Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia šonedēļ uzsāk savu otro nenodrošināto obligāciju emisiju vērtībā līdz desmit miljoniem eiro ar fiksēto gada procentu likmi 9%. Par godu šim notikumam un, lai iepazīstinātu investorus ar šo piedāvājumu, tika rīkots īpašs seminārs, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs lielīja un slavēja, kā uzņēmums tapis, kā attīstījies, cik veiksmīgs, cik atbildīgs, cik skaisti ir finanšu rādītāji utt. Tiesa, prezentācijā Māris Simanovičs ne vārda neminēja, ka investoriem būtu jebkādi riski, veicot ieguldījumu šajās obligācijās.

Tā kā pasākuma dalībniekiem tika dota iespēja uzdot jautājumus, neizpalika arī jautājumi par potenciālajiem riskiem. Taču Māris Simanovičs pat nepacentās ar pamatojumiem un skaidrojumiem kliedēt investoru bažas par riskiem, uz kuriem ar saviem jautājumiem norādīja investori. Pat trakāk – viņš vispār uz jautājumiem atbildēja visai nekonkrēti, izvairīgi un ar tādu attieksmi, it kā investori būtu pajautājuši kaut ko pavisam muļķīgu, nepamatotu un nesaistītu ar grandiozo pasākumu, kad uzņēmums, kuram reāli bankas vairs nav gatavas aizdot un kurš pat bija nonācis tik tālu, ka banka ilgtermiņa aizdevumu pārveidoja par īstermiņa saistībā ar pārāk augstiem riskiem un kompānijas finanšu rādītāju pasliktināšanos, ir atvēzējies no investoriem dabūt desmit miljonus eiro, lai tos izlietotu…. Jā, nu kādiem mērķiem tad? Tas no prezentācijas tā arī netop skaidrs.

Turklāt šī nav pirmā reize, kad Māra Simanoviča vadītais Eco Baltia liedz svarīgu informāciju investoriem. Jau vasaras beigās, kad Eco Baltia bija pienākums publicēt auditētu pusgada pārskatu līdz 31.augustam, gandrīz veselu mēnesi investori bija spiesti dzīvot neziņā, kā tad klājas viņu ieguldījumiem un kā ar tiem tiek operēts, jo pusgada pārskats tika publicēts tikai 29.septembrī.

Jāatgādina, ka AS Eco Baltia pirmo obligāciju emisiju veica šā gada februārī. Tātad nepilnu pusgadu vēlāk uzņēmumam jau atkal vajag papildu naudu no ieguldītājiem.

Investorus vispirmām kārtām interesēja, kas tad ir noticis ar iepriekš no obligācijām iegūto naudu. Investoriem nebija palicis nepamanīts, ka līdz ar obligāciju emisijas ieņēmumu astoņu miljonu eiro apmērā nonākšanu uzņēmumu kontos akcionāriem uzreiz tika izmaksātas dividendes akurāt astoņu miljonu eiro apmērā. Sakritība? Un kādēļ tad esošie akcionāri nebija gatavi uzņēmuma peļņu ieguldīt attīstībā, bet gan pieprasīja saņemt tos dividendēs? Vai tik gadījumā nebija tā, ka tieši piesaistītā nauda tad arī tika izmaksāta dividendēs?

Tieši šādu jautājumu uzdeva investori, skaidri un gaiši jautājot - kāds bija pamatojums šādam naudas izlietojumam? Vai sagaidāms, ka arī no jaunās obligāciju emisijas saņemtie ienākumi tiks izmaksāti akcionāriem?

Māris Simanovičs gan mēģināja noraidīt investoru bažas, paziņojot, ka dividendes tika izmaksātas vēl pirms iepriekšējā obligāciju laidiena. Līdz ar to tur neesot, ko komentēt. Tad sekoja skaidrojums par to, kā pirmajā obligāciju emisijā iegūtie līdzekļi izlietoti kapacitātes stiprināšanai. Ieņēmumi no iepriekšējām emisijām esot izmantoti, lai paplašinātu jauno rūpnīcu Olainē, kāpinot jaudu, jo aprīkojums maksā ap desmit miljoniem eiro. Turklāt vēl 35 miljonus vajadzēšot apkārtnes labiekārtošanai (tas jau nekas, ka šos 35 miljonus eiro ieguldīs SIA Piche kā objekta attīstītājs).  “Tātad es nepiekrītu, ka mēs izmantojām naudu no emisijām, lai izmaksātu dividendes. Sakarā ar otru jautājuma pusi - nav plāns izmaksāt dividendes, tā nauda tiks izmantota mūsu izaugsmei un pašreizējam biznesam un projektiem. Mēs nesen esam parakstījuši projektu un ceram to noslēgt līdz gada beigām,” investoriem sacīja Māris Simanovičs.

Pārliecināja taču, vai ne?

Tāpat investorus interesēja interesantās kompānijas transformācijas iepriekšējos gados. “2021. gada sākumā uzņēmums veica ļoti dīvainas korporatīvās pārvērtības. Mātes uzņēmums AS Eco Baltia tika pievienots meitas uzņēmumam SIA Eco Baltia grupa, tad meitas uzņēmums mainīja statusu no SIA uz AS un mainīja nosaukumu no Eco Baltia grupa uz Eco Baltia. Visu pārvērtību rezultātā it kā ir izzudusi viena AS Eco Baltia un uzradusies jauna AS Eco Baltia. Šādas pārvērtības liekas ārkārtīgi mulsinošas jau pašas par sevi, bet, ņemot vērā tiesvedību Kiprā, tajās var saskatīt mēģinājumu slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi. Vai šie jautājumi nebija jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?”

“Es domāju, ka tā ir diezgan normāla kompānijas restrukturizācija, nav nekādu nodomu, kā jūs minējāt, tas ir normāls process kā jebkurā uzņēmumā, lai palielinātu ieņēmumus un eiro transakcijas,” uz izvērsto jautājumu sekoja vairāk nekā kodolīga Māra Simanoviča atbilde.

Viss kļuva skaidrs? Nē? Nu, bet investējiet desmit miljonus! Mēs AS pārtaisīsim par SIA un tad pievienosim AS un tad atkal uz SIA, un beigās jūs, investor, pat nesapratīsiet, kur tad ieguldījāt un kur tad vērsties pēc tik garantētajiem 9% gadā.

Investoriem nebija palicis nepamanīts arī kāds tiesas process, kurā ir ierauta AS Eco Baltia. “Limasolas pilsētas tiesā norit process par to, ka Māris Simanovičs un viņam piederošie uzņēmumi ir ieguvuši Eco Baltia akcijas, par tām nesamaksājot, vienkāršiem vārdiem sakot, Māris Simanovičs ir tās nozadzis iepriekšējiem īpašniekiem. Vai riski, kas uzņēmumam varētu rasties no šīs tiesvedības, nebūtu jāatspoguļo prospekta risku sadaļā?” interesējās investori.

Nu arī uz šo jautājumu Māris Simanovičs faktiski nesniedza atbildi: “Es varu tikai komentēt to, ka akciju sadalījums bija parakstīts starp visiem akcionāriem, visi dokumenti par šo jautājumu par šīm transakcijām tika nodoti Kipras tiesai. Šis nekādā veidā neietekmē Eco Baltia tagad un ne arī nākotnē.” Nu ja, kā gan tas, ka jums, Māri Simanovič, atņems akcijas un atdos tās īstajam īpašniekam, varētu ietekmēt uzņēmumu!?

Ņemot vērā, ka uz iepriekšējiem jautājumiem atbildes tā arī īsti netika sniegtas, būtu labi saņemt atbildes arī uz šiem:

- Eco Baltia jau veica vienu obligāciju emisiju 2023. gadā februārī, tagad tiek veikta nākamā emisija. Vai šīs divas laika ziņā tik tuvās emisijas ir ar kādu īpašu stratēģisku mērķi? Kāpēc izaugsmei nepieciešamos resursus nevarēja piesaistīt jau pirmās emisijas ietvaros? Vai šāda prakse – reizi pusgadā meklēt papildus līdzekļus no obligacionāriem – turpināsies arī nākamajos gados?

- Likums paredz, ka pusgada auditēts pārskats uzņēmumam bija jāpublicē ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pirmā pusgada, tas ir, 31. augustā. Finanšu pārskats Eco Baltia mājas lapā tika publicēts tikai 29. septembrī https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=bedf833b2140d6a97a71570230cc17d76&lang=lv&src=listed.

 Kā skaidrojat likuma pārkāpšanu, vairāk nekā mēnesi kavējot pusgada pārskata iesniegšanu? Vai šādu praksi – nevīžību attiecībā uz biržas dalībnieka pienākumiem - uzņēmums nolēmis pielietot arī turpmāk?

- Piedāvājuma dokumenta 30. lapā minēts, ka, salīdzinot uzņēmuma rādītājus 2021. un 2022. gadā, tā apgrozījums ir gandrīz dubultojies - 210 miljoni pret 120 miljoniem, bet peļņa ir pat samazinājusies - 9,3 miljoni pret 8,3 miljoniem. Lūdzu skaidrojumu! https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf

- Ja novērojama šāda attīstības tendence - pērkot jaunus uzņēmumus audzēt apgrozījumu un vienlaicīgi zaudēt pelnītspēju, kā investoriem pamatosiet nepieciešamību veikt vēl jaunus uzņēmumu iegādes darījumus?

- Kā notiek līdz šim iegādāto uzņēmumu integrācija koncernā? Vai ir materiāla rakstura aplēses par, piemēram, UAB Ecoservice un SIA Eco Baltia vide sadarbības sinerģijām? Lūdzu raksturot!

- Uzņēmums ir paziņojis, ka ir investējis 10 miljonus eiro PET Baltijas jaunajā ražošanas cehā Olainē, vēl 35 miljonus šajā projektā ir investējis SIA PICHE. https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b283a990fcd941cb8e718db7eeae65ba7&lang=lv&src=listed.

Cik lieli būs pārcelšanās izdevumi, PET Baltija pārvietojot no Jelgavas uz Olaini, tai skaitā ražošanas apturēšanas un uzsākšanas izdevumi? Kādi būs sadarbības noteikumi ar SIA PICHE? Vai saistības īrēt rūpnīcu no SIA PICHE tiks atspoguļotas bilancē? Cik tās būs lielas, cik būtiski ietekmēs koncerna bilanci, kurā saistību apjoms pēdējo trīs gadu laikā jau tā ir pieaudzis gandrīz piecas reizes - no 26 miljoniem 2020. gadā līdz 120 miljoniem 2022. gadā? https://ecobaltia.lv/wp-content/uploads/2023/10/Eco-Baltia-Offering-Document-EUR-10M-Notes-due-2026.pdf 31. lpp.

- Uzņēmums Nordic Plast, kas darbojās Olainē, ir vairākkārt brīdināts un sodīts par nepietiekoši attīrītu notekūdeņu iepludināšanu pilsētas kanalizācijas sistēmā? Vai koncerna vadībai tas ir zināms? Kā paredzēts risināt šo situāciju turpmāk?

- Žurnālista Olafa Zvejnieka analīze parādīja, ka atkritumu izvešana Rīgā iedzīvotājiem ir apmēram divas reizes dārgāka nekā Tallinā un Viļņā. Par šo situāciju ir izrādījusi satraukumu Rīgas domes jaunā koalīcija, cik zināms, pašlaik norit izmeklēšana par iespējamu karteļa vienošanos starp Eco Baltia vide, CleanR un Getliņi Eko un koruptīvām darbībām šajā sakarā. Vai uzņēmuma vadībai tas ir zināms? Vai obligāciju emisijas prospektā nebija jāatspoguļo iespējamie riski, kas iestātos, ja izmeklējošo iestāžu aizdomas izrādītos pamatotas?

- No prezentācijas file:///C:/Users/user/Downloads/Eco%20Baltia%20Group%20Financial%20statement_LV_6M_2023.pdf  13. un 14. lappusē atspoguļotajiem skaitļiem izriet, ka uzņēmuma kontos ir aptuveni astoņi miljoni eiro. Ar konsolidēto apgrozījumu – 112 miljoni pusgadā tas nozīmē, ka likviditāte ir mazāka nekā divu nedēļu ieņēmumi. Vai uzņēmuma vadībai šāda likviditātes situācija liekas normāla? Vai nebūtu bijis pareizāk nevis izmaksāt 8 miljonus dividendēs, bet saglabāt vismaz apmierinošu uzņēmuma likviditāti?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...