Pašvaldības reiderisms: „Progresīvie” atņem vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu dievnamu
Mācītājs Georgijs Šumers30.01.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kristīgā draudze “Ģetzemane” kļuvusi par upuri bezprecedenta administratīvajam spiedienam no Rīgas pašvaldības puses. Saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas 2026. gada 16. janvāra spriedumu pilsētas vara, kas atrodas partijas “Progresīvie” ideoloģiskajā ietekmē, faktiski konfiscē baznīcas ēku Skanstes ielā 31 un izliek ticīgos uz ielas bez jebkādas kompensācijas.
Tiesiskā patvaļa un finansiālais spiediens
Tiesa nolēma anulēt draudzes“Ģetzemane” īpašuma tiesības uz ēku “Lūgšanas nams”, kas gadu desmitiem tika celta par draudzes locekļu ziedojumiem. Neskatoties uz to, ka objekta tirgus vērtība pārsniedz trīs miljonus eiro, pilsēta to pārņem bez maksas, atsaucoties uz zemes nomas līguma termiņa beigām.
Turklāt draudzei, kas zaudējusi savu īpašumu, uzlikts papildu finansiāls slogs: tiesa uzlikusi par pienākumu ticīgajiem samaksāt Rīgas domei tiesāšanās izdevumus 9 966,63 eiro apmērā.
Pārņemšanas fakti:
- Izlikšana “uz nekurieni”: tiesa nolēma izlikt draudzi kopā ar visu tās mantu.
- Statusa ignorēšana: draudze “Ģetzemane” ir oficiāli reģistrēta reliģiska organizācija ar sabiedriskā labuma statusu.
- Tiesiskais cinisms: Vara atteicās pagarināt nomas līgumu, neskatoties uz to, ka draudzei ir spēkā esoša būvatļauja līdz 2027. gadam.
Šodien zem Rīgas „modernās attīstības” lozungiem mums atņem ne tikai sienas, bet garīgās mājas. Partija „Progresīvie” demonstrē savu īsto seju: iekļaujošums beidzas tur, kur sākas interese par dārgo zemi Skanstes rajonā. Tas ir tiešs uzbrukums reliģiskajai brīvībai un īpašuma tiesībām Latvijā.
Trieciens privātīpašumam
Šis gadījums rada bīstamu precedentu visiem Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām. Ja šodien pašvaldība var atņemt īpašumu baznīcai, motivējot to ar “pašvaldības vajadzībām” un formāliem termiņiem, tad rīt apdraudēts var būt jebkurš nekustamā īpašuma īpašnieks, kura intereses nesakrīt ar valdošās koalīcijas plāniem.
Draudze ir apņēmusies aizstāvēt savas tiesības un aicina tiesībsargus un starptautisko sabiedrību iejaukties situācijā, lai apturētu šo “pašvaldības reiderisma” aktu.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
