Pēc kā izskatās vētrainās izmaiņas ostu pārvaldības formā, ko plāno jaunkomunisti
Ilze Jurča06.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz šim ostu pārvaldības formā valstij un pašvaldībām vēl bija kāda teikšana, jo ostu pārvaldes kā atvasinātās publiskās personas faktiski bija valsts iestādes. Ostu pārvaldes bija nosacīti pasargātas arī no tiešas politiskās iejaukšanās to darbā, jo atradās Ministru kabineta pārraudzībā, kas ir visnekaitīgākā politiķu ietekmes forma. Ostu pārvaldes faktiski veidoja ostu attīstības politiku valstī, savukārt šo pārvalžu izpildinstitūcija, kas realizēja ostu pārvaldes lēmumus, bija ostu pārvaldnieki.
Pārveidojot ostas par kapitālsabiedrībām, valsts zaudē būtisku ietekmes daļu uz ostas darbību. Ieceļot kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju - padomi, kas savukārt ieceļ valdi, valstij un pašvaldībām faktiski zūd iespēja ietekmēt šādas kapitālsabiedrības darbu.
Kapitālsabiedrības rīkojas ar no valsts mantas tām komercdarbības veikšanai nodalīto mantas daļu, kas kļūst par šīs kapitālsabiedrības mantu (ja likumā netiek noteikts citādi), un tādējādi faktiski jau valsts zaudē savas mantas īpašnieka statusu. Iejaukšanās kapitālsabiedrības operacionālajā vadībā, ko realizē valde, no valsts puses nav iespējama, jo kapitālsabiedrība ir privāto tiesību subjekts, ne vairs valsts iestāde.
Nedomāju, ka šī ir gudra un valstiska pieeja valsts ostu pārvaldībā, jo kā zinām ostas ir stratēģiskās infrastruktūras objekti. Vai nebūtu prātīgāk paturēt pēc iespējas lielāku valsts ietekmi pār ostām, lai, Dievs nedod, neizveidotos situācija, ka, piemēram, kādā X stundā kāda osta (kā kapitālsabiedrība), piemēram, varētu liegt ostu izmantot valsts stratēģiskai aizsardzībai?
Vai tikai šīs vētrainās izmaiņas ostu pārvaldības formā, ko plāno jaunkomunisti, drīzāk neizskatās pēc sasteigtas vēlmes ārkārtas situācijas aizsegā sakārtot jautājumus tā, lai nākotnē, iespējams, būtu iespējama ostu privatizācija?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.