
Pārkāpumi un mahinācijas Latvijas Jātnieku federācijā - vai tās atbalsta arī Vilnis Ķirsis?
Pietiek lasītājs28.04.2025.
Komentāri (0)
Viena no sporta federācijām, kas pēdējā laikā izskan publiskajā telpā saistībā ar dažādiem pārkāpumiem, nodokļu parādiem, neskaidrām finansēm un, iespējams, citām neleģitīmām darbībām, ir Latvijas Jātnieku federācija (LJF). Kā Sporta likumā paredzēts, ir iesaistījusies Latvijas Sporta federācijas padome (LSFP), kas vērtē LJF darbības saskaņā tiesību aktiem un attiecīgi atbilstību kā atzītai sporta federācijai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir lauzusi līgumu par bezatlīdzības lietošanā nodotās sporta bāzes Kleisti turpmāku izmantošanu, jo ir konstatējusi virkni būtisku pārkāpumu, kas turpina pieaugt un kuru novēršana gadiem ir tikusi ignorēta no LJF puses, publiski nav pieejamas atskaites par LJF saimniecisko darbību un tās darba rādītājiem, lai pārliecinātos, ka Kleistu darbība ir skaidri nodalīta no LJF kā federācijas darbības, jo pēc līguma visa peļņa, ja tāda ir, ir jāiegulda sporta bāzes Kleisti infrastruktūras attīstībā.
Taču LJF mājaslapā https://leflatvia.lv/web/?id=423512 un ārkārtas kopsapulcē no LJF vadības un topošo LJF kandidātu puses vienbalsīgi tika pausts, ka “Kleistus neatdosim, jo citādi LJF beigsies naudas plūsma un tikai, ja LJF ir Kleisti, varam segt parādus”.
Lai arī LJF jau minētajā sporta bāzē atrodas nelikumīgi, tās valde ar iespējami viltotiem dokumentiem ir pieņēmusi lēmumu būtiski paaugstināt pakalpojumu cenrādi sporta bāzē Kleisti privāto zirgu īpašniekiem, ko kā pareizu uzskata arī pārvēlētā LJF vadība un tās jaunais prezidents A.Draudiņš.
Lai noturētos pie varas, pirms gada LJF vadība par LJF biedriem uzņēma virkni ar jātnieku sportu nesaistītu juridisko biedru - vairākus atkritumu apsaimniekotājus, ķīmisko tīrītavu, zeķu tirgotāju, bruģu licējus utt, kas nodrošināja balsu vairākumu. Arī šajās vēlēšanās “parādījās” šie paši biedri, precīzāk to pilnvaras, lai nebūtu pārsteigumu un neapdraudētu esošā LJF viceprezidenta A.Draudiņa pārvēlēšanu par prezidentu.
Jāatzīmē, ka viņš ilgstoši nav redzēts savā pamata darba vietā Siguldas novada domē, kur mājaslapā paziņots, kā atrodas ilgstošā prombūtnē, t.i. uz slimības lapas, kas gan viņam netraucē vairākas stundas piedalīties publiskā pasākumā, runāt, komunicēt un fotografēties, tāpat aktīvi piedalās Apvienotā saraksta priekšvēlēšanu kampaņā un dažādos ar to saistītos pasākumos. Nav jau pirmā reize, kad, lai nezaudētu amatu amatpersonas dodas slimot, lai sagaidītu jauno domes sastāvu, cerot, ka vētra būs pāri.
A.Draudiņš jau gadu darbojas LJF valdē, kur bija atbildīgs par dažādu projektu izstrādi un realizēšanu, diemžēl neviena jauna projekta vai kāda projektu konkursa pieteikuma nav, pat viegli pieejamais finansējums IZM bērnu un jauniešu sporta pasākumiem Latvijā ne iepriekšējā gadā, ne šogad nav pat bijis pieteikts. Interesanti, kas tiek solīts Ropažu novada vēlētājiem, - varbūt pajautāt šim kungam konkrētu atskaiti par paveikto vismaz pēdējo 5 gadu laikā.
LJF nevarēja sniegt nekādus komentārus vai rīcību saistībā ar izskanējušo informāciju raidījumā Aizliegtais paņēmiens par vardarbību pret zirgiem, neatbilstošu treniņu metodiku, jo LJF nav tādu izstrādājusi vai vismaz rekomendējusi kādu cita izstrādāto, nenotiek ne apmācības ne semināri, kā to paredz LJF statūti. Vēl nesen visu Latviju pārsteidza ziņa par auļojošu zirgu baru uz Tallinas šosejas, kur pirms laika vienam no zirgiem tas beidzās letāli. https://degpunkta.tv3.lv/degpunkta-satiksme/video-baltezera-automasina-notriec-zirgu/ Nav skaidrs, kā šī staļļa īpašnieks vēl nesen bija LJF Ētikas komisijas vadītājs...
Neskatoties uz visiem pārkāpumiem, iespējamu krāpniecību lielos apmēros un grupā, valsts mantas izšķērdēšanu, precīzāk - piesavināšanos, LJF spēj netraucēti darboties gandrīz pašā Rīgas centrā, turklāt saglabājot sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Cik augstā varas līmenī šis tiek atbalstīts?
LJF prezidents savā priekšvēlēsanu uzrunā minēja par ciešu sadarbību ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi un viņa apsolīto atbalstu, tai skaitā Kleistu infrastruktūras jautājumos. Vai tiešām Jaunā vienotība no vienas puses IZM personā imitē, ka vēlas pārtraukt sadarbību un veikt ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā caur LNSC, vai arī JV valdes loceklis Vilnis Ķirsis sola palīdzēt LJF realizēt savus mērķus?





Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.












































































