Iesaki rakstu: 
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
Modrim tika nošauti suņi. Dzīvnieki, kas neapdraudēja, kas bija viņa ģimenes daļa. Un tagad, kad putekļi nosēžas, redzam, kā patiesība tiek aizstumta zem paklāja, un vainīgie tiek piesegti.
Kurš aizsargā šāvēju? Kāpēc viņu sauc par “mednieku”, ja viņš šauj dzīvas būtnes bez pamata? Runā, ka Gatis Minkevičs bija tas, kurš pielika punktu trīs dzīvām dvēselēm. Runā arī, ka pašvaldības policisti paši atveda stirnu — lai būtu “iemesls”.
Ja tā ir taisnība — tad šīs vairs nav medības. Tā ir sazvērestība un cinisms. Tā ir cilvēcības nāve.
Un tad vēl jautājums: kāpēc klusē tie, kuriem vajadzētu runāt? Kāpēc Rasma piesedz savu dēlu?Guntaru? Vai mātes mīlestība ir augstāka par taisnību? Vai patiesība ir tik bīstama, ka jāslēpj no sabiedrības?
Mēs dzīvojam valstī, kur dzīvnieku slepkavība tiek attaisnota ar medību apliecību, kur cilvēks, kas mīl savus suņus, tiek padarīts par vainīgo, un kur institūcijas klusē, jo “tā ir ērtāk”.
Bet klusēšana ir līdzdalība.
Patiesība nepaliks aprakta — jo pat tad, kad visi klusēs, būs cilvēki, kas turpinās jautāt: kāpēc tika šauts? Kāpēc tiek melots? Un cik ilgi vēl paslēpsies aiz vārda “mednieks”?
Attēlā - suņu noslepkavošanas pasūtītāja Rasma Žilvinska. Atcerieties šo seju!
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
