Iesaki rakstu: 
Principā man nav nekas pret prēmijām kā darbiniekus labāk strādāt motivējošu mehānismu, taču Aknīstes domē vismaz otro sasaukumu pēc kārtas prēmiju izmaksām nav nekāda sakara ar darbinieku motivēšanu. Drīzāk tās darbojas kā labāk strādāt demotivējošs faktors, jo tie, kas strādā slikti, var saņemt tikpat lielu prēmiju kā tie, kas strādā labi. Šo prēmiju piešķiršanas kārtību varētu nosaukt vienkārši par brutālu ikgadēju naudas “izkāšanu” no pašvaldības budžeta.
Pirms biju iedomājies, ka šogad šis ikgadējais pirmssvētku cirks izpaliks, jo ir taču pandēmija, krīze uzņēmējdarbībā, vajadzētu solidarizēties ar tiem, kam iet sliktāk. Tāpat daļai pašvaldības darbiniekiem ir būtiski samazinājies darba apjoms, taču maldījos, jo novada lēmējvaras vairākums dzīvo savā bezatbildības un bezkaunības burbulī, izliekoties neredzam to, kas notiek ārpusē.
Interesants ir arī pats prēmiju naudas sagādāšanas process, ko citādi kā par savdabīgu shēmošanu nenosauksi. Kādreiz tas notika apmēram tā - tiek apstiprināts gada budžets, kurā katrai struktūrvienībai tiek iedots nedaudz vairāk naudas kā nepieciešamākajam vajadzībām, bet gada beigās “nejauši” parādās lieki pārdesmit tūkstoši, kuri tiek izmaksāti prēmijās. Ja kāds šai sistēmai nepiekrīt, tad uz šo darbinieku tiek izdarīts psiholoģisks spiediens.
Konkrēti 2016.gads. Gārsenes pilij uz gada beigām budžetā palicis aptuveni 1000 eiro, ko varētu izlietot kādai no daudzajām vajadzībām, taču naudu izmantot neļauj, jo jātaupa prēmijām. Kopā šajā gadā prēmijās izmaksāja vairāk nekā 40 000 eiro.
Šogad gan nedaudz cita shēma. 20 000 eiro prēmijām bija paredzēti gada sākumā, taču ar to ir par maz, tāpēc budžetā iestrādā algas tūrisma koordinatoram, vēl vienam pašvaldības policistam, kā arī vēl vienai amata vienībai, iespējams, būvniecības speciālistam. Šos darbiniekus, protams, neviens necentās pieņemt, toties ietaupīto varēja izmantot lielāku prēmiju izmaksām.
Aptuveni tādā veidā prēmijām sagādāti nepieciešamie aptuveni 49 000 eiro. Lieks ir jautājums par to, kāpēc jau labu laiku Aknīstē nevar uzcelt tirgu. Deputātu vairākumam ir pilnīgi citas prioritātes. Atsevišķiem darbiniekiem Covid-19 laikā darba apjoms nemainās, iespējams, pat pieaug. Te es domāju - šoferi, sociālais dienests, izglītības iestādes, saimnieciskie darbinieki.
Tāpēc potenciālie prēmiju saņēmēji varbūt būtu jāmeklē no šo cilvēku vidus, objektīvi izvērtējot katra ieguldījumu, nevis jāmaksā visiem pēc kārtas, tai skaitā arī kultūras dzīves vadītājai, kura oktobrī un novembrī nav noorganizējusi nevienu ievērības cienīgu pasākumu. Te jāņem vērā arī tas, ka kultūru Aknīstes novadā “organizē” vairāki darbinieki. Ar saņemtajiem vairākiem simtiem par gandrīz neko ir par maz. Nepieciešama arī prēmija. Par ko? Par kafijas krūzītes staipīšanu pa domes kabinetiem?
Šī sistēma, kuru jau daudzus gadus atbalsta domes vairākums, ir ņirgāšanās par nodokļu maksātājiem, bet, kā ciniski izteicies viens no domes vadošajiem darbiniekiem, „galvenais, ka “piķīts” nāk”.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
