Paziņojumi par 40,3 miljonu eiro peļņu un skaudrā realitāte: „airBaltic” ir stabili uzsēdies uz „adatas” un ārpus reanimācijas palātas nav dzīvotājs
Aivars Strakšas19.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AirBaltic kā viens no pirmajiem valsts uzņēmumiem 14. novembrī paziņoja par 40,3 miljonu eiro lielu peļņu 3. ceturksnī un jaunajiem sasniegtajiem rekordiem gan pasažieru pārvadājumu jomā, gan rekordlielu EBITDAR utt.
Šobrīd ir pieejams uzņēmuma 9 mēnešu finanšu pārskats, un paši varam pārliecināties par sasniegumiem kā arī problēmām un riskiem:
Negribu noniecināt uzņēmuma spēju strādāt sarežģītā situācijā, kad regulāri trūkst naudas līdzekļu un maksātnespēja jau gadiem ir vien dažu mēnešu attālumā. Tas patiešām nav vienkārši un nevar neatstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti.
Līdz šim ir izdevies ar labdaru palīdzību no bankrota laimīgā kārtā izvairīties. 2019. gadā ar tam periodam nesamērīgi augstiem procentiem izdevās emitēt obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. Vēlāk labdari, politiķi no valsts budžeta piešķīra 340 miljonus eiro.
Šogad ar rekordaugstiem procentiem izdevās emitēt obligācijas 340 miljonu eiro apmērā, lai segtu iepriekšējās. Tad oktobrī, paskatoties uz ātrumu, ar kādu airBaltic tērē naudu, Gauss bija spiests aizņēmties vēl 40 miljonus eiro.
Tātad uzņēmums ir pie dzīvības, pateicoties tikai un vienīgi naudas injekcijām no ārpuses. Var secināt, ka uzņēmuma vadība nespēj nodrošināt uzņēmumam pozitīvu naudas plūsmu un turklāt ilgstoši. Kā arī to, ka Satiksmes ministrija netiek galā ar saviem pienākumiem.
Kopš 2019. gada sākuma kopumā saņemti 540 miljoni eiro, taču uz 30.09.2024. uzņēmuma kontos ir palikuši vairs tikai 54,7 miljoni. Pārējie ir "apēsti", un tikpat kā nav nekādu cerību vismaz kaut ko atgūt.
AirBaltic ir stabili uzsēdies uz "adatas". Vecos kredītus/obligācijas var atdot tikai un vienīgi aizņemoties. Tātad pilnībā pakļauts kreditoru labvēlībai, kā arī īpašnieka rocībai un pacietībai.
Var secināt, ka ārpus reanimācijas palātas airBaltic nav dzīvotājs.
Šī gada septembra sākumā akcionāra daļu pārstāvis Satiksmes ministrijas personā un ministra K. Briškena vadībā nolēma, ka ilūzijas uzturēt turpmāk vairs nav nekādas jēgas, un paziņoja par akciju kapitāla samazināšanu par 24 reizēm uz 25 miljoniem eiro. Vismaz godīgi pateica - paldies, saņēmām, apēdām un neko atdot netaisāmies.
Galu galā ne jau viņš svēti solīja, ka valsts ieguldītie 340 miljoni tiks pilnībā atdoti. Linkaits solīja, tātad tā ir viņa problēma. Var teikt, paši arī vainīgi, ka noticēja. Jābūt bija pilnīgam muļķim, lai, aizdodot Gausam 340 miljonus eiro, cerētu kaut ko dabūt atpakaļ.
Viss pareizi, muļķi ir jācērpj. Viss pēc noteikumiem. Gausam nav, ko pārmest. Tik tālu pašreizējā atbildīgā ministra Briškena nostāja ir saprotama. Galu galā arī bankas tiek audzinātas, ka nedrīkst aizdot klientam pārmērīgas summas. Aizdeva, kreditora vaina. Kas tad šeit citādi?
Mēs jau gadiem dzirdam no airBaltic vadītāja Gausa k-ga stāstus par rekordlieliem ieņēmumiem, rekordlieliem pasažieru pārvadājumiem un palaikam kā, piemēram, šobrīd, rekordlielai peļņai. Ja jau tā, tad jājautā Gausa k-gam: "Kur ir nauda?" Redzam taču, ka naudas nav.
Esam pieraduši pie priekšstata, ka, ja jau ir peļņa, tad ir kaut kas nopelnīts. Diemžēl airBaltic gadījumā grāmatvedības noteikumi regulāri izspēlē ļaunu joku ar ticīgajiem. Tā arī šoreiz. No 40.3 miljonu eiro peļņas 3. ceturksnī 23,1 miljons ir no valūtas kursu svārstībām un 16,8 miljoni eiro no kompensācijām par lidmašīnu dzinēju problēmām. Nav zināma kompensāciju izmaksas kārtība, tāpēc es nesteigtos akceptēt šos ieņēmumus kā 3. ceturkšņa peļņu veidojošus. Tātad kopumā 40 miljoni no 40,3 miljoniem eiro varētu būt "peļņa uz papīra".
Ja būtu reāla peļņa, tad naudas masai būtu it kā jābūt ar tendenci uz palielināšanos, taču ir otrādi. Tikai viena ceturkšņa laikā naudas atlikumi uzņēmuma kontos ir samazinājušies par 50 milj. eiro!
Ņemot vērā to, ka atbilstoši obligāciju emisijas noteikumiem uzņēmuma naudas atlikumiem, ieskaitot iesaldētos 12,3 miljonus eiro, ir jābūt vismaz 25 miljoniem, tad uzņēmums šobrīd nedrīkstētu zaudēt vairāk par 30 miljoniem. Ar pašreizējām apetītēm tas ir vienam ceturksnim.
Tagad ir saprotams, kāpēc Gausam bija par jebkuru cenu nepieciešami vēl 40 miljoni eiro ļoti dārgas naudas. Bet tas tad arī būs viss. Turpinot zaudēt naudu pašreizējos tempos, var vēl vienu gadu arī nenovilkt. Ir jāpasteidzas ar stratēģiskā investora meklēšanu.
Kaut kā nepārliecina arī pēdējie paziņojumi par iespējamo IPO. Par solīto līdz šī gada beigām Gausa k-gs vairs nerunā. Plāni esot pārcēlušies uz nākošā gada sākumu. Ar šādiem finanšu rādītājiem?
P.S. Intriga saglabājas. Pagūs kādam iesmērēt, vai arī Satiksmes ministrija ar Briškena k-gu vai arī bez dabūs "rīkot bēres un glabāt"?
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.