„Pazīstami cilvēki” lūguši „Vienotības” deputātam Dālderim bārā satikties ar maksātnespējas administratoru Rasu
PIETIEK12.05.2017.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
„Pazīstami cilvēki” lūguši 12. Saeimas deputātam, partijas Vienotība pārstāvim Intam Dālderim bārā satikties ar maksātnespējas administratoru Armandu Rasu, lai „pastāstītu par viņu profesionālajām lietām”, - šāds ir deputāta skaidrojums pēc tam, kad ceturtdien viņi abi tika pamanīti un arī dzirdēti, dedzīgi apspriežoties B-Bārā Vecrīgā. Kas ir bijuši šie „pazīstamie cilvēki”, deputāts neatklāj.
- Sakiet, lūdzu, ko jūs vakar B-Bārā apspriedāt ar maksātnespējas administratoru Armandu Rasu?
- Vakar es viņu pirmo reizi satiku. Man pazīstami cilvēki lūdza ar viņu satikties, lai pastāstītu par viņu profesionālajām lietām. Tas arī bija viss.
- Par kādām profesionālajām lietām jūs runājāt?
- Mēs runājām par to, kas šobrīd notiek ar Trasta komercbankas sākto jeb nesākto likvidācijas procesu. Viņš izstāstīja, ka viņu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izvirzījusi, bet tiesa viņu nav apstiprinājusi šajā amatā. Viņš man izstāstīja, kāds ir šis process, jo iepriekšējā dienā mēs bijām [Saeimas] budžeta komisijā, bija grozījumi kredītiestāžu likumā, un tur bija dažādi grozījumi, kas raisīja jautājumus, kāpēc viņi tieši tagad ir, kāpēc tieši tādi. Bija pat lietas, kurās es atturējos, jo bija nepieciešama papildu informācija, kas notiek ar šo Trasta komercbankas likvidācijas procesu. Un bija pamats un aizdomas, ka tie grozījumi, kas šobrīd tiek steidzīgi virzīti, ir kaut kādā veidā saistīti ar šo procesu.
- Ir saistīti?
- Gan jā, gan nē. Daži ir saistīti. Ir lietas, kuras šīs konkrētais advokāts nespēja komentēt.
- Iepriekš jūs šo maksātnespējas administratoru nepazināt?
- Nē, es viņu vakar pirmo reizi dzīvē fiziski redzēju. Man gribējās zināt, kas tad īsti notiek ar šo procesu. Bija cilvēki, kas pazina viņu, un man bija iespēja ar viņu aprunāties.
- Kas bija tie cilvēki, kas jūs saveda kopā?
- Tie bija kopēji paziņas, viņa kursabiedri un man pazīstami cilvēki. Vārdos nesaukšu.
- Tagad jums ir lielāka skaidrība, kā rīkoties ar tiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem?
- Viens ir skaidrs, ka nav tik vienkārši, kā mēs pagājušajā nedēļā komisijā lēmām, ir vēlreiz jāatgriežas pie šiem jautājumiem, ņemot vērā to informāciju, kas ir manā un citu kolēģu rīcībā. Es domāju, ka vajadzētu vēlreiz izdiskutēt. Tā kā komisija jau ir lēmusi, tad nākamnedēļ būs ar komisijas vadītāju jārunā vai kā savādāk, varbūt mēs varam atgriezties pie šiem jautājumiem. Tas būtu mans ierosinājums izdiskutēt par šiem jautājumiem, kas ir šobrīd zināmi, ka iepriekšējais likvidators iesniedzis atkāpšanos, bet tiesa to nav apstiprinājusi, līdz ar to likvidācijas procesu nevar uzsākt, bet šinī laikā mainīt likumu, kas varētu ietekmēt šo gaitu, manuprāt, nav īsti korekti. Visiem lēmuma pieņēmējiem tas būtu jāzina. Man tas nebija zināms.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.