Iesaki rakstu: 
Ir diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Izrādās, ka daudzi no Atmodas "varoņiem" sēž "čekas maisos" un cilvēki saprot to, ka jau Atmodas laikā viss nemaz tik skaisti nebija. Bet stāsts kopumā ir par kaut ko nedaudz citu.
Īsi pirms čekas maisu atvēršanas tika publicēts Māras Zālītes raksts par to, ka maisus atvērt nevajag, ka nekādu vajāšanu un cietušo nav bijis u.t.t. Papildus ik pa brīdim tika publicēti citi līdzīgi raksti. Tika prognozēts, ka tagad uzradīsies cilvēki, kuri uz "čekas maisu" atvēršanas rēķina mēģinās kļūt slaveni un rausies pie varas.
Šāda tipa raksti tikai apliecina to, ka ir ļoti dzīvs šāds domāšanas tips - ja esi kļuvis slavens, tad noteikti jāsāk "gudri zagt", jāmēģina kļūt par deputātu un pavisam noteikti par ļoti bagātu cilvēku. Par to, ka arī Atmodas vadoņiem bija otra iespēja - palikt tādiem pašiem kā vienkāršie cilvēki -, neraksta.
Bija pat kāds cits dīvains raksts - "Atmodu sākām kā "Cibiņi" un beidzām kā "Bundži"”. Tikai vajadzēja šai rakstā pateikt patiesību - Tauta kā bija "Cibiņi", tā arī turpināja dzīvot kā "Cibiņi". Par "Bundžiem" kļuva Atmodas vadoņi.
Šobrīd ļoti bieži tiek rakstīts par ceturto Atmodu. Cilvēki saprot, ka Latvija kā valsts ir ievesta pamatīgā "purvā". Tikai ir viena problēma - Tauta tradicionāli gaida, ka atkal notiks Radošo savienību plēnums un tas arī uzsāks ceturtās Atmodas procesu, un, protams, gaida, kurš tad uzņemsies "Vulfsona" lomu un kurš "Īvāna" lomu.
Bet izrādās, ka nebūs ne plēnuma, ne "Vulfsona" un arī ne "Īvāna". Radošās organizācijas ir pārpilnas ar "stukačiem" un bijušajiem komunistiem un saaugušas kopā ar pie varas esošajiem.
Šobrīd Radošās savienības ir izveidojušas ļoti stabilu un neieņemamu cietoksni. Tajā ielaiž tikai līdzīgi domājošos un varai paklausīgos. Arī lielie masu mediji ieņem apmēram tādu pašu pozīciju. Par superpopulāriem tiek padarīti skandalozi cilvēki, kuru devums Latvijas kultūrai kopumā ir tuvs nulles līmenim. Līdz ar to var izteikt skumju secinājumu - Latvijas iznīcināšana sekmīgi tiek turpināta.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
