Pēc Meroni atcelšanas no arestētās mantas glabāšanas prokurors Juriss turpina apgalvot, ka viss esot bijis un joprojām esot kārtībā
Imants Liepiņš19.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokurors Juris Juriss, kurš bija viens no finālistiem uz ģenerālprokurora amatu un kurš vairāk nekā 10 gadu garumā sadarbojās ar šonedēļ atcelto Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, turpina uzskatīt — viss ticis darīts pareizi.
Tā izriet no prokurora intervijas ziņu aģentūrai LETA. Tajā tiek atzīts, ka vismaz pēdējos piecus gadus Ģenerālprokuratūra saņēma informāciju par R. Meroni, visticamāk, negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu. Visa šī informācija tika nodota dažādām tiesībsargājošām iestādēm, kuru kompetencē ir izvērtēt iespējamos likumpārkāpumus. Valsts apsūdzības uzturētājiem konkrētajā kriminālprocesā, kurā manta tikusi arestēta jau kopš 2007. gada decembra, neesot bijušas tiesības uzraudzīt tiesībsargājošo iestāžu veiktās pārbaudes, skaidrojis J. Juriss.
Pretrunā Rietumu preses vēl kopš deviņdesmitajiem gadiem ziņotajiem gadījumiem par R. Meroni saistību ar finanšu piramīdas piesegšanu un arestu Itālijā ieroču kontrabandas izmeklēšanas lietā Rietumāfrikas pilsoņu karu apgādei ar ieročiem, munīciju un kara materiāliem, prokurors uzskata, ka “Meroni tobrīd nekādu reputācijas problēmu neesot bijis”.
R. Meroni “netika izvēlēts nejauši, jo viņš atsevišķos Ventspils uzņēmumu mātes struktūrās bija amatpersona, kuras pienākumos ietilpa rūpēties par mantu kā gādīgam saimniekam,” skaidroja J. Juriss.
"Meroni netika tā vienkārši izvēlēts no ielas. Viņš jau pirms 2007.gada atbilstoši komerctiesiskajām un civiltiesiskajām attiecībām bija ļoti lielas daļas, tostarp šobrīd apsūdzētā mantas uzraudzītājs. 2007.gadā prokuratūras un tiesas uzticībā viņš tika akceptēts kā mantas glabātājs minētajā kriminālprocesā," norādīja J. Juriss.
Tiesa, mediji jau neskaitāmas reizes detalizēti aprakstījuši, kā J. Juriss pats e-pastos saskaņojis arestiem pakļauto uzņēmumu lielākās vērtības — AS Ventspils nafta akciju — pārdošanu, kā rezultātā aptuveni 126 miljonus eiro pazaudēja R. Meroni pakļautie uzņēmumi AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, kurus R. Meroni ar saviem sabiedrotajiem vada, pateicoties prokuroru iepriekš piešķirtajam statusam. Viena Ventspils naftas akcija tika pārdota par 1,77 eiro, kamēr faktiskā to vērtība jau drīz izrādījās 4,56 eiro gabalā. Tā kā Ventspils Naftas statūtkapitālu tolaik veidoja vairāk nekā 104 miljoni akciju, veidojās minētā milzu starpība.
Vēlāk atklājās, ka arestiem apliktās AS Kālija parks un AS Ventspils Tirdzniecības osta akcijas paklusām ieķīlātas (kaut arī likums skaidri un gaiši aizliedz arestētu mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt), bet no Ventbunkera miljoni aizskaitīti R. Meroni iegribu īstenošanai — no šīs naudas simttūkstoši noēsti un nodzerti dažādos restorānos un dzertuvēs, par naudu no arestētajiem aktīviem pirkta jahta Grieķijā un pils Krētā, finansēts izgāzies mūzikas festivāls R. Meroni īpašumā Francijā utt.
Vēl labāku ainu par R. Meroni aktivitātēm var iegūt no internetā nokļuvušā e-pastu arhīva, kas pieejams www.meronigeita.pw.
Iepriekš par tēmu:
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.