Pat tagadējos apstākļos turpina izplatīt Kremļa vēstījumu, ka “tie esot krievi, kas tiek apspiesti Latvijā”
N. Andersons18.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neticami, bet fakts — arī pēc Krievijas nepieteiktā kara un bruņotas invāzijas Ukrainā, pēc vispasaules nosodījuma par civiliedzīvotāju slepkavībām un pēc Hāgas tribunāla uzsāktās izmeklēšanas par genocīdu atrodas “noderīgie idioti”, kas uzskata — Latvijā tiekot apspiestas krievu tiesības.
Mediji jau pievērsa uzmanību tam, ka kāds “kultūrpētnieks” Deniss Hanovs, uzstājoties “sabiedriskajā” LTV1 kanālā, apspriedis nevis Kremļa uzsāktās asinsizliešanas ietekmi uz sabiedrību, kultūru un cilvēkiem, bet gan “emocionālās ciešanas”, kuras tagad it kā nākoties piedzīvot… krievu tautības cilvēkiem Latvijā:
Deniss Hanovs jūt līdzi “novārtā pamestajiem” krieviem, kas esot pamesti un dzīvojot ciešanās: “Vai nav tā, ka ilgstoši šie cilvēki informācijas ziņā, kultūrprakšu ziņā un arī politiskajā telpā bija pamesti, nevajadzīgi, nezināmi. Būtiska cenzūra bija pirms desmit gadiem notikušais valodas referendums, kuru politiķi ne skaidroja, ne mēģinaja analizēt.” Uz to Twitter lietotājs Aigars Prūsis atbild: “Izejot no šādas greizas demagoģijas, 1991. gada janvārī janvārī mums vajadzēja analizēt, ko esam nodarījuši Rīgas omoniešiem, nevis stāvēt barikādēs.”
https://twitter.com/Prusis/status/1501073160774557701
Tiek izteikti apgalvojumi, ka krievi “ciešot gadījumus, kad pret viņiem izrādot nepatiku”, taču uz konkrētiem gadījumiem norādīts netiek. Policija tāpat nav ziņojusi, ka būtu ierosināts kāds process, piemēram, par sīko huligānismu, piesienoties krieviem “tikai tāpēc, ka krievi”. Tieši pretēji — mītiņa laikā par huligānismu tikusi aizturēta kāda putiniste, kam uzlikts naudassods.
Olga Procevska raksta: “Ilgi nebija jāgaida. Latvijas nacionālistiski orientētie politiķi jau pirmajās karadarbības dienās sāka sacensties ierosinājumos, kas vērsti pret Latvijas krievu kopienu – gan šeit dzimušajiem, gan pēdējos pārdesmit gados no Krievijas iebraukušajiem.” Tomēr konkrēti citāti no konkrētiem politiķiem netiek uzrādīti.
https://pietiek.com/raksti/ne_mana_varda/
Taču faktiski dabā novērojams, ka nevis kaut vienu krievu aizskāruši “par to, ka krievs”, bet gan pretējais. Kremļa atbalstītāji taisījuši piketu pie skolas Daugavpilī, kur izkārti Latvijas un Ukrainas karogi — pēdējo mēģinājuši noraut. Rēzeknē uz koku stumbriem piestiprinātas kartona plāksnes, uz kurām attēlots burts "Z". Siguldā tika sabojāts dzeltenzils ukraiņu atbalsta plakāts ar frāzi par Krievijas karakuģi. Vairāki šādi “izpaudumi” fiksēti, protams, Rīgā.
Soctīklos Ilvars Atgāzis ievietojis bildi no veikala, kur kāda vietējā putiniste uz savas somas uzķēpājusi Z zīmi: “Šodien Ziepniekkalna “Lidl” ieraudzīju šo radījumu, kurš pie izejas vēl uzdrošinājās pateikt "Скоро тут везде будут российские флаги!" Karu slavinošai simbolikai Latvijā nav vietas!”
https://www.facebook.com/ILVARS96/posts/7544238408983929
Vēl vairāk: nevis aizskar krievus “par to, ka krievi”, bet tieši pretēji. “Pie manis tagad LIEPĀJĀ (!) kaut kādi piedzērušies gopņiki gribēja piesieties, jo man bija lentīte ar Ukrainas karogu, krieviski lamājās un prasīja "paskaidrot". Izlikos nedzirdam un spītīgi devos pie tuvākā cilvēku pūļa (par laimi, tas bija tuvu pludmalei). Sasodīts," raksta kāds nelatvietis, kurš lieto kirilicu (!!!(sad)
No kurienes Liepājas urlām šāda attieksme? Izrādās, ka Liepājā esošā Krievijas Federācijas konsulāta diplomāts publiski solījis “sodīt liepājniekus”, ja viņam kaut kas nepatiks:
Kā ikvienam zināms, viltus ziņas par to, ka “russkij vezģē priķesņājut”, ir viens no Kremļa propagandas iemīļotajiem instrumentiem, kas ietilpst t.s. “Karaganova doktrīnā” — ka jāpatur ārvalstīs lielas krievvalodīgo kopienas, viņus nevajag aicināt uz dzimteni, bet izmantot diasporas krievus kā instrumentu citu valstu iekšpolitikā. Neesoša apdraudējuma sajūtas radīšana etniskajiem krieviem (kaut dabā konstatējami fakti parāda pretējo) ir viens no tipiskajiem viltus naratīviem.
Savukārt raidījums “Bez Tabu” skatītājiem piedāvā lielisku piemēru, kā no šī viltus naratīva ar laiku iespaidojas parastie krievi Latvijā, kā tas galu galā sakropļo viņu dzīves uztveri. Dagdas pusē kāda krieviete, atklāti klāsta, ka iebrukumu Ukrainā nenosoda. Viņasprāt, krieviem Latvijā esot liegtas izteikšanās tiesības, un, kas ir pats nepiedodamākais, viņas bērniem jāmācās latviešu valoda: "Esmu krieviete. Mums kremt, ka valstī mūs neciena! Mūsu bērni visus šos gadus cietuši, jo nākas mācīties latviešu valodu. Viņiem ir grūti un mokoši," ar tādu pārliecību dzīvo šī krieviete.
Kamēr “Z” burta mīļotāji aizskar latviešus un agresorvalsts labā nodarbojas ar sīko huligānismu, kas vērsts pret invāzijas upuriem un viņu dzeltenzilo simboliku, tikmēr dažādi valsts finansēti “pētnieki” un “sabiedriskie mediji” turpina atgremot Kremļa naratīvu, ka krievus “aiztiekot” un ka viņi citās valstīs “ciešot”. Kaut gan faktiski ar foto un videomateriāliem tiek fiksēti pretējie gadījumi — tiek lietota agresijas simbolika un izteikti draudi Latvijas un Ukrainas pilsoņu virzienā, kas šai Kremļa simbolikai nepievienojas un nosoda tās lietošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
