Iesaki rakstu:

Pirmdien pÄ“c Finanšu policijas lÅ«guma Uzņēmumu reÄ£istrā pieņemts lÄ“mums par nodrošinājuma lÄ«dzekļa piemÄ“rošanu uzņēmÄ“jam Mārim Martinsonam daļēji piederošajai bÅ«vfirmai Moduls-RÄ«ga. VÄ“l piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars ÄŒerņeckis atteicās apstiprināt, ka divas diennaktis ilgušÄs kratÄ«šanas saistÄ«bā ar organizÄ“tās noziedzÄ«bas grupu notikušas arÄ« pie Martinsona (attÄ“lā pirmais no labās). To, ka trešdien notikusi kratÄ«šana, Pietiek apstiprināja Moduls-RÄ«ga ofisā. 

Uzņēmumu reÄ£istrs pirmdien, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes 7. jÅ«lija lÄ“mumu, pieņēmis lÄ“mumu noteikt nodrošinājuma lÄ«dzekli - visa veida pārreÄ£istrācijas aizliegumu firmai Moduls-RÄ«ga. 33,3% SIA Moduls-RÄ«ga kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pastarpināti kontrolÄ“ politiÄ·u draugs un sponsors Māris Martinsons.  ŠÄ« trešdaļa bÅ«vfirmas pieder uzņēmumam MM investÄ«cijas, kura kopš pÄ“rnā gada februāra simtprocentÄ«gi pieder Martinsona 21 gadu vecajam dÄ“lam Mārcim Martinsonam. Pats Māris Martinsons ir vienÄ«gais MM investÄ«cijas valdes loceklis. VÄ“l pa 33,3% SIA Moduls-RÄ«ga kapitāldaļu pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Abarinovam un Austrālijas pilsonim Grigorijam Rozencvetam (Rozentsvet).

Martinsons pirms divarpus gadiem 10 000 latu (aptuveni 14 000 eiro) ziedojis VienotÄ«bas priekštecim Jaunajam laikam, bet šopavasar ar Martinsonu saistÄ«tus ziedojumus saņēmusi Einara Repšes partija Latvijas AttÄ«stÄ«bai. TomÄ“r bÅ«vuzņēmÄ“ja Martinsona patiesā ietekme uz politiÄ·iem allaž tikusi vÄ“rtÄ“ta nesalÄ«dzināmi lielāka nekā šie oficiālie ziedojumi. Spriežot pÄ“c Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja informācijas, Moduls-RÄ«ga tikai šogad vien ieguvis 2,5 miljonus eiro vÄ“rtus RÄ«gas domes un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas pasÅ«tÄ«jumus, kas saistÄ«ti ar izglÄ«tÄ«bas un zinātnes iestāžu remontdarbiem.

Piektdien Finanšu policijas priekšnieks Kaspars ÄŒerņeckis Pietiek izmeklÄ“šanas interesÄ“s atteicās atklāt, vai kratÄ«šanas veiktas ar Martinsonu saistÄ«tos uzņēmumos. Oficiāli tika apstiprināts politiÄ·u un uzņēmÄ“ju aprindās apspriestais, ka Finanšu policija divas diennaktis veikusi kratÄ«šanas un tas saistÄ«ts ar organizÄ“tās noziedzÄ«bas grupÄ“jumu, kas darbojies bÅ«vniecÄ«bas un celtniecÄ«bas jomā. Toties pašÄ Martinsonam piederošÄs bÅ«vfirmas Moduls-RÄ«ga birojā Pietiek piektdien apstiprināja, ka kratÄ«šana notikusi trešdien ofisa 1. un 3. stāvā un tajā bijuši iesaistÄ«ti daudzi eksperti un izmeklÄ“tāji.

Pietiek jau pavasarÄ« rakstÄ«ja, ka ar Martinsonu saistÄ«tu 27 000 eiro lielu ziedojumu februārÄ« un martā saņēma Einara Repšes partija Latvijas AttÄ«stÄ«bai. Ziedotāji bija Martinsonam un bÅ«vuzņēmÄ“jam Guntim Rāvim piederošÄs SIA Dzelzceļa bÅ«ve lÄ«dzÄ«pašnieces Olga Ä»itvinova, Lidija Sipļivaja un valdes loceklis Aleksandrs Ä»itvinovs. Uzņēmums ieguvis pasÅ«tÄ«jumus dzelzceļa infrastruktÅ«ras bÅ«vÄ“.

Martinsona vārds pÄ“dÄ“jos pāris gados, kopš Satiksmes ministrijas (SM) politiskā pārraudzÄ«ba saskaņā ar valdÄ«bas koalÄ«cijas lÄ«gumu nodota "olšteiniešiem", allaž tiek neoficiāli piesaukts, kad ir runa par to, kurš kontrolÄ“ SM kapitālsabiedrÄ«bu iepirkumus. Ar "olšteiniešu" ietekmi SM valsts sekretāra amatā nonākušais Kaspars Ozoliņš Pietiek noliedzis savu saistÄ«bu ar Martinsona interesÄ“m, vienÄ«gā reize, kad viņš saticis Martinsonu, esot ministrijas telpās vÄ“l ministra Aivja Roņa laikā, kad Martinsons tur ticies ar VienotÄ«bas nozÄ«mÄ“to SM lietu kuratoru Dzintaru ZaÄ·i.