saistītajai Krievijas kompānijai Severņeft. Pēc 2008.gada beigās piedzīvotā Parex kraha ar Hudainatovu saistītās struktūras Parex bankai neesot maksājušas ne kredīta procentus, ne arī izrādījušas interesi par kredīta atdošanu vai tā restrukturizāciju. Tas valsts pārņemtajai Parex ar naudas piedziņu licis vērsties šķīrējtiesā.

Tiesa, nojaušams, ka vairāk nekā 100 miljonu piedziņā no ar Rosņeft prezidentu saistītā uzņēmuma ir iesaistīti gan politiskie spēki, gan bijušā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja vietnieka Ulda Dzenīša vadītās Parex drošības direkcijas amatpersonas. Pietiek avotu teiktais vedina spriest – tā kā Hudainatovs ir Putinam pietuvināta amatpersona, „augstākajos plauktos” norit spraigas cīņas, cik daudz no kredīta un kādā veidā Parex varētu atgūt. Esot uzradušies vairāki darījumu starpnieki, kas cenšoties panākt mierizlīgumu Parex strīdā ar Hudainatovu vai vienoties par to, kā Parex atsaukt prasību.

Parex bankas preses dienestā Pietiek apstiprināja, ka Parex Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsusies pret Severorgsintez kā parādnieku un arī Severņeft kā galvotāju. Prasības summa pārsniedz vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru. No sīkākiem komentāriem bankas pārstāvji atturējās, norādot, ka jebkurš „šķīrējtiesas process ir konfidenciāls”.

Atbildot uz jautājumu, vai šī vairāk nekā 100 miljonus vērtā kredīta atgūšanā iesaistītas arī Dzenīša vadītās drošības direkcijas amatpersonas, Parex norādīja: „Ņemot vērā atgūstamās summas būtisko apjomu un procesa sarežģītību, Parex banka savu interešu aizstāvībai izmanto visus tās rīcībā esošos leģitīmos līdzekļus, lai vērstos pret jebkādām negodprātīgām vai likumā sodāmām darbībām, kuru rezultātā varētu rasties zaudējumi valstij. Tā kā bankas darba efektivitāti acīmredzami samazina informācijas izpaušana par pielietotajiem taktiskajiem paņēmieniem, līdzekļiem un metodēm, tad uzskatām, ka šāda rakstura informācijas publiskošana būtiski apgrūtinātu bankas darbu un traucētu kredīta atgūšanas procesam. Informāciju par kredītu piedziņas procesā veiktajām darbībām banka var sniegt pēc projektu realizācijas.”

Kā zināms, 2008.gada novembrī valsts pārņēma Parex banku, tās glābšanā kopumā ieguldot ap 1,2 miljardus latu. Pēc sadalīšanas sliktie aktīvi, tai skaitā kredīti, palika vecās Parex kompetencē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...