Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Negaidītās izmaiņas Pilsoniskās savienības (PS) valdē, kurā nedēļas nogalē notikušajā kopsapulcē netika pārvēlēti divi redzami partijas politiķi – Arvils Ašeradens un Ilze Viņķele, lielākoties saistītas ar tā partijas spārna ietekmi, kas ir skeptisks pret PS ieplūšanu Vienotībā. Tā šīs izmaiņas Pietiek skaidrojuši vairāki PS pārstāvji. PS valdē netika ievēlēta arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kura bija izvirzīta uz vietu valdē. Tiek prognozēts, ka drīz pēc Lieldienām vienā no PS jaunās valdes pirmajām sēdēm varētu nākt ierosinājums Ašeradena vietā Vienotības valdē deleģēt kādu citu partijas pārstāvi, kurš nebūtu tik atbalstošs vienotās partijas izveidei. 

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes neievēlēšana PS valdē vairāk saistīta ar viņa uzskatiem un izteikumiem attiecībā uz integrācijas politiku un nacionālo jautājumu, kur PS jaunpienācēja ir liberālāka par lielu daļu partijas biedru, atzina vairāki PS pārstāvji. Savukārt Ilzi Viņķeli, kuru nepārvēlēja PS valdē, tas neizslēgšot no tā šaurā politiķu loka, kuri piedalās slēgtajās koalīcijas sarunās – tajās viņa turpināšot piedalīties Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres statusā. Neoficiāli tiek minēts, ka aģitācija par Viņķeles un Ašeradena nepārvēlēšanu PS valdē partijas reģionālajās nodaļās organizēti notikusi jau labu laiku pirms kopsapulces. Tieši PS reģionālās nodaļas ir skeptiskākas pret strauju virzīšanos uz saplūšanu ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai vienotā partijā.

Savukārt līdz ar Ašeradena nepārvēlēšanu PS valdē mazinoties ne tikai viņa ietekme partijā, bet arī mandāts Vienotības valdē runāt PS vārdā, ieņemot atbalstošu pozīciju virzībai uz vienotas partijas izveidi. „Man nav nekas zināms par to, ka atrasties Vienotības valdē varētu tikai PS valdes loceklis. Bet, protams, tas būtu tikai loģiski. Ja mēs raugāmies no komandas viedokļa, jāpaskatās stratēģiski, kuram cilvēkam no PS ir vislabāk darboties Vienotības valdē. Ja stratēģiski izdevīgāk ir palikt tiem pašiem cilvēkiem, nu, lai viņi paliek, ja stratēģiski ir kaut kas jāpamaina, pamainīsim,” Pietiek iespējamās izmaiņas Vienotības valdē komentēja PS Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts, kurš sestdien tika ievēlēts partijas valdē. Viņam pašam neesot tādas politiskās pieredzes, lai pretendētu uz Vienotības valdi. Tieši gados jauno Staltu Pietiek minējuši kā vienu no sestdien notikušo izmaiņu arhitektiem. Viņš pats to noliedz, lai gan šāda atsevišķu partijas biedru bijība viņam šķietot kompliments.

Staltam daudz svarīgāk par iespējamām izmaiņām Vienotības valdē šķiet „jo ātrāk, jo labāk” izstrādāt un trim apvienības partijām vienoties par „ceļa karti” jeb nosacījumiem, kurus izpildot PS piekristu sasaukt jaunu kopsapulci, lai lemtu par partijas Vienotība dibināšanu, pašiem reorganizējoties. Par „ceļa karti” PS kopsapulcē runāja tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Pēc Stalta domām, trīs galvenie principi, kas jāatrunā „ceļa kartē” ir, pirmkārt, par finansējuma piesaisti partijai, otrkārt, par nacionālo jautājumu, treškārt, par ideoloģiskajām pretrunām.

Pirms apvienoties Vienotībā, jāpanāk kopīga izpratne, kā jaunā partija piesaistīs finansējumu, kas par to atbildēs un kā šo procesu padarīt caurspīdīgu. Tāpat Stalts uzskata, ka nacionālajos jautājumos Vienotībai jāiezīmē „stingrs mugurkauls, lai Vienotība nekļūtu par politisko hameleonu, mainot savu nostāju atkarībā no politiskās situācijas”. Tāpat kopīga mērķa labā trim apvienību veidojošajām partijām jāspēj vienoties par ideoloģijas jautājumiem, jo pašlaik neesot skaidrs, kādā nišā būs jaunā partija – liberālajā, nacionāli konservatīvajā vai centriski kreisajā. Staltam personiski šķiet, ka par spīti ideoloģiskām pretrunām PS daudz vairāk kopīga esot ar SCP, jo ar JL esot daudz principiālākas domstarpības par politiskās kultūras principiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...