Pašvaldība noslēdz līgumu, kurš uzņēmējam ļauj par velti izcirst vairāk nekā 50 ha meža
PIETIEK29.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Talsu novada pašvaldība par baltu velti uzdāvinājusi uzņēmumam SIA Merakskoksni no 50 hektāru lielas meža platības sanitārajām un kopšanas cirtēm, - tā liecina Pietiek lasītāju iesūtītie dokumenti. Pašvaldība gan apgalvo, ka dokumenti neataino pilnīgu ainu, taču nekādas papildus noslēgtas vienošanās nespēj uzrādīt.
Pietiek rīcībā nonācis Talsu novada pašvaldības izpilddirektora Alda Vilsona (attēlā) parakstīts sadarbības līgums ar SIA Meraks par vairāk nekā 50 hektāru meža izstrādi (sanitārās un kopšanas cirtes). Līgums paredz, ka izpildītājam - SIA Meraks ir tiesības paturēt savā īpašumā veikto darbu rezultātā iegūto materiālu, tātad koksni. Eksperti lēš, ka pēc pieticīgākajiem aprēķiniem uzņēmums iegūtu koksni simt tūkstošu eiro vērtībā, un šī nauda saskaņā ar vienošanos nenonāks pašvaldības budžetā.
Talsu novada izpilddirektors Aldis Vilsons sarunā ar Pietiek aizbildinājās, ka viņš tikai parakstījis līgumu, bet to sagatavojot Komunālā nodaļa, un ieteica sazināties ar šīs nodaļas speciālisti Kristīni Bloku. Tā savukārt paziņoja, ka līgumam it kā esot pielikumi un grozījumi, kuros šis punkts izņemts ārā un noslēgts līgums, kas paredz, ka firma iegūto koksni atdod pašvaldībai, savukārt pašvaldība maksā par meža sanitārajām un kopšanas cirtēm.
„Kādēļ jums ir tikai tas līgums bez attiecīgajiem precizējumiem un labojumiem? Pajautājiet, lai jums atsūta arī tos,” ieteica pašvaldības pārstāve, pati atsakoties Pietiek iepazīstināt ar it kā noslēgtajiem līguma papildinājumiem un grozījumiem. „Es nemaz nezinu, vai es jums tā varu dot, tie tomēr ir divpusēji līgumi, bet paprasiet tiem, kas jums sūtīja to līgumu,” atkārtoti ieteica pašvaldības darbiniece, paskaidrojot, ka lēmumus par to, vai ļaut iepazīties ar dokumentiem, var sniegt tikai domes izpilddirektors.
Savukārt Aldis Vilsons lūgts iepazīstināt ar minētā līguma papildinājumiem, kas izslēdz absurdo normu, paskaidroja, ka ar SIA Meraks noslēgti vairāki līgumi, tur esot arī pielikumi, un nu jau ieteica sazināties ar juridisko nodaļu, lai precizētu, kādus tieši dokumentus Pietiek vēlas apskatīt.
Juridiskās nodaļas vadītāja Guntra Tālberga sarunā ar Pietiek apgalvoja, ka saistībā ar meža sanitārajām un kopšanas cirtēm ir vesels dokumentu kopums, tur esot gan pieņemšanas/nodošanas akts, gan pats līgums, gan citi dokumenti. „Kuru tieši dokumentu jūs vēlaties redzēt?” taujāja juridiskās nodaļas vadītāja.
Uz paskaidrojumu, ka Pietiek vēlas iepazīties ar dokumentu, kas apstiprina komunālās daļas pārstāves teikto, ka līgums esot mainīts un norma, kas paredzēja atstāt visu koksni izstrādātāja īpašumā, atcelta, Tālberga kategoriski atteicās atsūtīt prasītos dokumentus un tāpat ieteica, lai šos dokumentus atsūtot tas, kurš Pietiek nogādājis sākotnēji noslēgto līgumu.
Lai atvieglotu pašvaldības darbinieku neizpratni par noslēgtajiem līgumiem, Pietiek jau ir vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
