Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam jau atkal izdevies vienoties ar banku par to, ka tā vēl uz gadu atliks ministra ņemtā iespaidīgā kredīta - gandrīz 129 tūkstošu latu - pamatsummas atmaksu.
Pavļuts nule publiskotajā amatpersonas deklarācijā norādījis, ka esot vienojies ar aizdevēju "par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz 2013.gada oktobrim. Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2013.gada rudenī".
Tieši tikpat veiksmīgi, ja ticēt Pavļuta deklarācijai, viņa sarunas ar banku notikušas gadu iepriekš, - arī tad tā atbalstījusi ministra lūgumu "par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu uz gadu (līdz 2012.gada oktobrim). Tā ir standarta prakse aizņēmēja ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2012.gada rudenī".
Līdz ar to Pavļuta ņemtā kredīta apjoms jau otro gadu nav mainījies - tas ir 128 826 lati; to, cik gada laikā samaksāts kredītprocentos, ekonomikas ministrs nav norādījis. Toties ministra ienākumi gada laikā ir sarukuši vēl pamatīgāk: pirms gada viņš vēl bija saņēmis dividendēs no viņam kopā ar 1975. gadā dzimušo Kasparu Bērziņu piederošās SIA Zeno Consulting 16 765 latus, taču 2011. gads uzņēmumam bija ļoti neveiksmīgs.
Faktiski pašreizējais ekonomikas ministrs pamazām sāk iet sava priekšgājēja Arta Kampara pēdās, - arī no Pavļuta deklarācijas kļūst aizvien grūtāk saprotams, kā viņš ar ģimeni, pat nemaksājot kredīta pamatsummu, spēj iztikt tikai ar oficiālo algu vien.
Pavļuta īpašumā oficiāli ir divi dzīvokļi Rīgā, kā arī zeme, un viņa deklarācijā nav norādīts, ka kādu no šiem īpašumiem viņš būtu iznomājis vai izīrējis un attiecīgi saņemtu par to kādus ienākumus.
Viņš arī nav deklarējis kādus būtiskus jaunus aizņēmumus, savukārt viņa paša uzkrājumi 2012. gada laikā sarukuši no 13 332 latiem līdz 4519 latiem, - tātad gada laikā ministrs iztērējis 8813 latus.
Līdz ar to visi oficiālie finanšu resursi, ar ko Pavļuts būtu varējis rēķināties 2012. gadā, ir šie 8813 lati, kā arī ministra alga - pēc nodokļiem apmēram 13,8 tūkstoši latu gadā, tad vēl Stokholmas ekonomikas skolas maksātais 1523 latu honorārs un sievas Lindas Pavļutas alga - 2011. gadā tā bijusi 4833 lati "uz papīra".
Tātad kopumā Pavļutu ģimenes oficiālie gada ienākumi bijuši ap 27 tūkstošiem latu, un no šīs naudas ne tikai uzturēti divi dzīvokļi un apgādāti divi bērni, bet arī maksāti bankas procenti par 128 tūkstošu latu kredītu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.