Pat optimistisku aprēķinu piepildīšanās gadījumā Latvijai šoziem pietrūks 4,75TWh gāzes
Kārlis Krastiņš03.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
www.conexus.lv var redzēt, ka Inčukalna gāzes krātuvē jūlijā glabātās gāzes apjoms mēnesī ir pieaudzis par aptuveni 1,85TWh un tagad veido aptuveni 11,5TWh. Puse gāzes pieder Latvijas komersantiem, puse ārvalstu.
Jūlija pieaugums ir bijis vidēji 60GWh/d, ko nosaka Kiemenai starp stacijas kapacitātes griesti, kur gāze plūst iekšā no Klaipēdas LNG termināla. Kaut kas plūst ārā, kaut ko pumpēja iekšā Latvijas gāze no Krievijas.
Ja pieņemam, ka LV komersantu gāze domāta LV tirgum, ārvalstu - ārvalstīm, tad pašlaik LV vajadzībām IGK glabājas apt.5,75TWh. Kiemenai jaudas nosaka limitus gāzes ieplūšanai IGK, Krievijas gāzes vairs nebūs, no Igaunijas nekas arī neplūdīs.
Tātad Inčukalna gāzes krātuvē iekšā var plūst tikai no Kiemenai tie paši aptuveni 2TWh/mēn, no kā Latvijas vajadzībām ir aptuveni puse. Tātad līdz apkures sezonai oktobrī ir 2 mēneši, ieplūdīs 4TWh, no tā Latvijas vajadzībām 2TWh.
Tad varam prognozēt, ka 01.10.22 Inčukalna gāzes krātuvē Latvijas vajadzībām būs aptuveni 7,75TWh. Bet 2021. gadā LV patērēja 12,5TWh. Iztrūks vēl 4,75TWh. Bet šie ir tomēr optimistiski aprēķini, jo tie balstās uz pieņēmumu, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas vispār būs saistītas ar Inčukalna gāzes krātuvi.
Riski ir tajā, ka Klaipēdas LNG termināli 2022. gada 3.un 4.ceturksnī jaudas ļoti aktīvi ir rezervējuši poļi. Problēma ir tā, ka Klaipēdas LNG terminālis ir krietni par mazu trīs Baltijas valstu, kur nu vēl Polijas un Somijas patēriņam.
Un tas viss ir ar pieņēmumu, ka Klaipēda strādā bez pārtraukuma, bez remonta, bez kļūmēm, un, Dievs, pasarg’, bez incidentiem ieskaitot terorismu.
Risinājums - Baltijas jūrā nepieciešami vēl 5-7 jauni LNG termināļi, kuru kopējā jauda sedz lielāko daļu no apt.1250TWh 6 valstu (FIN, EE, LV, LT, POL, GER) patēriņa. Vācija būvē 4, Polijā ir 1, būs vēl 1, LT ir 1, EE būvē 1, FIN būvē 1. Ko Latvija: cer uz kaimiņiem. Kāpēc?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
