Paziņojums par divu lielo slimnīcu apvienošanu – blefs, lai nomaskētu neskaitāmās neizdarības?
Pietiek lasītājs10.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ lielu mediķu sabiedrības daļu Rīgā pārsteidza premjera Māra Kučinska paziņojums par divu lielāko universitāšu slimnīcu - Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iespējamu apvienošanu, kas jau izskanēja kā nolemts fakts.
To steidzās papildināt arī veselības ministre Anda Čakša, apstiprinot, ka pie šāda plāna strādā un viss ir procesā. Papildinot vēl ar Komerclikumam neatbilstošu normu, ka jau šogad abām slimnīcām veidos vienu padomi, kaut visas valsts slimnīcas jau tā uzrauga Veselības ministrija (VM) un pat speciāli izveidots departaments.
Vēl pavisam nesen ministre A.Čakša kvēli atbalstīja Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas apvienošanu ar PSKUS, kas atļāva Čakšai ieņemt amatus abās valdēs un saņemt vairāk ne 100 000 eiro gadā, un līdzīgi vadošus amatus abās slimnīcās ieņēma daļa darbinieku, saņemot milzīgas algas.
Taču A.Čakša nespēja uzrādīt pozitīvus rezultātus, un, neskatoties uz PSKUS valdes priekšsēdētāja D.Šmita centieniem, situācija slimnīcā neuzlabojās, ministrs G.Belēvičs atlaida no Stradiņu valdes A.Čakšu un ar atlaišanu draudēja visai Bērnu slimnīcas valdei, jo darbs arī šajā slimnīcā tika vērtēts kā slikts un ambulatorie pakalpojumi visiem bērniem saprātīgā laika nav pieejami vēl līdz šim.
Diemžēl ministru G.Belēviču piemeklēja „liksta ar pumpu”, un A.Čakša ne tikai amatu saglabāja, bet pat ieņēma ministra krēslu. Bērnu slimnīca atviegloti uzelpoja, jo A.Čakšu raksturoja kā slinku, haotisku, ar neprofesionālu vadības stilu, nemitīgi konfliktējot ar darbiniekiem un nekautrējoties pieņemot darbā savas draudzenes un viņu radiniekus.
Šo abu slimnīcu apvienošanu varētu vismaz nosaukt par strukturālu reformu, kur ar vāju pārvaldi no VM puses to darbība kļūs vēl mazāk caurskatāma un lielie caurumi, kur naudai aizplūst būs vēl lielāki, bet to nobremzēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija. Vēl nesen prezentētajā informatīvajā ziņojumā arī par šādiem plāniem nav ne runa, tiesa, neviens šo ziņojumu nopietni neuztver, jo tam neseko nekādi citi plānošanas dokumenti vai aprēķini.
Rodas jautājums - kā politiku realizē ministre A.Čakša. Iespējams, kā jau iepriekš izskanējis, ZZS nav apmierināta ar VM darbu, tikai politiskā miera labad ir akceptēts viss, ko VM līdz šim ir darījusi, un uzsvars likts uz premjera M.Kučinska atbildību, lai gan vispār daudz nekādu darbu nav bijis. Pat uz budžeta pieņemšanu nav sagatavoti dokumenti, kas ļautu pārskatāmi kontrolēt, kā un cik mediķi saņems algām, vēl apšaubāmāk izskatās plāns, kā sadalīt 113 miljonus eiro, ko atļāvusi papildus izmantot EK uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina.
Nāk vēlēšanas, un A.Čakša ir gatava arī startēt tajās, kaut arī visās aptaujās un reitingos stabili ieņem pēdējo vietu un pēc milzīgās reklāmas par miljarda budžetu veselībai esošie darbi neliecina, ka būtiskus uzlabojumus izjutīs gan mediķi, gan pacienti, jo nekas netiek darīts, lai uzlabotu esošās veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, uz ko ir norādījuši faktiski visi starptautiskie starptautiski eksperti
ZZS uz šo brīdi ir spējusi noklusināt jaunā Veselības finansēšanas likuma kritiķus, kamēr jaunizveidota darba grupa pie premjera cik spēka uzlabos esošo un strādās pie jaunā apdrošināšanas likuma, - tiesa, pamatotas šaubas rada fakts, ka jauno likumu izstrādās tie paši cilvēki, kas veco, un maz ticams, ka tas ar ko būtiski atšķirsies.
Drīzāk paziņojums par abu slimnīcu apvienošanu tieši šobrīd ziņu virsrakstos ir parādījies, lai novērstu uzmanību no VM neizdarītiem mājasdarbiem un nespēju vienoties ar ģimenes ārstiem par turpmāko sadarbību.
Kaut arī decembris jau gandrīz pusē, nav pilnīgi nekādas skaidrības, kādi līgumi tiks piedāvāti slimnīcām, jo nav rasts risinājums dienas stacionāra regulējumam. Slimnīcās joprojām nav valžu pilnā sastāvā. NMPD un Donoru centrs ir bez vadītāja, bet apvienot divas slimnīcas VM, lūk, spēšot.
Valsts kontrole iesaka likvidēt mazās valsts iestādes, bet visas ministrijas pretojas un uzsver katras iestādes unikālās funkcijas, un neredz iespējas integrēt tās lielākās struktūras, bet VM iet pilnīgi pretējā virzienā.
Būs interesanti redzēt vai ZZS, arī tuvojoties vēlēšanām, ies Čakšas pavadā vai tomēr beidzot sāks prasīt reāli izdarītus darbus un reformas veselības jomā, jo citādi tas var būt kā akmens kaklā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
