Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Muļķu un vientiešu zvejnieks Aldis Gobzems ir nācis klajā ar kārtējo „analīzi” – šoreiz par iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Manuprāt, lasītājiem būtu interesanti šo „no iekšām” nākušo „analīzi”, saglabājot tās oriģinālo izteiksmes un pareizrakstības formu, salikt kopā ar manis tviterī atrastu profila @GirtsS veiktu pārskatu, ko patiešām var saukt par analīzi.

Gobzems: IKP esot pieaudzis... pirms vēlēšanām....

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir virtuāls jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību gada laikā. Valdības jaunajā nodokļu reformas rezultātā ir palielināti daudzi nodokļi, arī akcīzes precēm, īpaši energoresursiem - degvielai, elektrībai. Loģiski, ka pieaug preču un pakalpojumu cenas un līdz ar to arī valsts IKP. Diemžēl no šāda IKP pieauguma iedzīvotāju maciņos naudas kļūst mazāk.

Stāsts par reālo valsts IKP ir cits. Īstenībā valsts IKP ir ar ierēdņu manipulācijām uzpūsts par daudziem miljardiem eiro. Viens no šādiem paņēmieniem ir cenu vērtību sapludināšana ar vērtību salīdzināmajām cenām, uz kurām neattiecas inflācijas procents. Rēķinot IKP lielumu, nav nodalīts, piemēram, eksports no reeksporta. Tā, piemēram, Latvijas lielākais eksportētājs ar divu miljardu apgrozījumu ir bijis uzņēmums ”Uralkali Trading” - Krievijas minerālmēslu tirgotājs pasaulē. Latvijā ir tikai viņu birojs dokumentu kārtošanai. Neapšaubāmi IKP lielumā ir ierēķinātas arī miljardu lielās Banku transakcijas un PVN shēmas. Tā 2017.gadā, samazinoties dzelzceļa kravu pārvadājumiem par 20%, CSP uzrāda šajā nozarē pieaugumu par 4 %.

Kad 2014.gadā ieviesa valstī eiro valūtu, ir pārtraucis darbību viens no valsts lielākajiem ražošanas uzņēmumiem “Liepājas metalurgs”, līdz ar to ražošanas apjoms valstī ir samazinājies par 10%, lai statistikas dati būtu Briselei pieņemāki, CSP izņem šā uzņēmuma ciparus par iepriekšējo piecu gadu periodu. Pašreizējā valdības turpina “Veiksmes stāsta” propogandu, IKP pieaugot par 5%, pretstatā iedzīvotāju skaita būtiskam sarukumam un uzņēmumu apgrozījuma samazinājumam. IKP falsifikāciju Valdība pieņem par normu, jo IKP lielums ir tas izdevīgums, ar ko var atļauties lielāku valsts parādu un ir vieglāk aizņemties finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos. Manipulējot ar statistikas datiem, ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, kas patiesībā ir apšaubāmi. Tāds ir arī stāsts par IKP.

@GirtS: kļūdīties ir cilvēcīgi

Atmetot visu "stulbeņi", "muļķi" un pavisam konstruktīvi, kādas kļūdas ir Gobezma IKP pieauguma kritikā

1. "Uralkali Trading” ietekme uz IKP ir pavisam neliela. IKP aprēķina formula (ļoti ļoti vienkāršojot), ir:

Viss valstī iekšā sastrādātā kopsumma + Eksports - Imports.

Reeksporta gadījumā pie IKP pieskaitās TIKAI tā daļa, ko pieliek šeit pa vidu klāt - kā reiz viņa minēto papīru darbu.

2. Banku transakcijas neiekļaujas IKP. Tad Latvijas IKP būtu 2x lielāks. IKP iekļaujas banku komisijas, % ieņēmumi.

3. Transporta IKP pieauga par 7,3% pagājušajā gadā. Dzelzceļš un ostas krīt, bet to kompensēja gan auto pārvadājumi, gan pasažieru pārvadājumi (ostas un lidostas).

4. Liepājas metalurga kritums, skumjš stāsts par novecojušu un neefektīvu rūpniecību, Latvijas IKP samazināja par 0,4%. Tomēr to diez gan ātri un ar uzviju kompensēja citas nozares.

5. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017. gadā ir būtiski pieaudzis. Kopējās peļņas apjoms ir sasniedzis absolūtu rekordu - 2,5 miljardus eiro.

Re, pavisam konstruktīvi. Es negribu teikt neko sliktu vai labu par to kas ir un kas nav. Es vienkārši gribu, lai ir korekti fakti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...