Pateicoties tiesneses pretimnākšanai, miljonāram Fiļam izdevies tikt pie bijušās sievas bankas konta izdrukām
PIETIEK27.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Sandras Meliņas pretimnākšanai, kādreizējam baņķierim Oļegam Fiļam ir izdevies tikt pie savas bijušās sievas Luminor bankas konta izdrukām, turklāt tas noticis, izskatot it kā nesaistītu civillietu – miljonāra pieteikumu par vēlmi atgūt sievai laulības dzīves laikā pasniegtās vērtīgākās dāvanas.
Iepriekš tiesnese Meliņa plašāku atpazīstamību bija guvusi, 2014. gadā goda un cieņas aizskaršanās lietā apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā.
Sprūds bija lūdzis tiesu apķīlāt žurnāla Ir izdevēja naudu un mantu nepilnu 23 tūkstošu eiro apmērā, jo tieši šādu summu viņš bija vēlējies no izdevēja saņemt par sava goda un cieņas aizskaršanu kādā publikācijā. Tiesnese Meliņa šo prasību uzskatīja par pamatotu un nolēma apķīlāt žurnāla izdevēja naudu un mantu.
Vēlāk tiesa maksātnespējas administratora prasības šajā lietā pilnībā noraidīja, taču tagad tiesnese Meliņa ir izrādījusi pretimnākšanu citam turīgam cilvēkam un 2018. gada 5. decembrī pieprasījusi bankai izsniegt Fiļa bijušās sievas bankas konta izdruku, lai to nodotu vīram. Tas arī ticis izdarīts.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie tiesas materiāli, iespēju iepazīties ar bijušās dzīvesbiedrenes bankas konta izdrukām bija pieprasījis eksbaņķieris Fiļs, un vispirms tiesnese Meliņa bija mēģinājusi tās iegūt no materiāliem kriminālprocesā, kura sākšanu ir panācis Fiļs, kā pamatojumu tam minot, ka viņa bijusī sieva nākotnē varētu neatdot viņas biznesam izsniegtos aizdevumus.
Taču šis mēģinājums bija beidzies ar neveiksmi. Kā aprakstīts Tieslietu ministrijas dokumentā saistībā ar šo tiesvedību, ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas priekšnieces vietnieces 2018. gada 22. novembra vēstuli atteikts izsniegt tiesai pieprasīto informāciju, noradot, ka procesa virzītāja nav konstatējusi likumīgu pamatu izsniegt krimināllieta esošos materiālus”.
Tomēr pēc šī atteikuma tiesnese Meliņa ir atradusi jaunu risinājumu, kā apmierināt bijušā baņķiera prasību, un pagājušā gada 5. decembrī bijušās Fiļa dzīvesbiedres bankas konta izdruku pieprasījusi izsniegt pašai Luminor bankai, ko tā arī ir izdarījusi.
Interesanti, ka šo lēmumu par šādu pieprasījumu tiesnese Meliņa ir pieņēmusi pati, ārpus tiesas sēdes, nenoskaidrojot pārējo lietas dalībnieku viedokļus.
Civilprocesa likuma 112. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīgi pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām. Kā tieši kādreizējā baņķiera bijušās sievas bankas konta izdrukas varētu būt pierādījums lietā, kurā Fiļs vēlas no viņas atgūt dārglietas, divas automašīnas un vienu skuteri, gan nav zināms.
Kā zināms Pietiek, par šo tiesneses Meliņas rīcību ir iesniegta sūdzība Tieslietu ministrijā, taču tā sniegusi atbildi, ka „Tieslietu ministrija (tieslietu ministrs), realizējot tiesu organizatorisko vadību, minētās funkcijas izpildē nav tiesīga iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu”.
Līdz ar to, kā uzskata ministrija, arī attiecībā uz tiesneses Meliņas rīcību tā, „realizējot tiesu darba organizācijas uzraudzību, nav tiesīga izvērtēt tiesneša lēmuma par lūguma par pierādījumu pieprasīšanu pamatotību un tiesiskumu”. Turklāt neesot skaidrs, kā Fiļa bijušās sievas „tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību pārkāpums izriet no apstākļa, ka viņas personīgā konta izraksta dati būs pieejami prasītājam”.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
