Pateicoties manai drosmīgajai rīcībai, nacionālo drošību apdraudošā Centrāltirgus pārdevēja pametusi valsti
Imants Parādnieks28.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oficiāli izraidīta! Persona, kura Rīgas Centrāltirgū strādāja par pārdevēju un pieprasīja: “Runājiet krieviski!”, tagad kaimiņvalsts valodu varēs lietot bez jebkādiem ierobežojumiem, jo ar visu likuma spēku oficiāli izraidīta no mūsu valsts – tā informē Valsts policija.
Atgādināšu, ka mans Lieldienu rīts tika sabojāts ar kādas Rīgas Centrāltirgū garšvielu stendā strādājošas personas nekrietnu rīcību, kura uz draudzīgu lūgumu vismaz sasveicināties latviski nosauca mani par “nacistu”, vēl piebilstot, ka ”ar tādiem pilna pasaule”, pēc izpausmes veida precīzi paužot “krievu pasaules” naratīvu par “sitamajiem nacistiem” Ukrainā un ne tikai… Epitetu no viņas mutes netrūka!
Toreiz tirgone skaidrojumā policijai minēja, ka viņa gadiem te strādā un “te ir ļoti daudz latviešu, kuri nezina krievu valodu, bet viņi cenšas”!
Pēc notikumu izklāsta sociālajā platformā Facebook jau paudu savu pārliecību un atkārtošu vēlreiz – katrs latvietis, kurš cenšas “pielabināties” šādām personām, buldurējot krieviski, ir līdzatbildīgs par šādu personu naidīgo attieksmi.
Un galvenais – šis sadzīviskais gadījums vēlreiz un vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir mums katram personīgi dot savu artavu latviskas Latvijas un labvēlīgas vides veidošanai.
Esmu pateicīgs mūsu valsts drošības struktūrām, īpaši Valsts policijas vadībai par profesionālo darbu, Rīgas Centrāltirgus vadītājai Agrai Langušai par personīgo attieksmi un rīcību, Valsts valodas centram par atbildīgu pienākumu veikšanu un visiem, kas godprātīgi veica savu uzdevumu.
Šī lieta faktiski noslēgusies - latviešiem naidīgā persona no valsts izraidīta, ierosināts kriminālprocess par nacionālā naida izraisīšanu, tirdzniecības vieta slēgta, uzņēmumam uzlikts sods par nelikumīgu personu nodarbinātību, tai skaitā bez pietiekošām valsts valodas zināšanām, konfiscēta neatbilstoša prece - https://www.lsm.lv/.../centraltirgu-uziet-garsvielas-ar.../, dodot laiku savest pienācīgā kārtībā savu uzņēmējdarbību – taču mums vēl daudz darāmā, lai justos droši - kā Saimnieki - paši savā valstī, un katrs solis šajā virzienā, katrs ieguldījums ir nozīmīgs.
Aicinu izteikt savus viedokļus par šādām un līdzīgām situācijām!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.