Iesaki rakstu: 
Principā man nav nekas pret prēmijām kā darbiniekus labāk strādāt motivējošu mehānismu, taču Aknīstes domē vismaz otro sasaukumu pēc kārtas prēmiju izmaksām nav nekāda sakara ar darbinieku motivēšanu. Drīzāk tās darbojas kā labāk strādāt demotivējošs faktors, jo tie, kas strādā slikti, var saņemt tikpat lielu prēmiju kā tie, kas strādā labi. Šo prēmiju piešķiršanas kārtību varētu nosaukt vienkārši par brutālu ikgadēju naudas “izkāšanu” no pašvaldības budžeta.
Pirms biju iedomājies, ka šogad šis ikgadējais pirmssvētku cirks izpaliks, jo ir taču pandēmija, krīze uzņēmējdarbībā, vajadzētu solidarizēties ar tiem, kam iet sliktāk. Tāpat daļai pašvaldības darbiniekiem ir būtiski samazinājies darba apjoms, taču maldījos, jo novada lēmējvaras vairākums dzīvo savā bezatbildības un bezkaunības burbulī, izliekoties neredzam to, kas notiek ārpusē.
Interesants ir arī pats prēmiju naudas sagādāšanas process, ko citādi kā par savdabīgu shēmošanu nenosauksi. Kādreiz tas notika apmēram tā - tiek apstiprināts gada budžets, kurā katrai struktūrvienībai tiek iedots nedaudz vairāk naudas kā nepieciešamākajam vajadzībām, bet gada beigās “nejauši” parādās lieki pārdesmit tūkstoši, kuri tiek izmaksāti prēmijās. Ja kāds šai sistēmai nepiekrīt, tad uz šo darbinieku tiek izdarīts psiholoģisks spiediens.
Konkrēti 2016.gads. Gārsenes pilij uz gada beigām budžetā palicis aptuveni 1000 eiro, ko varētu izlietot kādai no daudzajām vajadzībām, taču naudu izmantot neļauj, jo jātaupa prēmijām. Kopā šajā gadā prēmijās izmaksāja vairāk nekā 40 000 eiro.
Šogad gan nedaudz cita shēma. 20 000 eiro prēmijām bija paredzēti gada sākumā, taču ar to ir par maz, tāpēc budžetā iestrādā algas tūrisma koordinatoram, vēl vienam pašvaldības policistam, kā arī vēl vienai amata vienībai, iespējams, būvniecības speciālistam. Šos darbiniekus, protams, neviens necentās pieņemt, toties ietaupīto varēja izmantot lielāku prēmiju izmaksām.
Aptuveni tādā veidā prēmijām sagādāti nepieciešamie aptuveni 49 000 eiro. Lieks ir jautājums par to, kāpēc jau labu laiku Aknīstē nevar uzcelt tirgu. Deputātu vairākumam ir pilnīgi citas prioritātes. Atsevišķiem darbiniekiem Covid-19 laikā darba apjoms nemainās, iespējams, pat pieaug. Te es domāju - šoferi, sociālais dienests, izglītības iestādes, saimnieciskie darbinieki.
Tāpēc potenciālie prēmiju saņēmēji varbūt būtu jāmeklē no šo cilvēku vidus, objektīvi izvērtējot katra ieguldījumu, nevis jāmaksā visiem pēc kārtas, tai skaitā arī kultūras dzīves vadītājai, kura oktobrī un novembrī nav noorganizējusi nevienu ievērības cienīgu pasākumu. Te jāņem vērā arī tas, ka kultūru Aknīstes novadā “organizē” vairāki darbinieki. Ar saņemtajiem vairākiem simtiem par gandrīz neko ir par maz. Nepieciešama arī prēmija. Par ko? Par kafijas krūzītes staipīšanu pa domes kabinetiem?
Šī sistēma, kuru jau daudzus gadus atbalsta domes vairākums, ir ņirgāšanās par nodokļu maksātājiem, bet, kā ciniski izteicies viens no domes vadošajiem darbiniekiem, „galvenais, ka “piķīts” nāk”.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.