Pateicoties tiesneses pretimnākšanai, miljonāram Fiļam izdevies tikt pie bijušās sievas bankas konta izdrukām
PIETIEK27.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Sandras Meliņas pretimnākšanai, kādreizējam baņķierim Oļegam Fiļam ir izdevies tikt pie savas bijušās sievas Luminor bankas konta izdrukām, turklāt tas noticis, izskatot it kā nesaistītu civillietu – miljonāra pieteikumu par vēlmi atgūt sievai laulības dzīves laikā pasniegtās vērtīgākās dāvanas.
Iepriekš tiesnese Meliņa plašāku atpazīstamību bija guvusi, 2014. gadā goda un cieņas aizskaršanās lietā apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā.
Sprūds bija lūdzis tiesu apķīlāt žurnāla Ir izdevēja naudu un mantu nepilnu 23 tūkstošu eiro apmērā, jo tieši šādu summu viņš bija vēlējies no izdevēja saņemt par sava goda un cieņas aizskaršanu kādā publikācijā. Tiesnese Meliņa šo prasību uzskatīja par pamatotu un nolēma apķīlāt žurnāla izdevēja naudu un mantu.
Vēlāk tiesa maksātnespējas administratora prasības šajā lietā pilnībā noraidīja, taču tagad tiesnese Meliņa ir izrādījusi pretimnākšanu citam turīgam cilvēkam un 2018. gada 5. decembrī pieprasījusi bankai izsniegt Fiļa bijušās sievas bankas konta izdruku, lai to nodotu vīram. Tas arī ticis izdarīts.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie tiesas materiāli, iespēju iepazīties ar bijušās dzīvesbiedrenes bankas konta izdrukām bija pieprasījis eksbaņķieris Fiļs, un vispirms tiesnese Meliņa bija mēģinājusi tās iegūt no materiāliem kriminālprocesā, kura sākšanu ir panācis Fiļs, kā pamatojumu tam minot, ka viņa bijusī sieva nākotnē varētu neatdot viņas biznesam izsniegtos aizdevumus.
Taču šis mēģinājums bija beidzies ar neveiksmi. Kā aprakstīts Tieslietu ministrijas dokumentā saistībā ar šo tiesvedību, ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas priekšnieces vietnieces 2018. gada 22. novembra vēstuli atteikts izsniegt tiesai pieprasīto informāciju, noradot, ka procesa virzītāja nav konstatējusi likumīgu pamatu izsniegt krimināllieta esošos materiālus”.
Tomēr pēc šī atteikuma tiesnese Meliņa ir atradusi jaunu risinājumu, kā apmierināt bijušā baņķiera prasību, un pagājušā gada 5. decembrī bijušās Fiļa dzīvesbiedres bankas konta izdruku pieprasījusi izsniegt pašai Luminor bankai, ko tā arī ir izdarījusi.
Interesanti, ka šo lēmumu par šādu pieprasījumu tiesnese Meliņa ir pieņēmusi pati, ārpus tiesas sēdes, nenoskaidrojot pārējo lietas dalībnieku viedokļus.
Civilprocesa likuma 112. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīgi pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām. Kā tieši kādreizējā baņķiera bijušās sievas bankas konta izdrukas varētu būt pierādījums lietā, kurā Fiļs vēlas no viņas atgūt dārglietas, divas automašīnas un vienu skuteri, gan nav zināms.
Kā zināms Pietiek, par šo tiesneses Meliņas rīcību ir iesniegta sūdzība Tieslietu ministrijā, taču tā sniegusi atbildi, ka „Tieslietu ministrija (tieslietu ministrs), realizējot tiesu organizatorisko vadību, minētās funkcijas izpildē nav tiesīga iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu”.
Līdz ar to, kā uzskata ministrija, arī attiecībā uz tiesneses Meliņas rīcību tā, „realizējot tiesu darba organizācijas uzraudzību, nav tiesīga izvērtēt tiesneša lēmuma par lūguma par pierādījumu pieprasīšanu pamatotību un tiesiskumu”. Turklāt neesot skaidrs, kā Fiļa bijušās sievas „tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību pārkāpums izriet no apstākļa, ka viņas personīgā konta izraksta dati būs pieejami prasītājam”.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
