Pazīstama advokāta kundze publiski uzdod jautājumu par "224 krievu bojāeju aviokatastrofā"
PIETIEK01.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Nez, es viena ar sajūtu, ka 224 krievu bojāeja aviokatastrofā neraisa līdzīgu emociju šalti kā citas aviokatastrofas? Un tas ir tikai jaut.!" - šādu retorisku jautājumu saistībā ar sestdien Ēģiptē notikušo Krievijas aviolainera katastrofu, kurā 224 cilvēku vidū bojā gājusi arī ģimene ar nepilnu gadu vecu bērniņu, sociālajā tīklā Twitter uzdevusi pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča dzīvesbiedre, mājsaimniece Baiba Strautmane, kuru Latvijas sabiedriskie mediji joprojām mēdz dēvēt par žurnālisti.
Pietiek jau informējis, ka advokāta Vonsoviča sieva arī iepriekš laiku pa laikam sociālajā tīklā Twitter izteikusies formā, kas daudziem vērotājiem licis domāt par šo izteikumu tapšanu reibinošu vielu ietekmē, jo citādi tas, ka šādi varētu izteikties sieviete, kas pati ir sieva un māte, esot grūti izskaidrojams.
Tā, piemēram, Strautmane nicīgā formā bija norādījusi uz savulaik no Vonsoviča biroja aizgājušā advokāta Alda Gobzema homoseksualitāti.
"Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes, kā vispārzināms gejs precas ar meiteini [acīmredzot domāts - meiteni], lai būtu "tikumīgs" Latvijā..." - šādi kādreizējā žurnāliste Strautmane Twitter bija izteikusies Līgo dienā.
Lai nerastos šaubas par to, ka domāts ir tieši Gobzems, par kura kāzām nule plaši vēstīja dzeltenie mediji, Strautmane vēl bija piebildusi: "Bet visvairāk žēl man to cilvēku, kas noticēja viņam kā Maksimas upuru aizstāvim..."
Savukārt šā gada 17. jūnijā ar viņas līdzdalību Twitter bija notikusi vēl viena vārdu apmaiņa, kas bija beigusies ar deputāta Kaimiņa nodēvēšanu par "Saeimas dauni".
"Baiba, sveiciens vīram. Paldies par viedokli," Strautmanei bija rakstījis Kaimiņš. Sekojušas dažas replikas, līdz advokāta sieva Kaimiņam pavēstījusi: "Labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā citā sakāma nav..."
Pēc citu sarunas dalībnieku aizrādījumiem Strautmane situāciju mēģinājusi labot ar vārdiem: "Labi, atvainojos somiem un citiem dauniem; iesakiet vārdu - kretīns, cik saprotu, arī ir med.diagnoze..."
Šo atgadījumu īpašu padara fakts, ka Strautmane cita starpā ir Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) ētikas komisijas locekle, kuras uzdevums ir raudzīties, lai asociācijas biedri ievērotu tās ētikas kodeksu.
Pati kādreizējā žurnāliste gan arī te nekādas problēmas nav saskatījusi un Kaimiņam pavēstījusi: "Ja mani atskaitīs no LŽA Ētikas padomes par to, ka būšu nosaukusi Tevi par dauni, būšu lepna... fakts paliks vēsturē..."
Taču citos gadījumos asi principiālās Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekļi ļoti iecietīgi un ar izpratni raugās uz savas kolēģes, ētikas komisijas locekles Strautmanes "mazo nerātnību", publiski nosaucot Kaimiņu par "Saeimas dauni".
"Man tas nešķiet ne pieņemami, ne nepieņemami. Es medicīniskas diagnozes neizmantotu, bet dzīvojam brīvā valstī. Es neesmu runājis ar Baibu, kādēļ viņa tā rakstījusi un ko ar to domājusi," - izsacījās, piemēram, asociācijas ētiķis Arnis Krauze.
Interesanti, ka gadījumā ar Gobzemu Strautmane pēcāk medijos taisnojās, ka Gobzema vārdu nemaz taču neesot pieminējusi. Arī saistībā ar sestdienas tvītu par Krievijas lidmašīnas katastrofu Strautmane jau svētdienas vakarā skaidroja, ka tas nemaz neesot jautājums par viņas pašas izjūtām: "Biju domājusi soc.tīklus, bet bija interesanti tapt tik vērienīgi interpretētai...:)"
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
