Iesaki rakstu: 
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
Tad nu gribas pajautāt: vai Rīgai šobrīd vispār ir mērs? Varbūt viss tiešām ir kārtībā un viņš var snauduļot ar labi padarīta darba izjūtu? It kā neizskatās... Rīgā ir problēma problēmas galā… Bet pēc tās 16. oktobra sēdes Kleinbergs ir gluži kā pazudis. Nu labi, sēdē viņš izgāzās, jo tieši viņa dēļ sēde ilga teju 15 stundas, jo izpildirektora ziņojums, Namu pārvaldnieka vadības atstādināšana un Ētikas komisijas izveide tika iekļauti, kā pēdējie jautājumi.
Jautājums ir arī medijiem!? Pagājušas jau vairāk nekā 100 dienas, kopš Viesturs Kleinbergs tika ievēlēts par Rīgas valstspilsētas domes priekšsēdētāju. Parasti šādā brīdī “ceturtā vara” – prese – aktīvi “cepina” jebkuru jaunu amatpersonu: ko esi izdarījis, ko plāno, kādi mērķi? Bet šoreiz – pilnīgs klusums. Ne viņš ko dara redzami, ne arī prese ko jautā. Ideāli, vai ne?
Ja par Rīgas mēru būtu ievēlēts, piemēram, Ainārs Šlesers, esmu pārliecināts – pie viņa kabineta durvīm katru dienu stāvētu žurnālistu bari, kas uzmācīgi un neatlaidīgi bērtu “Latvijas pirmajā vietā” pārstāvjiem provokatīvus jautājumus. Nu jā, zinot, ka ar SIF mediji ir korumpēti, laikam jau “Vienotība” Kleinbergu “ piesedz”…
Nē, meloju – vēl vienu reizi gan esmu redzējis mūsu mēru. Precīzāk – viņa pašbildi X platformā kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu Mārtiņu Staķi. Bildi rotāja Viestura paša pievienots uzraksts: “Es ar bijušo.” Jāsaka, ka tas radīja zināmu apmulsumu X sekotājos – jo abi kungi pārstāv vienu un to pašu partiju, “Progresīvos”. Turklāt jāatceras, ka Staķis, būdams Rīgas mērs (2023. gada jūnijā), Praida laikā pie Rīgas domes ēkas izkāra varavīksnes karogu, publiski atzīstot, ka lēmums pieņemts, solidarizējoties ar praida un LGBT kopienas dalībniekiem.
Noslēdzot savas rīta pārdomas, jāsaka – izskatās, ka mūsu “Rīgas staršina” (ceru, viņš neapvainosies par šo klasikas motīvu) rūpējas galvenokārt par publiskiem pasākumiem. Drīzāk – par to, lai tajos pulcētu pēc iespējas vairāk savu atbalstītāju, kuru priekšā varētu mazliet pagozēties.
Taču būtu labi atcerēties, ka “Progresīvie” nemaz nav partija ar lielāko atbalstītāju loku Rīgā – to skaidri parāda deputātu skaits domē.
Nabaga Rīga… Izskatās, ka attīstība mums vēl kādu brīdi nespīd – tikai tukšs populisms un priekšvēlēšanu zīmēšanās. Žēl gan. Cerams, ka NA un AS šī situācija vienreiz piegriezīsies, jo cerība mirst pēdējā…
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
